Tikai nejauši uzzinot, ka vīramāte cīnās ar dzemdes kakla vēzi, Maija (25)* nolēma, ka arī viņai nenāktu par ļaunu drošības pēc pārbaudīties. Paldies dievam, ka viņa to izdarīja – sievietei konstatēja dzemdes kakla pirmsvēža (CIN) otro pakāpi. Tagad Maija no personīgās pieredzes, liekot roku uz sirds, var teikt- 30 minūtes gadā, kas atvēlētas ginekologa apmeklējumam, tiešām var izglābt tavu dzīvību!
„Sāk domāt tikai tad, ja skar kādu tuvinieku”
Agrā jaunībā Maija nebija apzinīga ginekologa apmeklētāja. Maija atzīst -lai gan seksuālo dzīvi uzsākusi 18 gadu vecumā, pirmo reizi pie ginekologa aizgājusi vien divus gadus vēlāk, kad bijušas aizdomas par grūtniecību. Bērniņa gaidīšanas laikā un pēc dzemdībām Maija gan ārstu apmeklēja regulāri.
„Diemžēl tā jau ir, ka aizdomāties par savu veselību liek vien situācijas, kad slimība skārusi kādu tuvinieku,” – atzīst Maija. Tā bijis arī viņas gadījumā.
Pirms diviem gadiem jaunā sieviete nejauši uzzinājusi, ka vīramāte ārstē dzemdes kakla vēzi. „Viņa man reiz piezvanīja, lūdzot aizvest līdz Onkoloģijas centram. Pavaicāju, kādēļ viņa turp dodas un tikai tā uzzināju par slimību. Viņa nevienam nebija par to stāstījusi.”
Maija nolēma doties pie ginekologa ar lūgumu, lai arī viņai uztaisa onkocitoloģiskās analīzes. Viņa atzīst, ka par cilvēka papilomas vīrusu un to, ka tas var izraisīt dzemdes kakla vēzi, uzzinājusi tikai pēc tam, kad vīramātes diagnozes dēļ bija cītīgi izstudējusi internetā pieejamo informāciju. Līdz tam neviens no ārstiem viņai par šo vīrusu un onkocitoloģiskajām analīzēm neesot stāstījis.
Maija gribējusi veikt analīzes drošības dēļ, ar domu – „ja nu…” Taču viņai pat prātā nenāca doma, ka tās patiesi uzrādīs dzemdes kakla pirmsvēža stāvokli.
Tomēr pēc nedēļas saņemtās analīzes rādīja – diagnoze- CIN 2 (dzemdes kakla pirmsvēža otrā pakāpe).
„Ārste paskaidroja, pie kuriem CINiem sūta pie onkologa. Ja CIN 3 un CIN 4, tad būtu jādodas pie onkologa. Sapratu arī, ka šo vīrusu nevar izārstēt un tas var diezgan ilgi snaust organismā līdz parādās,” stāsta Maija. Kopš tās dienas sākās regulāras pārbaudes un vizītes pie ginekologa.
Tā kā šo vīrusu nevar izārstēt, atliek regulāri stāvokli monitorēt un veikt analīzes. Ja kādā no tām uzrādītos CIN 3, sievieti sūtītu pie onkologa. Tālāk sekotu vēža ierosinošo šūnu izņemšana (konizāciju). Galvenais, ka tas būtu paveikts savlaicīgi, neapdraudot sievietes dzīvību un neradot nepieciešamību izņemt visu dzemdi, saglabājot iespēju iznēsāt bērniņu un dzemdēt.
Diemžēl daudzu citu sieviešu liktenīga kļūda ir šīs slimības ielaišana, kad diagnoze nav vairs dzemdes kakla pirmsvēža stāvoklis (CIN), ar kuru var veiksmīgi tikt galā, bet gan baisāka – vēzis…
„Gribu redzēt, kā uzaug mani bērni”
„Protams, nav jau tā, ka visa dzīve uzreiz apstājas. Cenšos domāt pozitīvi un noskaņot sevi tā- ja tagad darīšu tā un tā, viss būs kārtībā,” teic Maija. Galvenais tagad esot piesardzība un apzinība. Nedrīkst nelikties ne zinis. Ginekologs jāapmeklē regulāri. Sākumā pārbaudīties bijis jāiet trīs līdz četras reizes gadā, līdz vīruss nedaudz pierimis un nu jāatrādās ārstam reizi pusgadā.
Maija ir mamma četrus gadus vecai meitiņai. Doma par to, ka nākotnē viņai gribas vēl vienu bērniņu, liek viņai būt īpaši apzinīgai. „Vīrs arī mani dzen ar mietu pie ārsta”, smejas Maija. Viņš teicis, ka gribēšot no viņas vēl vienu bērnu, un uzmana, lai sieva dotos pie ginekologa.
Maija sarunas laikā ne reizi nežēlojas, tomēr atzīst, ka tas baisais vārds „vēzis” liek par daudz ko aizdomāties: „Gribas redzēt, kā bērni uzaug. Mazbērnus sagaidīt. Gribas kaut ko dzīvē vēl izdarīt. Tāpēc principā eju regulāri pārbaudīties.”
Nebija nekādu sūdzību
Ja draudzeņu lokā sarunas nonāk līdz veselības un ginekologa tēmām, Maija vienmēr atgādinot- aizejiet gan, mīļās, pie ārsta, vismaz reizi gadā, bet aizejiet gan! „ Sievietes gadiem neiet pie ginekologa, jo it kā jau nekas nesāp, sūdzības nav. Bet man arī nebija nekādu sūdzību. Nekas nesāpēja. Un tomēr -CIN 2…” saka Maija.
Viņa par visiem simts procentiem varot piekrist kādā sociālajā reklāmā par dzemdes kakla vēzi dzirdētajam sauklim – „30 minūtes gadā var izglābt tev dzīvību!” Un to pusstundu ginekologa apmeklējumam vismaz reizi gadā jau nu gan ikviena varot izbrīvēt, pārliecināta Maija. Vajadzīga vien gribēšana.
Viņa aicina arī tās, kas regulāri dodas pie ginekologa, pavaicāt saviem ārstiem par onkocitoloģiskajām analīzēm un painteresēties pašām par rezultātiem: „Ir jāsaprot arī ārsti, viņiem ir tik daudz pacientu un viņi ne vienmēr visu var atcerēties. Pašām par sevi jārūpējas!”
* vārds mainīts
