Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Parunāsim par Sievieti?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Kādā diezgan vēsā un tumšā 30. novembra vakarā, aptuveni 30 cilvēki devās uz omulīgajām Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatikas klīnikas telpām, kur tika organizēta Kultūras pēcpusdiena ar mērķi veidot izvērstu diskusiju, kuras centrā – Sieviete.

Krūtis – no zīdīšanas līdz erotizācijai
Pirmais uz savu Sievietes versijas izklāstu tika aicināts LU profesors filozofs – Igors Šuvajevs. Profesors izveda mūs cauri sievietes krūšu vēsturei.

Viņš stāstīja, ka pirmsākumos gleznās tika attēlotas sievietes kā “zīdošās madonnas”. Vēlāk krūtis tika erotizētas. Piemēram, ja mēs ieskatāmies ‘’mātē’’ google.lv un atrodam Žana Fukē gleznu ‘’Madonna ar mazuli’’ (15. gs.), tad šis ir spilgts piemērs krūts erotizācijai.

“Bez Ievas Ādams ir dzīvnieks. Ieva bez Ādama ir klostera jaunava.”

Tātad cauri gadsimtiem sievietes krūtis ir pētītas sākot ar to fizisko funkciju barot bērnu – un beidzot ar seksuālo – kādu iekārdināt un pavedināt. Vēlāk krūtis tika arī politizētas un medicinizētas.

Lekcijas nobeigumā, profesors izteica trīs interesantus citātus, ar kuriem es vēlētos dalīties.

Pirmais tika minēts sakarā ar tēmu – “Bet, kā tad ar vīrieti?”. Un te viņš minēja lielisku Hippela, 18. gs. frāzi: “Bez Ievas Ādams ir dzīvnieks. Ieva bez Ādama ir klostera jaunava.”

Pēc brīža saruna ievirzījās par brīvību un dzima interesanta doma:’’Sieviete laulībā kļūst brīva, vīrietis – nebrīvs.’’ Profesors to skaidroja ar to, ka mūsdienās ģimenes galvas lomu un uzturētāja lomu uzņemas vīrietis. Vai tā ir tiešām katrā ģimenē – protams, mēs varam tikai minēt.

Vīrietis – neperfekts sievietes atdarinājums?
Nākamais šī vakara runātājs bija LU un Vašingtonas Universitātes profesors neiroendokrinologs dr. Jānis Sīpols. Viņa apskatāmā tēma bija Sievietes identitāte.

Savu lekciju viņš sāka ar apgalvojumu, ka “Vīrietis ir neperfekts sievietes atdarinājums”. Pavēroju, ka šajā brīdī, daži no zālē esošajiem vīriešiem, savos krēslos nemierīgi sarosījās, bet nevienu repliku par šo izteikumu tā arī šī vakara gaitā nedzirdēju.

Viņš minēja vairākus identitātes cēloņus, bet viens no tiem bija – indivīda neizbēgams salīdzinājums ar citiem, kas noveda pie secinājuma, ka salīdzinājums ir laba lieta, jo cilvēkam ir nepieciešama mēraukla, ar ko sevi vērtēt. Savukārt, no otras puses skatoties, salīdzinājums ar citiem var būt arī ar negatīvu nokrāsu, jo “realitāte’’ reizēm nesakrīt ar ideāliem. Un šeit viņš minēja trīs risinājumus, kas man lika mazliet sajusties kā psihoterapijas seansā. Profesors ieteica vai nu mainīt rīcību, lai sasniegtu realitāti, vai nu mainīt ideālus, vai nu nemainīt neko.

Spilgts piemērs identitātes traucējumam ir anoreksija un bulīmija. Tas ir tad, kad, piemēram, sieviete skatās spogulī, un redz sevi apaļīgu, lai gan realitātē, viņa ir tieva kā skaliņš.

Sievietes – tikpat zinošas eksaktajās zinātnēs kā vīrieši
Nākamā daļa, par ko runāja profesors, man personīgi šķita pati aizraujošākā, un lika lielai daļai klausītāju interesē pieliekties tuvāk tāfelei. Runa gāja par atšķirībām starp vīrieti un sievieti.

Noteikti esat pamanījušas, ka sabiedrībā valda stereotips, ka vīrieši pilnīgi noteikti ir daudz spējīgāki par sievieti gan matemātikā, gan fizikā. It kā ne no kurienes nākusi pārliecība, bet kaut kā diezgan pārliecinoši iesakņojusies sabiedrības prātā, tādējādi sievietes kaut kā inteliģenti nogrūžot maliņā. Izrādās – ir veikts diezgan apjomīgs pētījums, kas neapgāžami ir pierādījis faktu, ka vīrieši un sievietes ir pilnīgi vienādi spējīgi apgūt eksaktās zinātnes. Tātad šajā ziņā nav vispār nekādu atšķirību starp dzimumiem. Kā jums tas patīk?

“Ir pierādīts, ka meitenes sāk runāt agrāk un skaidrāk, sievietēm labāk padodas izburtošana un gramatiskās spējas.”

Taču ir vairākas jomas, kurās sievietes, ja tā var teikt, ir soli priekšā vīriešiem. Piemēram, ir pierādīts, ka meitenes sāk runāt agrāk un skaidrāk, sievietēm labāk padodas izburtošana un gramatiskās spējas. Tāpat arī garīgums – lai cik dīvaini tas nebūtu, un lai kā gribētos kā argumentu pieminēt Tibetas mūkus, – gandrīz visās kultūrās, sievietes ir garīgākas par vīriešiem.

Runājot par emocijām – izrādās arī tās abiem dzimumiem ir vienādas, tikai to izpaušanos nosaka kultūra. Ja atceramies karstasinīgos dienviditāļus, kurus Vecrīgas ielās var dzirdēt jau ielas otrā galā, tad noteikti sapratīsim, par ko iet runa.

Sieviete var atļauties būt arī vāja
Pēdējā runātāja, kas pagodināja mūs ar savu klātbūtni bija RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja docente Anda Rožkalne.

Galvenie temati par ko viņa runāja bija mediji un sieviete.  A. Rožkalne neslēpa savu nepatiku pret dažiem sieviešu žurnāliem, kas propogandē vīrieti, kā vienkāršu mehānismu, kuru var savaldzināt izejot piecu soļu programmu, nospiežot īsto pogu vai pasakot pareizos vārdus. To pašu viņa teica par kādu vīriešu izdevumu, kurš nebaidās attēlot skaistas jaunu studentīšu fotogrāfijas pavedinošā veļā, bet klāt pieliekot seklas un dramatiski vājas intervijas – it kā vīrietim nekas cits kā tikai sievietes ķermenis, neinteresētu un viņam pietiktu uzzināt par meiteni tik vien kā, kas ir viņas mīļākā krāsa un mīļākais aktieris.

A.Rožkalne neslēpa savu nepatiku pret dažiem sieviešu žurnāliem, kas propogandē vīrieti, kā vienkāršu mehānismu, kuru var savaldzināt izejot piecu soļu programmu.

Runājot par sievieti, viņa pastāvēja par to, ka sievietei nav vienmēr jābūt stiprai. Sieviete var būt ļoti dažāda – gan stipra, gan vāja. Un viņai uz to ir tiesības. Tāpat var būt brīži, kad sieviete vēlas būt vāja, bet vēlas saņemt atbalstu – un tajā dienā viņa tieši izlasa rakstu, kas iesaka atļauties būt vājai – un tieši tad šī sieviete šo atbalstu gūst. Tas tikai pierāda, cik dažnedažādi brīži dzīvē var notikt – bieži pat sagadīšanās, bet noved pie pozitīva rezultāta.

Tā arī par tēmu Sieviete šis vakars noslēdzās. Divu stundu garumā tika iziets cauri sievietes krūšu vēsturei, kopīgi meklējam sievietes identitāti, un beigās nonācām līdz 21. gadsimtam un medijiem.

Sieviete pilnīgi noteikti ir pārāk apjomīgs temats, lai to iekļautu divās stundās. Tam būtu jāatvēl daudz vairāk laika un pētījumu.
Katra mēs esam sieviete un katra mēs sevi jūtam savādāk – ja būtu tāda Atziņu grāmata par sievieti, tad droši vien katrai no mums būtu ļoti daudz domu, ko mēs tajā vēlētos ierakstīt. Ko Tu ierakstītu?

Dalīties.

1 komentārs

  1. Pēc raksta jaušams, ka pastāv nemitīga konkurence starp vīrieti un sievieti, bet es uzskatu, ka pārī vienam otru jāpapildina. Jāattīsta sievietei sievišķība un vīrietim vīrišķība, kas tikai bagātinās un pilnveidos pāra attiecības.www.seituntagad.lv

Atstāt Ziņu