Lai gan jau divus gadus Latvijā darbojas dzemdes kakla vēža skrīninga programma, saslimstība ar šo vēzi joprojām ir ļoti augsta. Ik mēnesi no jauna vidēji tiek atklāti 20 saslimšanas gadījumi, bet vidēji 10 sievietes no šīs slimības mirst.
Šonedēļ visā Eiropā, tai skaitā Latvijā, noris dzemdes kakla vēža profilakses nedēļa, kuras mērķis ir rosināt sievietes aizdomāties, kā viņas pašas, izmantojot profilakses iespējas – valsts apmaksāto pārbaudes (skrīniga) programmu un vakcināciju – var pasargāt sevi un savas meitas no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi.
Piecu gadu laikā ieviests skrīnings un 12 gadīgo meiteņu vakcinācija
Šis būs jau piektais gads, kad arī Latvijā tiek atzīmēta Eiropas dzemdes kakla vēža profilakses nedēļa. Šajā laikā paveikts daudz. Nu jau divus gadus Latvijā darbojas skrīninga programma- ar īpašu uzaicinājumu vēstuļu palīdzību sievietes vecumā no 25 – 70 gadiem ik pa trīs gadiem tiek aicinātas veikt bezmaksas dzemdes kakla vēža pārbaudi. Tāpat 2010. gadā valsts imunizācijas programmas ietvaros uzsākta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret šo slimību izraisošo HPV vīrusu.
Situācijā, kad Latvijas veselības aprūpē ir daudz nepilnību, speciālisti šo visaptverošo dzemdes kakla vēža profilakses nodrošinājumu uzskata par būtisku sasniegumu sabiedrības veselības aprūpes pilnveidošanā.
Tomēr tas, cik šie pasākumi būs efektīvi, atkarīgs vien no mums pašām.
Zema atsaucība iespējai veikt bezmaksas skrīningu
Un pagaidām diemžēl secinājums ir visai bēdīgs – iespēja doties uz skrīningu tiek izmantota ļoti kūtri. Pirmo divu gadu laikā šo iespēju izmantojušas vien 14,1% sieviešu, kuras saņēmušas uzaicinājumu.
To, cik būtiski ir spert šo soli, rāda izmeklējumu rezultāti: 1 112 sievietēm konstatētas vieglas dzemdes kakla šūnu izmaiņas, 201 – mērenas vai izteiktas dzemdes kakla šūnu izmaiņas, bet 8 – ir diagnosticētas vēža šūnas.
Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle, lūkojoties uz aizvadītajos gados sasniegtajiem rezultātiem, atzīst, ka tie nav spīdoši, tomēr nevarot un arī nevajagot sievietes tagad bārt un kaunināt.
„Manuprāt, tas, ka uz pārbaudēm aizgājušas tikai 14% sieviešu, kas bija aicinātas, ir tikai saprotami. Mums ir jāņem vērā, cik daudz sievietes vispār zina par savu veselību, labas veselības nozīmi. Jāsaprot, ka divos gados cilvēkos nevar rasties atbildības izjūta. Turklāt nenotiek jau intensīvs, ilglaicīgs informatīvais darbs – lielākoties sievietes tiek uzrunātas spontānās kampaņās, arī vēstule, ko saņem sievietes nav visai saprotama un uzrunājoša, tādējādi sievietēm, patiesībā, nav daudz iespēju būt ļoti izglītotai,” uzskata I.Ķelle.
Tāpat jāņem vērā, ka krīzes laikā parasti cilvēki atliek daudzas būtiskas lietas, tai skaitā, diemžēl arī veselības aprūpi.
Ja reizi gadā ikviena sieviete apmeklētu ginekologu, situācija nebūtu tik traģiska
Šis vēža veids nebūtu viens no izplatītākajiem sieviešu vidū, ja viņas vispār reizi gadā apmeklētu ginekologu. Tad arī ārsts informētu par risku, veiktu savlaicīgas pārbaudes utt. „Pats galvenais, ko sievietēm vajadzētu apzināties, šis ir vēzis, kuru, laikus diagnosticējot, var izārstēt, pēc tam pat ir iespējams laist pasaulē mazuļus, taču, ja vēzi atklāj 3. vai 4.stadijā, tad var būt jau par vēlu un 45-50 gadu vecumā sieviete no šīs diagnozes var arī mirt,” skaidro I.Ķelle.
Diemžēl lielā daļā gadījumu slimības ielaistības galvenais iemesls ir tieši novēlota griešanās pie ārsta.
Riskam pakļauta ikviena sieviete, kurai ir dzimumattiecības
Dzemdes kakla vēža attīstības riskam ir pakļautas gan jaunas, gan arī vecākas sievietes – ar vēzi izraisošo papilomas vīrusu inficēties var ikviena sieviete neatkarīgi no vecuma un iedzimtības, ja vien viņai ir dzimumattiecības.
Turklāt inficēšanās risks sākas jau ar pirmajām attiecībām, un tieši jaunu meiteņu un sieviešu vidū šā vīrusa tipu sastopamība ir visaugstākā. Nepārejošas infekcijas risks pieaug līdz ar gadiem, tāpēc ir svarīgi, lai sievietes jebkurā vecumā censtos sevi profilaktiski pasargāt no šīs slimības un laicīgi meklētu ārsta palīdzību un padomu.
Informācijai
