Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Pretvēža dzīvesveids

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Īss kopsavilkums pēc Deivida Servena – Šreibera (MD, PhD) grāmatas „Anticancer. Pretvēža dzīvesveids” izlasīšanas. 

Šo grāmatu ir ieteicams izlasīt visiem, kas, saglabājot skaidru saprašanu, vēlas nodzīvot garu mūžu un nesaslimt ar audzēju, sirds – asinsvadu, locītavu un citām slimībām.

Grāmatu uzrakstījis ārsts – zinātnieks, kas saslimstot atkārtoti ar ļaundabīgu smadzeņu audzēju un uzzinot, ka dzīvot atlicis ne vairāk kā gads, nav padevies, bet, pēc tradicionālās ārstēšanas onkocentrā, izpētījis un pielietojis veselības atgūšanai dabas medicīnas līdzekļus, pretvēža uzturu, vingrojumus un meditāciju.

Viņa pūliņi vainagojās ar 18 skaisti nodzīvotiem dzīves gadiem, un cilvēcei dāvātu grāmatu. „Anticancer. Pretvēža dzīvesveids” ir ne tikai par to, kā tas viņam ir izdevies, tā ir arī par to, kā tas var izdoties jebkuram no mums.

Pamatojoties uz vairāk kā 400 atsaucēm – publikācijām un pētījumiem, grāmatā autors apkopojis ziņas par zinātniski pierādītiem dabas līdzekļu darbības mehānismiem vēža attīstības novēršanai. Šis īsais kopsavilkums, kas skar galvenokārt, pretvēža uzturu, ir tikai neliels ieskats šajā lieliskajā grāmatā, kura ir jāizlasa katram no vāka līdz vākam.
Tālāk tikai autora paustās domas un atziņas.

Audzēju izplatības iemesli

Mēs dzīvojam laikmetā, kad audzēju izplatība pasaules attīstītajās valstīs ir kļuvusi par epidēmiju. Kopš 1940. gada saslimstība ar audzējiem dažās pasaules attīstītās valstīs ir pieaugusi par 270% un turpina pieaugt. Audzēja šūnas snauž katra cilvēka organismā un atradušās tur arī pirms 100 gadiem. Mūsdienās, kopš pagājušā gadsimta 50 gadiem, dzīvē ir ienākušas daudzas izmaiņas, kas skar uzturu, ēšanas paradumus un ekoloģiju. Galvenās no tām:

Ķīmiski piesārņota pārtika

Daudziem pesticīdiem un herbicīdiem ir pierādīts pseidoestrogēns efekts, kas veicina hormonatkarīgo vēžu attīstību. Pesticīdi un herbicīdi uzkrājas dzīvnieku taukaudos, cilvēki tos saņem ēdot gaļu. Plašā starptautiskā pētījumā EPIC, kura gaitā tika izzināta uztura saistība ar vēzi un kurā tika iesaistīts vairāk kā 470000 cilvēku desmit Eiropas valstīs, izdarīts secinājums par resnās zarnas vēzi: cilvēkiem, kuri daudz ēda gaļu, šis risks ir divas reizes lielāks nekā tiem, kuri ēda mazāk kā 20 gramus gaļas dienā.

Pārtiku piesārņo arī dažu plastmasas veidu iesaiņojums.

Jāizvairās no produktu sildīšanas plastmasas traukos, vai siltu dzērienu liešanas plastmasas glāzēs, jo karsējot no PVC plastmasas izdalās bifenols A, kas ir spēcīgs kancerogēns. PET pudeles bifenolu nesatur.

Pārtikas piedevas, ko izmanto ūdens aizturēšanai produktos, gāzēšanai un produktu struktūras uzlabošanai, satur neorganiskos fosfāta savienojumus, kas var stimulēt plaušu nesīkšūnu karcinomu.
Mēs varam izvēlēties, ko ēst. Jālieto ekoloģiski audzēta pārtika!

Pārmērīga saldumu lietošana.

Vācu biologs Oto Heinrihs Varburgs ieguva Nobela prēmiju medicīnā par atklājumu, ka ļaundabīgo audzēju metabolisms ir lielā mērā atkarīgs no glikozes uzņemšanas. Kad mēs ēdam cukuru un balto miltu izstrādājumus, strauji ceļas glikozes līmenis asinīs. Organisms nekavējoties izdala insulīnu, lai glikoze varētu iekļūt šūnās. Par nelaimi, vienlaicīgi ar insulīnu izdalās vēl viena viela – IGF jeb insulīnam līdzīgais augšanas faktors, kura uzdevums ir stimulēt šūnu augšanu. Turklāt insulīnam un IGF ir vēl viena kopēja slikta īpašība – tie stimulē iekaisuma faktorus un arī tāpēc veicina audzēja izplatību.

Visas zinātniskās publikācijas norāda uz vienu un to pašu: cilvēkiem, kas grib izsargāties no vēža, jāizslēdz no pārtikas rafinētais cukurs un jāierobežo balto miltu patēriņš.

Ja ogļhidrātus saturošos produktus ēd kopā ar dārzeņiem un augļiem, aizdarot ar olīveļļu, rapša eļļu vai dabisko sviestu, var palēnināties cukura uzsūkšanās un samazināties insulīna līmenis. Arī sīpoli, ķiploki, mellenes, ķirši, avenes un garšvielas līdzīgā veidā aizkavē cukura līmeņa paaugstināšanos.

Pārmērīga transtauku un omega – 6 taukskābes saturošu produktu lietošana un nepietiekams omega 3 taukskābju daudzums uzturā .

Omega – 6 taukskābes satur neekoloģiski barotu lopu piens un gaļa, kā arī nebrīvē turētu putnu olas un gaļa.

Omega – 3 taukskābju avots ir bioloģiskie piena produkti, olīveļļa, rapšu eļļa, neoksidējusies linsēklu eļļa, zivis(skumbrija, lasis, arī nebrīvē audzēts, sardīnes).

Risinājums – daļēji veģetāriska pārtika, gaļas un piena produktus (ja tie nav iegūti no ekoloģiski barotiem lopiem) aizstājot ar zivīm, īpaši, treknām zivju sugām.

Ja mēs pārietu uz veģetāru uzturu, tad palīdzētu gan savam organismam, gan Zemei atgūt līdzsvaru. ANO 2006. gada ziņojumā par pārtiku un lauksaimniecību secināts, ka patreizējās mājlopu audzēšanas metodes ir viens no galvenajiem globālās sasilšanas cēloņiem. Lopkopības „ieguldījums” siltumnīcas efekta radīšanā ir lielāks pat par transportlīdzekļu ietekmi. 65% visa apkārtējā vidē esošā slāpekļa oksīda veidojas intensīvās lopkopības dēļ. Jāpiebilst, ka šī gāze veicina globālo sasilšanu 296 reizes vairāk kā CO2. Metāns, kas nonāk atmosfērā no lopu mēsliem, ietekmē sasilšanu 23 reizes vairāk kā CO2.

Cilvēku ierastais gaļas produktu ražošanas un patēriņa veids grauj mūsu planētu un arī mūs pašus.

Kāds indiānis ir teicis: ”Māciet saviem bērniem to, ko mēs esam mācījuši savējiem – zeme ir mūsu māte. Kas piemeklē zemi, tas piemeklē zemes dēlus. Ja cilvēki spļauj zemē, viņi uzspļauj sev.

Mēs zinām: zeme nepieder cilvēkam – cilvēks pieder zemei. To mēs zinām. Visas lietas ir saistītas kā asinis, kas vieno ģimeni. Visas lietas ir saistītas”.

Pieaugošs stress un psiholoģiskas traumas

Grāmatā ir pastāstīts, kā ar to ir sadzīvot, kā mazināt stresu ar meditācijas gaitā veikto sirdsdarbības un elpošanas sinhronizāciju.

Hroniskas iekaisuma slimības.

Ja audzēja tuvumā nav tā augšanai nepieciešamo iekaisuma faktoru, tas neizplatās.

Akūtas saslimšanas jāārstē ar Rietumu medicīnas metodēm, bet hroniskas slimības grūti padodas modernai medicīnai, tās jāārstē ar akupunktūru, meditāciju, augu uzlējumiem un uztura paradumu maiņu. Viss, kas mazina iekaisumu (zaļā tēja, resveratrols, omega -3, pretvēža diēta, emocionāls līdzsvars un fiziska slodze) mazina arī jauno asinsvadu veidošanos un audzēja izplatīšanos.

Nelabvēlīga ekoloģiska situācija.

Cilvēks valstiski noteikto un urbanizācijas dēļ nelabvēlīgo ekoloģisko situāciju nevar ietekmēt, bet viņš var izvēlēties savu dzīves vietu.

Mājsaimniecībā izmantojamās ķimikālijas.

Ieteicams izvairīties no drēbju ķīmiskās tīrīšanas, izmantot dabiskos dezodorantus bez alumīnija, kosmētikas līdzekļus bez parabēniem, ftalātiem un estrogēniem, nelietot pesticīdus un insekticīdus, tā vietā lietot ēteriskos augus, borskābi un no dabiskā diatomīta iegūtos pesticīdus.

Labāk izmantojiet stikla vai keramikas traukus, pannu bez teflona pārklājuma defektiem, vai labāk pagatavotu no nerūsoša tērauda.

Pēc iespējas jāizvairās no dezinfekcijas un mazgāšanas līdzekļiem, kas satur alkifenolus (nonoksinolu, oktoksinolu, nonilfenolu, oktilfenolu u.c.), to vietā lietojiet ar EU Ecolabel marķētus produktus vai tīrīšanai izmantojiet galda etiķi, dzeramo sodu vai baltās ziepes.

Elektromagnētiskais starojums.

Ir pierādīts, ka ilgstoši lietojot telefonu, audzējs 2 reizes biežāk attīstās tieši tajā galvas pusē, ar kuru ausi ir pierasts klausīties. Aizsargpasākumi:

  1. Bērniem līdz 12 gadu vecumam mobilo telefonu nevajag lietot.
  2. Sarunas laikā izmantojiet austiņas vai Bluetooth bezvadu sistēmu.
  3. Turieties tālāk no mobilo telefonu lietotājiem.
  4. Neturiet telefonu pie sevis pastāvīgi pat tad, kad nerunājat.
  5. Lietojiet telefonu pēc iespējas īsāku laiku.
  6. Ja citādi nevar, lietojot telefonu, regulāri mainiet ausi.
  7. Nelietojiet telefonu ātri pārvietojoties, tad tā elektromagnētiskais lauks būs maksimāli spēcīgs.
  8. Labāk rakstīt īsziņas, nevis sarunāties.
  9. Izvēlieties telefonu ar vismazāko SAR(specifisko absorbcijas rādītāju)

    Ģenētiski traucējumi(mazākā mērā).

Ir pierādīts, ka tā saucamos vēža gēnus aktivizē augstāk minētie nelabvēlīgie faktori.

Atklāta vēža vājā vieta

Vēža stiprā puse ir tā šūnu bezgalīgās dalīšanas iespējas, iekaisuma radīšana, jaunu asinsvadu veidošana, maskēšanās par organisma šūnām. Taču pastāv noteikti apstākļi, kuros šīs šūnas tiek sagrautas:

  1. Ja cīņai pret tām mobilizējas imūnsistēma.
  2. Ja organisms „atsakās” attīstīt iekaisumu, bez kura vēža šūnas nevar ne augt, ne ieņemt jaunas teritorijas.
  3. Ja asinsvadi „atsakās” vairoties un barot vēzi.

Kad audzējs jau ir izveidojies, neviena no šīm aizsardzības sistēmām nevar uzveikt audzēju un aizstāt ķīmijterapiju vai staru terapiju.

Imūnšūnas kļūst aktīvas, ja mūsu uzturs ir veselīgs, apkārtējā vide ir tīra, ķermenis pakļauts fiziskai piepūlei, ja mūsu emocijas saistītas ar labsajūtu. Imūnšūnas vislabāk mobilizējas tad, ja tās kalpo dzīvei, kuru ir vērts dzīvot.

Vēža šūnas izmanto sev vēlamā virzienā organisma dziedēšanas mehānismus. Imūnšūnām ir nepieciešams iekaisums, lai sadziedētu bojājumus, taču vēža šūnām tas ir vajadzīgs, lai vairotos. Šajā nolūkā vēža šūnas sāk lielā daudzumā izdalīt iekaisumu veicinošas vielas – citokīnus, prostaglandīnus un leikotriēnus -, kas veidojas, kad notiek brūču dabiskā sadziedēšana. Taču audzēja gadījumā tās darbojas kā ķīmiski augšanas stimulatori, veicinot vēža šūnu vairošanos. Iekaisuma dēļ, ko rada vēža šūnas, tās infiltrējas apkārtējos audus, nonāk asinsritē, migrē un dibina attālas kolonijas, ko sauc par metastāzēm.

Vēža šūnas iekaisumu veicinošas vielas izdala bez pārtraukuma, tāpēc apkārtējos audos un šūnās tiek bloķēta šūnu bojā eja – dabisks process, ko sauc par apoptozi. Vēža šūnas vienlaicīgi stimulē savu augšanu un pasargā sevi no bojāejas.

Ar pārmērīgu iekaisuma vielu ražošanu audzēja šūnas neitralizē dabiskās galētājšūnas – naturālos killerus (NK šūnas)un pārējos leikocītus. Ir pierādīts: jo lielāku lokālu iekaisumu ierosina vēzis, jo agresīvāk un straujāk tas izplatās.

Farmakoloģijas profesora Michael Kerin pētījumi:

Ir atrasta vēža iekaisumu veicinošā mehānisma vājā vieta. Šī iekaisuma faktora nosaukums ir nukleārais faktors kappa B (NF – kappa B). Ja šī faktora veidošanās tiek apturēta, lielākā daļa vēža šūnu kļūst atkal „mirstīgas”, turklāt tās vairs nerosina metastāzes. NF- kappa B neitralizē katehīni, kas ir zaļas tējas sastāvā, resveratrols, ko satur sarkanvīns, omega 3 taukskābes, ko satur treknas okeāna zivis. Iekaisumu mazina arī pretvēža diēta, emocionāls līdzsvars un fiziska slodze.  

Hārvarda universitātes profesora Judah Folkman pētījumi.
Lai augtu, vēža šūnas pakļauj sev organisma spēju radīt jaunus asinsvadus, to sauc par angiogenēzi. Mikrotumori spēj pārtapt par bīstamiem tikai tad, ja tie rada jaunu asinsvadu tīklu, kas tos baro.

Tādēļ tie producē ķīmisku vielu – angiogenīnu, kas liek asinsvadiem tuvoties audzējam un veidot jaunus zarus.

Jaunas tumora šūnas, kas izplatās pārējās ķermeņa daļās, – metastāzes – kļūst bīstamas tikai tad, ja tās arī spēj piesaistīt jaunus asinsvadus.

Lieli primārie tumori rosina metastāzes. Bet tie „rūpējas”, lai šīs tālīnās kolonijas nekļūtu pārāk ietekmīgas, tāpēc izdala vielu, kura bloķē jaunu asinsvadu veidošanos – angiostatīnu. Ar to izskaidrojams fakts, ka dažreiz pēc galvenā audzēja izņemšanas aktivizējas metastāzes.

Angioģenēzi kavē daudzi dabiski pārtikas produkti, piemēram, parastās ēdamās sēnes, zaļās tējas šķirnes, garšvielas un ārstniecības augi. Viss, kas mazina iekaisumu (zaļā tēja, resveratrols, omega -3, pretvēža diēta, emocionāls līdzsvars un fiziska slodze) mazina arī jauno asinsvadu veidošanos un audzēja izplatīšanos.

Pārtika kā zāles

Daži produkti uzturā var darboties kā „mēslojums” vēža augšanai, citi, tieši pretēji, satur vielas ar vērtīgām pretvēža īpašībām. Pārtikas produkti darbojas katru dienu, tādēļ tiem ir vērā ņemama ietekme uz bioloģiskajiem mehānismiem, kuri paātrina vai palēnina vēža augšanu.

Ekoloģiski – bez pesticīdiem un herbicīdiem audzēti dārzeņi satur fotoķīmiskus savienojumus ar pretmikrobu, pretsēnīšu, insekticīdām īpašībām, kas iedarbojas uz potenciālo agresoru bioloģiskajiem mehānismiem.

Kāposti (visi uzturā lietojamie) satursulforafānu un indola 3-karbinolu, kam piemīt izteiktas pretvēža īpašības, kā arī spējas atindēt dažas kancerogēnas vielas. Kāposti uzturā veicina vēža šūnu „pašnāvību” un bloķē asinsvadu veidošanos vēža šūnu kolonijās. Īpaši efektīvi tie ir priekšdziedzera audzēju gadījumā.

Kāpostus un brokoļus cepot un vārot, aktīvo pretvēža vielu daudzums tajos samazinās.

Ķiploki, sīpoli, puravi, šalotes, lociņi satur sēra savienojumus, kas samazina kancerogēno efektu, ko rada nitrozamīni (tie veidojas brūni apceptā gaļā, kā arī rodas sadegot tabakai). Sēra savienojumi veicina resnās zarnas, krūts, plaušu un priekšdziedzera vēža šūnu, kā arī leikēmijas šūnu apoptozi. Visi šīs grupas augi samazina cukura līmeni asinīs, tātad arī insulīna sekrēciju un insulīnam līdzīga augšanas faktora līmeni, kā rezultātā tiek kavēta vēža šūnu attīstība. Epidemioloģiskie dati liecina, ka cilvēki, kas lieto ļoti daudz ķiploku, retāk slimo ar nieru un priekšdziedzera vēzi. Ķiploka aktīvās vielas atbrīvojas, kad ķiploka daiviņa tiek saspiesta, un organisms to labāk uzņem, ja pievieno nedaudz eļļas.

Burkāni, ķirbji, Hokaido ķirbji, tomāti, hurma, aprikozes, bietes, un visi citi krāsainie dārzeņi un augļi satur A vitamīnu un likopēnu, kas kavē dažu vēža šūnu, to starp galvas smadzeņu gliomas, augšanu. Luteīns, likopēns, fitoīns, kantaksantīns, ko satur šie augi, veicina imūno šūnu veidošanos un paaugstina to spēju iznīcināt audzēja šūnas. Šī vielas padara agresīvākas NK šūnas.

Tomāti satur īpaši daudz likopēna, kas darbojoties kopā ar citām tomāta aktīvām vielām kavē audzēja šūnu augšanu. Īpaši labi rezultāti priekšdziedzera vēža gadījumā. Tomātuskarsējot eļļā likopēna izmantojamais daudzums palielinās.

Zaļā tēja satur katehīnus. Viens no tiem – epigalokatehīna gallāts, ir savienojums, kas neļauj vēža šūnām izraisīt jaunu asinsvadu veidošanos, bloķējot receptorus, kuru funkcija ir padot signālu, kas atļauj vēža šūnām iekļūt apkārtējos audos. Šis savienojums bloķē arī tos receptorus, kas padod signālu jaunu asinsvadu veidošanai. Zaļā tēja aktivē aknās mehānismus, kas paātrina kancerogēno vielu izvadīšanu no organisma.

Sojas fotoķīmiskās vielas (genisteīns, daidzeīns un gliciteīns) kopā ar zaļās tējas katehīniem rada lielāku aizsargefektu, nekā tad, ja abas tiek lietotas atsevišķi. Tas novērots gan priekšdziedzera vēža, gan krūts vēža gadījumā.

Olīvās ir daudz antioksidantu – akteozīds, hidroksitirazols, tirozols un fenilpropionskābe. Šie savienojumi ierobežo vēža attīstību agrīnā stadijā. Olīveļļa satur arī antioksidantus sekoiridoīdus un lignānus. Tiek uzskatīts, ka tie arī palēnina tumoru augšanu, iedarbojas pret krūts, resnās zarnas un dzemdes vēzi.

Kurkuma jeb turmeriks ir visplašāk lietotais ājurvēdas dziedniecības līdzeklis. Nevienai citai uztura sastāvdaļai nav tik spēcīgas pretiekaisuma iedarbības. Pierādīts, ka kurkuma aizkavē resnās zarnas vēža, priekšdziedzera, plaušu, aknu, kuņģa, krūts, olnīcu, galvas smadzeņu audzēja un leikēmijas attīstību. Tas kavē jaunu asinsvadu veidošanos, novērš iekaisumu un rosina vēža šūnu pašnāvības procesu – apoptozi. Ir pierādīts darbības mehānisms – kurkumīns ir spēcīgs nukleārā faktora kappa B proteīnu inhibitors. Kurkuma daudz labāk darbojas sajaukts kopā ar pipariem un ingveru, kā tas ir plaši izplatītas garšvielas – karija sastāvā.

Japānā šitakes, maitakes, kavaratakes, enokitakes arī šampinjoni un austersēnes ir svarīga ikdienas ēdiena sastāvdaļa. Japānas onkoloģiskajās slimnīcās pacientiem ķīmijterapijas laikā pasniedz no šīm sēnēm gatavotus ēdienus. Šī sēnes satur polisaharīdu lentinānu – vielu, kas tiešā veidā stimulē imūnsistēmas šūnas un palēnina audzēju augšanu. Lentināns aktivizē naturālās galētājšūnas (NK šūnas), tās kļūst aktīvas un veic savu misiju – pielīp pie audzēju šūnām, izdala perforīnu, kas izveido audzēja šūnā caurumu, pa to NK šūna ievada no sava citoplazmas krājumiem audzēja šūnā grandīnu, kas sagrauj audzēja šūnas kodolu.   

Pārbaudot avenes zinātnieki konstatēja, ka tajās esošā ellagskābe ietekmē divus visbiežāk sastopamos asinsvadu augšanas mehānismus un mazina audzēju augšanu. Augsts ellagskābes saturs un līdzīgas īpašības ir zemenēm, valriekstiem, lazdu riekstiem un pekanriekstiem. Ellagskābe darbojas ne tikai antiangiogēni, bet arī bloķē kancerogēnu vielu pārvēršanos toksiskās vielās un veicina toksīnu izvadīšanu, neļaujot tām radīt dzīvībai potenciāli bīstamas gēnu mutācijas. Vēl viens dabisks pretvēža uzturprodukts ir ķirši, kas satur glikārskābi. Šī viela var atindēt organismu, izvadot ksenoestrogēnus, kas tajā nonāk apkārtējās vides piesārņojuma dēļ.

Zilenes un mellenes satur antocianidīnus un proantocianidīnus – vielas, kas veicina vēža šūnu „pašnāvību” (apoptozi). Bagātīgs proantocianidīnu avots ir arī dzērvenes, kanēlis un tumšā šokolāde. Īpaši efektīgas resnās zarnas vēža gadījumā. Ja ogas sasaldē, tās nezaudē savas pretvēža pārtikas īpašības.

Kauleņaugļi, īpaši plūmes un persiki satur tikpat daudz pretvēža vielu, cik ogas, darbojas pret krūts vēža šūnām un pazemina holesterīna līmeni.

Medikaments Glivec ir efektīvs izplatītas leikēmijas formas un reti sastopamā tievo zarnu audzēja gadījumā. Glivec iedarbojas uz vienu no gēniem, kas stimulē vēža augšanu un iespējams, bloķē vienu no receptoriem, kas ļauj veidoties jauniem asinsvadiem.

Izrādās, ka daudzi ārstniecības augi un garšaugi darbojas līdzīgi kā Glivec. Tā darbojas, piemēram, piparmētra, mārsils, majorāns, raudene (oregano), baziliks un rozmarīns. Šie augi satur lielu daudzumu terpēnu grupas ēterisku eļļu. Pierādīts, ka terpēni iedarbojas uz daudziem vēža veidiem, kavējot vēža šūnu izplatīšanos vai rosinot to bojā eju.

Pētersīļi un selerijas satur apegīnu, kas kavē jaunu asinsvadu veidošanos gandrīz tikpat efektīvi kā Glivec.

Visus šos produktus var dažādi kombinēt un variēt, tas tikai pastiprinās pārtikas pretvēža darbību, nodrošinot izteiktu sinerģismu pret lielu skaitu vēža augšanas faktoru.Piemēram, ir pierādīts, ka tomātus lietojot kopā ar brokoļiem, to pretvēža darbība pastiprinās.

Jāgatavo katru dienu kokteiļus pēc iespējas no visiem šeit minētiem pārtikas produktiem. Šāda veida diēta ne tikai novērš vēzi, tā palīdz uzlabot vispārējo veselības stāvokli, tā ir noderīga arī pacientiem ar artrītu, sirds un asinsvadu slimībām un Alcheimera slimību.

Granātābolu sulai piemīt pretiekaisuma un antioksidanta īpašības, tā spēj ievērojami palēnināt vēža, tostarp priekšdziedzera vēža, attīstību pat tā visagresīvākā formā. Ja granātābolu sulu dzer pa glāzei brokastīs katru dienu, tā par 67% palēnina jau izveidojušos priekšdziedzera vēža attīstību.

Sarkanvīna aizsargefekts ir izteikts tikai tad, ja to dzer ēšanas laikā, ne vairāk kā vienu vīna glāzi, kopā ar ēdienu, kur ir daudz dārzeņu un kur ēdienos omega 6 taukskābju nav vairāk kā omega 3 taukskābju, pretējā gadījumā sarkanvīns var būt pat kaitīgs. Sarkanvīns satur daudz polifenolu, tostarp izslavēto resveratrolu. Labs ir Pinot noir. Resveratrols iedarbojas uz gēniem(sirtuīniem), kas veselas šūnas pasargā no novecošanās. Bloķējot NF – kappa B darbību tas var palēnināt arī vēža attīstības trīs stadijas – iesākumu, izaugšanu un izplatīšanos. Tā kā resveratrols darbojas arī pret angioģenēzi, tas var izraisīt augļa attīstības traucējumus, tāpēc to nedrīkst lietot sievietes, kam var iestāties grūtniecība un grūtnieces.

Tumšā šokolāde ar 70% kakao daudzumu un samazinātu cukura daudzumu satur daudz antioksidantu un polifenolu. Šīs vielas palēnina vēža augšanu un ierobežo angiogenēzi. Bez sirdsapziņas pārmetumiem dienā var apēst 20 gramus šīs šokolādes. Tās glikēmiskais indekss ir zemāks nekā baltmaizei. Piena produkti lietoti kopā ar kakao mazina tās labvēlīgo ietekmi. Atsakieties no piena šokolādes.

D3 vitamīns veidojas cilvēka ādā saules staru ietekmē, to satur atsevišķi pārtikas produkti: mencu aknu eļļa 1 ēdamkarote – 1460 starptautiskās vienības (SV), lasis – 360 SV 100 gramos produkta, skumbrija – 345 SV 100 gramos, sardīnes – 270 SV 100 gramos un zutis – 200 SV 100 gramos. Lietojot lielas D3 vitamīna devas regulāri jāveic asins analīzes.

Nesen publicētajos pētījumos novērota D3 vitamīnalabvēlīgā ietekme uz krūts, nesīkšūnu plaušu vēzi, resnās zarnas un priekšdziedzera vēzi. Daudzi pētnieki uzskata, ka D3 vitamīns palēnina jebkura vēža augšanu (vismaz agrīnajā stādijā). Tagad arī gandrīz droši zināms, ka D3 vitamīns pasargā mūs no saaukstēšanās, un gripas, kā arī palīdz saglabāt pozitīvu noskaņojumu – tas ir vērtīgs antidots zemam enerģijas līmenim ziemas tumšajos, aukstajos mēnešos.

Kanādas vēža asociācija tagad iesaka rudens un ziemas mēnešos ik dienas ieņemt 1000 SV D3 vitamīna.

Omega 3 taukskābes, kas atrodamas treknās zivīs, vai augstas kvalitātes attīrītā zivju eļļā, samazina iekaisumu un daudzu vēža veidu (plaušu, krūts, resnās zarnas, priekšdziedzera, nieru u.c.) augšanu. Tā kavē arī audzēju izplatīšanos metastāžu formā. Saldētas zivis daļēji zaudē omega 3 garo ķēžu taukskābes.

Linsēklas ir bagātas ar īso ķēžu omega 3 taukskābēm un lignāniem. Ieteicams linsēklas samalt īsi pirms lietošanas, jo īso ķēžu omega 3 taukskābes ātri oksidējas un kļūst nelietojamas. Uzņemot ik dienas 30 gramus linsēklu, priekšdziedzera audzēja attīstība palēninās par 30-40 %. Pētījumā sievietes ar krūts vēzi, kuras ilgstoši lietojušas linsēklas, retāk saslimušas ar metastātisku audzēju.

Jogurts un kefīrs satur probiotikas, kas piedalās gremošanas procesā un veicina ritmiskas zarnu kustības. Visbiežāk sastopamās zarnu baktērijas ir Lactobacillus acidophilus un Lactobacillus bifidus. Pierādīts, ka šīs baktērijas kavē resnās zarnas audzēja šūnu augšanu, uzlabo imūnsistēmas darbību, jo palielina NK šūnu skaitu. Jālieto probiotikas ar šīm baktērijām.

Selēns, kas atrodams bioloģiski audzētā labībā un dārzeņos, arī zivīs, vēžveidīgos un dzīvnieku iekšējos orgānos, ir svarīgs elements aizsardzībai pret audzējiem. Pētījumā ir pierādīts, ka pietiekams selēna daudzums organismā nodrošina imūnsistēmas aktivitāti par 80 % labāk nekā deficīta apstākļos. Selēns pastiprina arī antioksidantu ietekmi uz organismu.

 

Labu veselību vēlot – ārsts Artūrs Tereško

  

Dalīties.

Atstāt Ziņu