Kontakti | Par SievietesPasauli | Reklāmas iespējas | Noteikumi | Lapas karte
Twitter
Lietotājvārds 
Aizmirsi lietotājvārdu vai paroli?
Parole 
Ienāc
Atcerēties manus lietotāja datus uz šī datora
Tu vēl neesi reģistrējusies SievietesPasaule.lv? Izdari to tagad!Tas ir bez maksas, bet piedāvā dažādus bonusus, tādus kā - piedalīties konkursos, testēt produktus, blogot, pirmajai uzzināt jaunumus, kā arī personalizēt savu Sievietes Pasauli. Pievienojies!
Pirmdiena,  18. Novembris Vārda dienas Aleksandrs, Doloresa
Autors: Edīte Irbe
Pievienots: 03.02.2011.

Viņa izslīdēja nāvei caur pirkstiem... Izklausās pēc kāda romāna, bet Agnesei tā ir realitāte. Tikai laimīgas sakritības dēļ viņa devās uz dzemdes kakla vēža pārbaudi un...

Saglabāt kā mīļāko rakstu
Foto - gettyimages.com
20.07.2014 10:00
Izlasot šo stāstu redzu pilnīgi sevi. Viss tas pats notika tikko ar mani.Sākās viss tas 2013.gada maijā,kad piezvanīja manas dakteres māsiņa un pateica,ka nekas jau briesmīgs neesot,bet ja gribot,tad jau varot aiziet un kaut ko jau izrakstīšot.Un te es pielaidu kļūdu,ka neaizgāju.Oktobrī man jau atklājās cin2.Un kamēr tiku līdz slimnīcai šā gada aprīlī jau bija cin3.Operāciju taisīja 19.jūnijā.Un arī tālak vēl nezinu,kā tas viss risināsies,jo vēl ir daudz nesaprotamu lietiņu pēc operācijas.Arsti jau īsti līdz galam neko neizstāsta,kas un kā.Liela daļa jāuzņemas tomēr mums pašām,jo ārsti šodien ir virspusēji,kā saka neiedziļinoties pārskrien visam pāri.Esat sievietes tomēr pret sevi uzmanīgākas! Jā,man ir 48.gadi,un jaunākajam dēlam vēl tikai 10.Tā kā arī dēļ bērniem vēl gribētos padzīvot.Ar visu cieņu Ineta!
13.02.2011 17:50
Es šim visam piekrītu tikai daļēji. Jo diemžēl zinu stāstus arī par sievietēm, kuras dzīvojušas pēc Siņeļņikova un citiem, gājušas pie "skolotājiem", taču galu galā tik un tā nonākušas līdz šādām diagnozēm...
Neesmu arī kategoriski pret potēm, jo, piemēram, pateicoties vakcinācijai mēs lieliski izvairāmies no dažādām vēsturiski postošām kaitēm un tam ir skaitliski pierādījumi.
Ceru, ka man tagad te nesabruks virsū visi "zaļi" domājošie cilvēki, tomēr tikai pēc gadiem mēs redzēsim, kādu iespaidu atstājis pašreizējais stils noliegt pilnīgi jebkādu vakcināciju. Iespējams, nonāksim pie lielākas dabiskās atlases... diemžēl.
13.02.2011 17:44
un runājot par karmu, šādas nopietnas slimības tiešām ir pēdējais brīdinājums cilvēkam: attopies taču, ko dari! Mūsu pasaule ir mūsu iekšējā es spogulis, un ne vīrietis, ne vīruss nav vainīgs - tas viss ir tikai iekšējā ES projekcija.
Tiešām labas grāmatas šajā ziņā ir V. SIņeļņikova "Izproti savu slimību" un Grega Bradena grāmatas "Dievišķā matrice" un "Notici sev!"
13.02.2011 17:38
ak dievs, cik drausmīgi, ka jau jaunām meitenēm iepotē to ķīmiju. Nu mīļie cilvēki, slimības nerodas pašas no sevis, tam visam iemesls jāmeklē mūsu attieksmē pret pasauli, cilvēkime un sevi pašu!!! Neviens pote te nelīdzēs.
08.02.2011 23:55
Paldies par atbalstu! Škiet visas emocijas ir izlaistas brīvībā... tagad varēs ar mierīgu prātu domāt tikai labu, neapšaubīd neticamas lietas un zināt, ka viss tiešām ir kārtībā!
Es ticu!
08.02.2011 19:29
Daila - Turies! Izraudi spilvenā, parunā ar citiem, kas arī ir mīļi cilvēki šim cilvēkam. kopā būs vieglāk. Bet ko vēl varu ieteikt - pati esmu saskārusies ar mīļa cilvēka nāvi - sāp jau mums, bet tam cilvēkam nāve iespējams ir pat atvieglojums, jo uz zemes jau nav tā pati laimīgākā vieta. Palasi ezotērisko literatūru. Citāds skatījums uz dzīvi ir ņūtona grāmatās dzīve starp dzīvēm un dvēseļu ceļojums... Un neaizmirsti, ka Tev ir atļauts būt vājai. Bet tici brīnumam, lai gan pieņem, ka tas var arī nenotikt! Lai Tev un taviem tuvajiem pēc iespējas vieglāks šis ceļš!!!
08.02.2011 11:51
Izlasīju un uzjundīja atmiņas - vārds vārdā par mani! Pat laiku sakrīt, tikai man šī operācija (jeb manipulācija, kā to dakteri sauc) bija 25. novembrī..
Nebija pat mazāko aizdomu, jutos ideāli un pirms gada nebija nekā! Un tad pēkšņi, ziniet, jums analīzes uzrāda CIN 2 - bāc, kā ar bomi pa pieri.. Pamats zem kājām pamazām izslīdēja ..
Šodien uz šiem stresa pilnajiem 2 mēnešiem skatos ar savādām sajūtām - cik labi, ka man bija līdzās cilvēki, kas mācēja mani sapurināt un pateikt - hei, saņemies! Ļaunākais piepildīsies tikai tad, ja Tu NEKO nedarīsi! Bet Tu taču darīsi!
P.S. Un par karmu runāt - ak dievs, kādas muļķības jūs gan varat te sacerēt! Varbūt var par karmu runāt tad, ja neesi reāli saskāries ar šādiem gadījumiem un lietām, bet citādāk - gribas sakratīt šos karmu cilvēkus aiz pleca un pateikt - common, mostieties, šeit ir reālā dzīve un jūs ne vella par to nezināt!
07.02.2011 23:16
Daila, jums noteikti jāvēršas pie kāda izrunāties. Psihologs vai kāds cilvēks, kas varbūt nav tik ļoti saistīts ar jūsu tuvo cilvēku. Bet jums ir nepieciešams gan izraudāties, gan pastāstīt par to, kā jūtaties, citādi palīdzēt un uzmundrināt, kas tik ļoti vajadzīgs šobrīd jūsu cilvēkam, nespēsiet. Turieties! Un ticiet, pa īstam TICIET! Brīnumi notiek, nepadodieties un neļaujiet arī tuvajam cilvēkam padoties!
07.02.2011 22:14
Diemžēl sāku manīt arvien vairāk rakstus saistībā ar vēzi. Liekas, ka kādreiz par to nerakstīja, bet visi ir sarosījušies tieši tad, kad man pašai tas ir pārāk tuvu.
Varbūt nerakstu tiešā saistībā ar rakstu, tā varones pārdzīvoto, bet tomēr... Agnese min, ka ļoti palīdzēja drauga, draugu un ģimenes atbalsts.. bet man rodas jautājums (uz kuru pati vēl nevaru atbildēt) kur atbalstu guva tie, kuri palīdzēja?! Pavisam pēkšņi ir noskaidrojies, ka vienam no maniem vistuvākajiem cilvēkiem ir 4 stadija(negribu to saukt vārdā). Saprotu, ka man ir jābūt atbalstam, ir jāpalīdz, ir jāuzmundrina, jādod stimuls, spēks, prieks... bet ko darīt, ja dažbrīd liekas, ka pašam slimniekam tas ir divreiz vairāk nekā man... ko darīt, ja man liekas, ka pamats zūd zem kājām pat iedomājoties... Ir viegli runāt par cīņu, kad vēl ir tik daudz iespēju, bet ko darīt, kad vienīgā uzvara, iespējams, ir tikai brīnums?!
05.02.2011 22:39
Runājot par karmu, tas vispār ir tāds stiepjams jēdziens, jo katram mums šķiet, ka es jau neesmu tāds kā tie citi, es jau esmu labāks. Mana karma ir tīra... Un kā ar šoferi, kuru nolamāji, kad rudens peļķes saturs pēkšņi atradās uz tava lietusmēteļa? Kā ar kasieri, kas lielveikalā strādā pārāk gausi? Kā ar bērnu, kurš atkal nošmucējis tīro kreklu... Nevajag visu klasificēt baltajā un melnajā. Turklāt, karmas grēki esot jāizpērk līdz septītajam augumam...
Vārds
Komentārs:

! SievietesPasaule.lv neatbild par pievienotajiem lasītāju komentāriem, jo tie satur autora, nevis portāla veidotāju viedokli. Taču portāls aicina, rakstot komentārus, būt tolerantiem, ievērot pieklājības normas un iztikt bez rupjībām, pretējā gadījumā SievietesPasaule.lv patur tiesības komentārus dzēst. Komentāru noteikumi.
Pievienot komentāru
© SievietesPasaule 2009 | web izstrāde: Molssoft | webdizains: annija.lv