Jau kopš pirmo reizi tika pieminēts G- punkts - nelielais punktiņš sievietes ķermenī, kurš sniedz milzīgu baudu - tas drīzāk līdzinajās kādai mistiskai parādībai: ir sievietes un vīrieši, kas apgalvo, ka to atraduši, bet ir tādi, kas meklē un nekā neatrod, turklāt speciālisti joprojām strīdās, vai tāds vispār eksistē. Un, nu klajā nācis svaigs pētījums, kas tieši tā arī skaidri un gaiši apgalvo - G-punkts ir fantāzija, tas neeksistē!

Britu zinātnieki izpētījuši 1 800 sievietes un nav atraduši nevienu pierādījumu par šādas īpašas erogēnas zonas esamību, raksta Dailymail. Viņi uzskata, ka G-punkts ir sieviešu iztēles auglis, kas veidojies pateicoties sieviešu žurnāliem un seksologiem. Zinātnieki arī piebilst, ka šis "mīts" licis daudzām sievietēm un vīriešiem justies nepārliecinātiem par savu seksa dzīvi - sak', ja jau nevaru atrast īpašo baudas zonu, tātad man nav vislabākais sekss, kāds varētu būt!

Ideju par G-punktu -  nelielu jutīgu punktiņu sievietes ķermenī, kurā koncentrējas nervu gali, un kura aktivizēšana spēj dot milzīgu baudu - 1981.gadā sāka popularizēt seksoloģe, Rutgersa Universitātes (ASV) profesore Beverlija Vaipla. Par G-punktu tas tika nosaukts par godu vācu ginekologam Ernstam Grafenbergam, kurš apgalvoja, ka ir šo īpašo erogēno zonu atradis 1950.gadā. Profesore Vaipla veica pētījumu, kurā piedalījās 400 sieviešu, un toreiz viņai izdevās atrast pierādījumus G-punkta esamībai.

Kopš tā laika daudzi seksologi izveidojuši spīdošas karjeras, mācot sievietes, piemēram, ievērot īpašās diētas vai veikt īpašos vingrojumus G-punkta aktivizēšanai.

Taču jaunais britu Londonas Kinga koledžas zinātnieku pētījums liek apšaubīt, vai stāsti par G-punktu ir zinātniski pierādāmi.

Pētījuma līdzautors, profesors, kas speciālizējies ģenētikā, Tims Spektors sacījis: "Sievietes varētu iebilst, ka G-punkta esamība atkarīga no uztura un fiziskajiem vingrojumiem, bet fakts ir tāds, ka īstenībā ir neiespējami atrast reālus pierādījumus G-punktam. Šis ir apjomīgākais pētījums, kāds jebkad veikts par G-punktu, un tas parāda, ka ideja par G-punktu ir subjektīva."

Andrea Burī, pētījuma līdzautore, norāda, ka viņu uztrauc daudzu sieviešu pārdzīvojumi par to,ka viņas nespēj atrast G-punktu, kas rada nedrošības un nepilnvērtības sajūtu: "Tas ir bezatbildīgi apgalvot kaut kā eksistenci, kas nekad nav ticis pierādīts."

Jaunajā britu pētījumā, kas noliedz G-punkta esamību, piedalījušās 1 804 sievietes vecumā no 23 līdz 83 gadiem - visas bija dvīņu pāri. Ja G-punkts eksistētu, tad to sajust vajadzētu abiem dvīņiem, jo abiem ir vienādi gēni. Ja arī kāda sieviete apgalvoja, ka viņa ir sajutusi savu G-punktu, viņas dvīne gan nebija tādu sev atklājusi.

Uzzinājusi par jauno britu zinātnieku pētījumu, kas noliedz G-punkta esamību, profesore Vaipla joprojām pastāv uz savu, jo britu pētījums esot kļūdains - tas neesot pētījis lesbietes un izgāzies neņemot vērā dažādās vīriešu spējas: "Lielākā pētījuma problēma ir tāda, ka dvīņiem lielākoties nav vieni un tie paši seksuālie partneri. "

Tā kā varam prognozēt, ka strīdi speciālistu vidū par G-punkta esamību turpināsies joprojām.

Un galu galā - mēs labi zinām, ka katrai no mums ir daudz erogēnās zonas - sākot ar ausu ļipiņām, kaklu, krūšu galiem, pat pēdiņām. Nav ko uztraukties vai meklēt vienu īpašo bīnumpogu, kas varbūt nemaz neeksistē!

Vairāk par pētījumu - Dailymail.co.uk