Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Slepenā ēšana un slepenais ēdājs

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vai zini šādu anekdoti? Sieviete sūdzas “Nu kāpēc ražotāji tin šokolādi čaukstošos papīriņos!!!?? Kad es naktī ēdu, visi dzird kā es tievēju…” Patiesībā, šo situāciju tik tiešām var attiecināt uz reālo dzīvi. Daudzas sievietes citu priekšā izliekas, ka neko daudz neēd, bet aizejot mājās apēd kārtīgu porciju kartupeļu vai kūkas gabalu. Kāpēc mums ir šādā vēlme „ēst slepeni” un vai ar to var un vajag tikt galā?

Slepenais ēdājs slēpjas no sevis
Šāda situācija ir samērā izplatīta. No citiem cilvēkiem savus patiesos ēšanas paradumus slēpj tie, kas baidās no sabiedrības nosodījuma, bet galvenokārt slepenais ēdājs slēpjas pats no sevis. Viņš vispirms ēd “pareizi un veselīgi”, bet pēc tam to, kas garšo un to, ko gribas. Bieži dzirdēti stāsti, ka gandrīz katru vakaru ir apņemšanās ēst beidzot normālas, veselīgas vakariņas, kas arī tiek realizēta, bet vēlāk notiek piestaigāšana pie ledusskapja, lai “tikai vienu pēdējo reizīti kaut ko paņemtu”…. Un tā visu vakaru.

Tava iekšējā bērna un iekšējā vecāka cīņa
Te var novērot tādu kā simbolisku IEKŠĒJĀ BĒRNA un IEKŠĒJĀ VECĀKA cīņu. Iekšējais vecāks ir instance, kas saka KO VAJAG VAI NEVAJAG DARĪT. Bet iekšējais bērns kaut ko vienmēr IZDĪC, SAMELO vai PAŅEM SLEPUS.
Sanāk, ka cilvēks ēd slepus pats no savas iekšējā uzraudzītāja (vecāka), tad, kad izdevies šo uzraugu “aizsūtīt prom”. Bieži vien iekšējie aizliegumi krīt alkohola pavadībā. Tēlaini domājot, tādos brīžos VECĀKS nav mājās un BĒRNS var uzdzīvot. Otrā rītā vai pat tajā pašā vakarā, parasti sākas sirdsapziņas pārmetumi, vainas izjūtas mocītais iekšējais BĒRNS solās “tā vairs nedarīt”, bet visi labie nodomi, protams, ir vējā, tiklīdz cilvēks ir noguris no sava pārlieku prasīgā iekšējā uzraudzītāja – VECĀKA.

Geštaltterapijas tēvs Frederiks Perlzs piedāvā citus tēlainus nosaukumus – SUNS NO AUGŠAS un SUNS NO APAKŠAS. Jautrības labad šo bezgalīgo cīņu ar divām savām dažādi domājošajām personības daļām var saukt arī tā….

Izkop savu iekšējo pieaugušo un ēst līdzsvaroti būs viegli
Ar to VAR un VAJAG tikt galā, ja grib iemantot brīvas un harmoniskas attiecības ar ēdienu. Vienīgā izeja no situācijas ir beigt šos destruktīvos dialogus starp savu iekšējo bērnu un iekšējo vecāku. Terapijas gaitā ieteicams aktualizēt iekšējā PIEAUGUŠĀ pozīciju, kas paredz sākt apzināties savas patiesās vajadzības attiecībā uz ēdienu, izjūtas, kādas pārņem baudot to vai citu ēdienu. Nepieciešams sabalansēt divas svarīgas vajadzības – saņemt baudījumu no ēdiena un baudījumu, ko cilvēks saņem no veselīga, enerģijas pilna un skaista ķermeņa. Atsakoties no bezjēdzīgās vecāka – bērna cīņas, ko īsi var raksturot kā secīgu aizliegumu un “noraušanos” miju, mēs sākam apzināties, ka ēst līdzsvaroti ir VIEGLI.

Iekšējais pieaugušais vienmēr zina, kas ir patiešām nepieciešams, kā gūt baudījumu no ēdiena, kā atteikties no tā, ko patiesībā negribas. Terapijas gaitā cilvēkam parasti mainās priekšstati par to, ko nozīmē vārds GRIBĒT. Lai notiktu izmaiņas, bieži vien nepieciešams saprast, kur IEKŠĒJĀ VECĀKA un IEKŠĒJĀ BĒRNA destruktīvais dialogs arī attiecībās starp cilvēkiem izraisa diskomfortu, un tādējādi provocē sevis mierināšanu ar ēdiena palīdzību, kas savukārt parasti tikai pastiprina aizliegumus, un rada tādu kā apburto loku. Jānoskaidro, no kā tieši cilvēks aizsargājas, kādas svešas problēmas sevī uzņem, ar ko nejūtas apmierināts.
Kā dzīvojam, tā ēdam, un kā ēdam, tā dzīvojam…  

Atpazīsti savas patiesās vajadzības
Lai tiktu galā ar slepeno ēšanu, jāiemācās uzticēties SEV, savām izjūtām, atpazīt savas patiesās vajadzības un emocijas, vieglāk reaģēt uz citu cilvēku viedokļiem un sabiedrības spiedienu. Pretējā gadījumā var bezgalīgi brīnīties- “Nu kāpēc tā, es ēdu tik pareizi, kādēļ ņemos svarā?” Atbilde būs nemainīgi vienkārša – svarā ņemies, jo, tavuprāt, nepareizo ēdienu slēp pat pats no sevis.

Ne visi ir „slepenie ēdāji”
Nobeigumā gan vēl gribētos atzīmēt, ka nevajag jaukt “slepenos ēdājus” ar tiem, kas principā ēd tikai tad, kad ir izsalkuši, bet konsekventi atsakās citos gadījumos, pat, ja kompānijā visi ieturas. Otrā tipa cilvēki var atteikties no ēdiena draugu lokā pulksten 7-os, jo nejūt apetīti, bet vienpadsmitos mājās sev pagatavot sātīgas vakariņas. Nelielā atšķirība – viņi neslēpj savu ēdienreizi, vienkārši ēd saskaņā ar sava ķermeņa pieprasījumu.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu