Holesterīns šķērsgriezumā – kas ir kas?

Skumji, ka tikai tad, kad cilvēku ir piemeklējusi tāda nelaime kā, piemēram, infarkts, viņš sāk piedomāt pie tā, kāds ir viņa dzīvesveids un kā viņš rūpējas par savu ķermeni. Patiesībā, mums tas būtu jādara visu laiku, arī tad, kad viss it kā ir kārtībā un jūtamies labi! Vai varētu būt, ka mums trūkst informācijas? Tad nu laiks uzzināt, kas ir holesterīns un kāda ir paaugstināta holesterīna ietekme uz mūsu organismu. Mūs konsultēja Dr. Andis Brēmanis – Latvijas Diētu ārstu asociācijas vadītājs.

KAS IR HOLESTERĪNS?
Cilvēka ķermenī ir daudz un dažādas vielas – dažas tiek uzņemtas ar uzturu, dažas veidojas pašā organismā. Ir arī tādas vielas, kuras mēs uzņemam abos veidos. Holesterīns ir viena no šādām vielām, ko lielākoties ražo aknas un ko mēs varam uzņemt arī ar pārtiku.
Tas, kas ir jāsaprot par holesterīnu, – no tā nevar un nevajag pilnībā atbrīvoties, jo tas ir absolūti nepieciešams normālai mūsu organisma funkcionēšanai: tas ietilpst šūnu membrānās, no tā veidojas žultsskābes, virsnieru garozas hormoni un dzimumhormoni, tas ir arī izejmateriāls D vitamīna sintēzei ādā.

TAS IR NEPIECIEŠAMS, BET TĀ VAR BŪT ARĪ PAR DAUDZ
Mūsu dzīvesveida ietekmē holesterīna līmeni asnīs mainās. Veicot asins analīzes pārbaudi, var redzēt, ka ir kopīgais holesterīns un, kā tautā saka, labais (ABL) un sliktais (ZBL) holesterīns.
Rodas jautājums – kas tad ietekmē šo rādītāju izmaiņas?

1) holesterīna daudzums ēdienkartē
Augu valsts barībā holesterīna vienkārši nav. Holesterīns ir viela, kas raksturīga dzīvnieku valsts produktiem, tātad – gaļai, olām, zivīm un piena produktiem. Tāpēc,  ja ir sākušās holesterīna problēmas, jāskatās, kāds ir šo produktu īpatsvars ikdienas ēdienkartē.

2) holesterīna ‘labumu’ vai ‘sliktumu’ ietekmē tas, ar kādiem taukiem holesterīns tiek apēsts. Pētījumos ir konstatēts, ka ir virkne taukvielu, kuras veicina holesterīna paaugstināšanos. Piemēram, produkti, kuros ir daudz piesātināto taukskābju, vai tā saucamās transtaukskābes, paaugstina holesterīna līmeni asinīs. Tātad varam mēģināt samazināt šādu produktu iekļaušanu ikdienas ēdienkartē. Savukārt, zivju taukos, lauku vistu olu dzeltenumā, virknē augu eļļu, piemēram, rapšu eļļā, ir daudz omega-3 taukskābes, kas savukārt optimizē holesterīna vielmaiņu organismā. Holesterīnu pazeminoši darbojas arī mononepiesātinātā oleīnskābe, kas lielā daudzumā atrodama olīveļļā.

3) Ar uzturu uzņemtā holesterīna uzsūkšanos kavē balastvielas un īpašās augu valsts produktos atrodamās vielas steroli un stanoli. Tās sastopamas pilngraudu produktos, dārzeņos, augļos, ogās, pākšaugos. Šie produkti satur arī virkni bioloģiski aktīvu vielu – antioksidantus, kas kavē brīvo radikāļu iespēju izraisīt bojājumus šūnu membrānās, asinsvadu sieniņās, kā arī šūnas kodola struktūrās.

KAM RODAS PAAUGSTINĀTS HOLESTERĪNS?
Pienākot zināmam vecumam, holesterīna līmenis asinīs var paaugstināties. Statistika rāda, ka tas var piemeklēt abus dzimumus, tomēr biežāk ir novērojams  vīriešiem vecumā pēc 30-40 gadiem. Tāpēc šajā vecumā daudz rūpīgāk jāseko līdzi savai veselībai un regulāri jāveic pārbaudes.

Jaunības periodā holesterīna problēmu parasti nav. Lai gan mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids un neveselīgā pārtika var novest pie gadījumiem, kad jau pusaudža vecumā ir tādas kaites, kas parasti novērojamas cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas.

Holesterīna veidošanos var ietekmēt:
Neaktīvs dzīvesveids – cilvēkiem ar lieko svaru bieži vien ir lielāka varbūtība, ka būs problēmas ar holesterīnu;
Stress – arī tas ir viens no riska faktoriem sirds un asinsvadu slimībām;
Iedzimtība – to mēs nevaram mainīt, taču mēs varam par to būt lietas kursā un rēķināties ar to;
Smēķēšana;
Pārmērīga alkohola lietošana;
Neveselīgs uzturs

KO HOLESTERĪNS VAR NODARĪT MŪSU VESELĪBAI?
Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs ir aterosklerozi un asinsvadu sašaurināšanos veicinošs faktors. Būtībā tas var radīt daudzas problēmas, jo asinsvadi ir visur, bet tas, no kā visvairāk jāuzmanās, protams, ir infarkts un insults.

KĀDA VARĒTU BŪT MOTIVĀCIJA RŪPĒTIES PAR SEVI?
Flora Pro.Activ pētījumā secināts, ka: „Nepilna trešdaļa (28%) aptaujāto nedara neko savas veselības uzlabošanai. Lielākā daļa norādījuši, ka, rūpējoties par sirds un asinsvadu veselību, uzturā lieto veselīgu pārtiku (38%), kā arī nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm (24%). Tas gan nozīmē, ka trīs no četriem aptaujātajiem jeb 76% ar sportiskām aktivitātēm nenodarbojas”.

Visbiežākā motivācija kaut ko darīt lietas labā rodas tikai tad, kad sākušās reālas problēmas. Ja cilvēkam ir bijis pirmais infarkts, viņš sāk aizdomāties. To pierāda arī Flora Pro.Activ veiktā pētījuma rezultāti: „Par galveno motivācijas iemeslu lielākām rūpēm par veselību, aptaujātie norādījuši strauju veselības pasliktināšanos un lieko svaru, kā arī sliktas analīzes. Citiem vārdiem – par veselību tie sāktu domāt pēc tam, kad jau ir parādījušās problēmas. Ārsta ieteikumus veselīgākam dzīvesveidam visbiežāk ņemtu vērā 15-19 gadus veci jaunieši (56%), bet pārējie speciālista ieteikumus ņemtu vērā uz pusi retāk.”

Ņemot vērā, ka Latvija ar sirds un asinsvadu slimību izplatību Eiropā ir līderos, tad jāsecina, ka cilvēki joprojām pārāk maz tam pievērš uzmanību. Vēl ir ko mācīties!

VAI IR KĀDI SIGNĀLI, KAS LIECINA, KA MAN IR PAAUGSTINĀTS HOLESTERĪNS?
Nekādu izteiktu pazīmju nav, tāpēc ir vienkārši regulāri jāveic pārbaudes un jāpiedomā gan pie sava dzīvesveida, gan ēšanas paradumiem!

Uz veselīgu ēšanas paradumu maiņu aicina

Palīdz samazināt holesterīna līmeni pat par 15%!