Kad mazais cālēns ar lepnumu Māmiņdienā tev sniedz paša zīmēto kartīti vai sasitis ceļgalu, raudot ierāpjas klēpī. Kad tikko iemācījies burtiņus vai uzlūdz tevi uz deju savā izlaiduma dienā. Kad tavs cālēns- mazs vai jau izaudzis – mīļi apskauj tevi un saka: “Mīlu tevi, mammu!” Šajos brīžos tu sajūti – “jā, esmu mamma”.
Būt mammai -tas ir tik… katrai māmiņai šajos daudzpunktos gribas ielikt visu, visu to, ko viņa izjūt ikdienas, esot kopā ar bērnu un arī viņa īpašajos dzīves mirkļos.
Līga, grūtniecības 9.mēnesī:
Bērniņa dzimšanu gaidām maija vidū. Sajūtas patlaban ir ļoti īpašas un, patiesībā, pat neaprakstāmas – reizē nepacietība, jo gribas turēt mazo kamolīti savās rokās, viņu samīļot, rūpēties, redzēt, kā bērniņš aug, attīstās un top par personību. Vai es jau tagad jūtos kā mamma? Emocionāli noteikti, jo mīlestību, rūpes, labās domas, arī atbildību par mazo izjūtu ik mirkli. Domāju šī sajūta kaut kādā mērā sievietē ir iekodēta un vēl spēcīgāka tā top pēc bērniņa nākšanas pasaulē, kas man joprojām šķiet kā viens no lielākajiem brīnumiem pasaulē.
Inese, mamma meitiņai (3 g.) un puikam (1 g.):
Kā mamma jūtos lepna, ka man ir tādi bērni. Sajūta, ka esi mamma atnāca tā pakāpeniski. Māmiņdienas bērnu veidotais pasākums bērnudārzā lika vairāk saprast, cik esi svarīga.
Būt mammai man nozīmē… Šeit jau dzeja jāraksta. Kļūstot par mammu es laikam kļuvu nopietnāka.
Liene, mamma 5 mēnesīšus mazajai meitiņai:
Būt mammai ir neizsakāms prieks un laime. Bet nenoliegšu, ka tajā pašā laikā tās ir arī rūpes un uztraukumi. Sevi pie māmiņām pieskaitīju jau tad, kad mazais vēl bija puncī. Atceros, kad kā grūtniece vēl atrados dzemdību nodaļā, tur bija viena vecmāte, kas mūs visas jau sauca par “mammītēm”, un tas bija tik ļoti mīļi. Bet tā īsti kā mamma sajutos tikai tad, kad mazais piedzima, varēju turēt viņu savās rokās, bija jaunas rūpes un pienākumi. Rūpes nebūt nav jāuztver kā kaut kas apgrūtinošs vai nepatīkams – rūpes par savu miesīgu bērnu ir mīlestības, maiguma un prieka pilnas. Katru dienu uz savu bērnu varu skatīties kā uz mazu brīnumiņu un tā droši vien ir katrai mammai. Vai esmu mainījusies? Nevarētu teikt, ka ļoti izmainījusies būtu mana personība. Ir mainījušās prioritātes, jo tagad galvenais ir bērns un ģimene kā tāda – tas stāv pāri viesām ikdienas nebūšanām, vienmēr ir kāds prieka stars – mans bērniņš. Un arī laika pavadīšanas veids ir mainījies – ja kādreiz raucu degunu par domu vien, ka visa diena būtu jāpavada ar ģimeni, bērniem utml. tad tagad ar ģimeni kopā pavadītais laiks ir pats jaukums.
Annija, mamma puikam (2 g.):
Hmm, mammai esot ir tik dažādas sajūtas, sākot no – prieka pamostoties, prieks par mazā pirmo soli, vārdu, pirmais „es tevi mīlu mamma”, daudz smieklu, sajūsmas, apziņa, cik daba un pasaule ir harmoniski iekārtota. Mijoties ar domām par nākotni, nogurumu, atbildību katrā lietā ko daru un ko mācu, ko mazais uzsūc un apgūst. Katru dienu piepilda visdažādāko sajūtu gamma, bet visam pamatā – pateicība, ka man ir iespēja būt šajā lomā. Būt mammai man nozīmē uzņemties atbildību visos tās izpausmes veidos. Dot un saņemt beznosacījuma mīlestību. Jā, kļūstot par mammu, ir tapusi skaidra vārda „ mīlestība” iespējamā patiesā nozīme. Es beidzot apzinos ko nozīmē būt pieaugušajam. Mācos pacietību, pieņemšanu, dalīšanos, paļaušanos un par jaunu kopā izgudrojam riteņus.
Anita, divu dēlu (8 g. un 3 g.) mamma:
Par mammu kļuvu jau turpat deviņus gadus atpakaļ, kā tas ir būt māmiņai aptvēru tikai tad, kad skaistā rudens vakarā, kad visā Latvijā plīvo sarkanbaltsarkanie karogi, man rokās pasniedza mazu dzīvībiņu. Dēls likās tik viegls un maziņš, ka man vienīgā vēlme bija viņu sargāt no visa. Gadiem ejot sapratu, ka no visa nevar nosargāt, ka ir jāļauj gūt arī pašam savus punus, lai rodas izpratne par šo pasauli. Arī es kā mamma mainījos, vairs tik ļoti nesekoju padomiem pēc grāmatas, bet ļāvos savām izjūtām.
Kad piedzima otrs dēls, zināju kā rīkoties, nebija tās nedrošības un neziņas, es jau uzreiz kļuvu ne tikai mamma, bet arī draugs jaunākajam dēlam, bet ar vecāko mēs esam čomi. Varam sēdēt un runāt par visu ko, varam sastrīdēties un atkal salabt. No malas cilvēki ir teikuši, ka esam kā brālis ar māsu. Tad es atbildu – “nē, mēs esam labākie draugi!”
Bet visskaistākie vārdi, ko man dēli visai bieži saka ir “Mammuci! Es mīlu tevi!”
Ko Tev nozīmē būt mammai un kuros brīžos tā patiesi sajūti „jā, esmu mamma” ?
