Pagājušajā nedēļā rakstījām par Lielbritānijā veikto pētījumu, kurā noskaidrots, ka sievietes ar gadiem jūtas skaistākas, jo kļūst pārliecinātākas par sevi un atbrīvojas no pusaudžu gadu kompleksiem. Turpinot tēmu, šoreiz par skaistumu un to, kāpēc sieviete jūtas vai nejūtas skaista runājam ar psiholoģi Unu Kraukli.
Teiciens „Cilvēks ir tik skaists, cik skaists viņš jūtas” ir zināms un taisnība jau tā ir, bet ko darīt, ja sieviete nejūtas skaista? Ja viņa saredz sevī tik daudz trūkumus un nepilnības un veras spogulī ar šausmām? Kāpēc tā notiek – kas ir iemesli, kāpēc cilvēks nejūtas skaists? Sabiedrībā drillētie skaistuma etaloni, ar ko pilni žurnāli vai tomēr paša galva?
Cilvēks nejūtas skaists, jo nepieņem sevi. Bieži vien sevis nepieņemšana izraisa tādu kā bezpalīdzības izjūtu- ka nav vērts pat sevi kopt vai censties glīti apģērbties… Patiesībā to trūkumu nav tik daudz, un mazliet pie sevis piestrādājot, katra var sajusties skaista.
Visapmierinātākās ar savu izskatu un skaistākās jūtas sievietes, kuras savu ārējo tēlu veido saskaņā ar savu iekšējo būtību. Ja tiek kopēts kaut kāds izskata etalons, piemēram,- blondīne ar taisniem gariem matiem klasiskā kostīmiņā, var nonākt situācijā, kad skatoties spogulī redz tur skaistu sievieti, bet patiesībā nejūtas par sevi pārliecināta, ar savu nedrošību un aizsargmehānismiem liek šķēršļus saskarsmei ar cilvēkiem, līdz ar to būtībā viņus aizbaida. Un atkal nostiprinās pārliecība- mani nepieņem, neesmu gana laba, gana skaista. Atkal ķeras pie sevis uzlabošanas…. Apburtais loks…
Sabiedrībā drillētie skaistuma etaloni ir atsevišķs stāsts. Jaunības, skaistuma, varas un veiksmes kults…. Jā, tas viss pastāv. Man jau gan šķiet, ka situācija sāk uzlaboties- mākslā, uz skatuves, kino- sāk paradīties arī sievišķīgu sieviešu tēli. Ar savu individualitāti, nevis „modeles” standarts. Arvien biežāk makslā parādās sieviete pēc 40. Gudra, ar personību, šarmu, iekšēju starojumu. Skaista.
Bet, manuprāt, sevis pieņemšana un personiskā skaistuma izjūta gan vairāk nāk no bērnības. Sabiedrība ar saviem skaistuma etaloniem tikai uzliek punktus uz i.
Kā Tu skaidro to, ka sieviete ar gadiem sāk justies skaistāka?
Sieviete iegūst personības spēku, izkopj savu stilu. Gan izmaina to, ko ir viņas spēkos mainīt, gan pieņem sevi tādu, kāda ir. Jo vienmēr būs parametri, ko mainīt nav iespējams, piemēram, auguma garums. Sieviete kļūst gudrāka un stiprāka. Savs stils, gudrība un personības spēks rada to īpašo starojumu, kas ļauj sievietei justies skaistai.
Ko Tu ieteiktu darīt, lai sieviete, kura jūtas neglīta, ieraudzītu sevi citā gaismā un apjaustu, ka patiesībā ir skaista?
Pirmkārt- tikt skaidrībā par to, kas viņai sevī nepatīk, šķiet neglīts. Otrkārt- pajautāt sev- ko no tā visa ir pašas spēkos mainīt. Piemēram- labot sakodienu, ja tas pašai traucē, sākt kopt neveselus, novārtā atstātus matus, uzlabot sejas krāsu sākot dzert vitamīnus un uzturoties vairāk svaigā gaisā… Treškārt- varbūt pamēģināt palūgt speciālista palīdzību, piemeklējot frizūru vai apģērbu, kas piestāv sejas pantiem un ķermeņa uzbūvei. Un galvenokārt- IEMĪLĒT sevi jau šodien! Pieņemt sevi, saprast, ka skaistums patiešām staro no iekšienes. Saprast, ka skaistums slēpjas individualitātē. Skaistums ir ne tikai ārējie parametri, bet arī personības spēks, enerģija, starojums, ko rada pašapziņa. Sieviete, kas pieņem un mīl pati sevi, izraisīs līdzīgas izjūtas citos cilvēkos. Tātad- lai apjaustu, ka patiesībā ir skaista, primārais tomēr ir dvēselē notiekošais. Roku rokā ar izmaiņām dvēselē, ies izmaiņas ārējā tēlā.
Bet bieži vien izmaiņas ārējā tēlā ir lielisks impulss, lai sāktu sevi iemīlēt un just pārliecību. Tā, ka viss, ko varu ieteikt- NEBAIDIETIES NO PĀRMAIŅĀM- sāciet, neatlieciet! Eksperimentējiet! Atrodiet sevi! Ja tomēr neizdodas, iepējams, ka dveselē slēpjas kāda nesadziedēta trauma, kopš bernības vai skolas gadiem, ko vajadzētu apzināt un sadziedēt…
Ko Tu ieteiktu mammām un tētiem, audzinot mazās dāmas un arī puišus, lai nevairotu viņos kompleksus, bet gan pārliecību par sevi un savu izskatu?
Mīliet savus bērnus! Pašapziņa izaug no beznosacījumu mīlestības. Beznosacījumu mīlestība gan nav tas pats, kas noteikumu neesamība.
Ļaujiet bērniem izpausties, arī kļūdīties, atrast sevi un nostiprināt pārliecību par sevi kā personību. Pozitīvas pašapziņas izveidei svarīgs aspekts ir kontakti ar apkārtējo pasauli ārpus ģimenes robežām- saskarsme ar vienaudžiem, citiem pieaugušajiem. Attiecību pieredze. Pārliecība par sevi kā personību ir lielisks pamats, lai veidotos un pastāvētu arī pārliecība par savu izskatu.
Māciet bērniem individualitāti, nevis salīdzināt sevi ar kaimiņu Zani. Māciet saskatīt un izcelt labo, interesanto. Varbūt tev nav lielas, zilas acis, bet ir ļoti skaisti, gari, zeltaini mati. Varbūt tev nav perfekti slaids viduklis, bet tev ir skaists smaids. Varbūt esi mazāka auguma, nekā tavi vienaudži, bet tev ir fantastiska humora izjūta un sportisks augums…. Māciet gaumi, stila izjūtu, bet ļaujiet iet savu ceļu ar savām izvēlēm.
