Muskuļu-skeleta sāpes ir bieži sastopama parādība cilvēkiem jebkurā vecumā. Tās var būt lokālas vai izstarotas sāpes no muskuļiem, saitēm, cīpslām, locītavām un mugurkaula. Šīs sāpes var būt akūtas un ilgt dažas dienas vai hroniskas – ilgt vairāk nekā trīs mēnešus un izpausties dažādos ķermeņa apvidos. Muskuļu sāpes izpaužas krampjveidīgi, difūzi vai dedzinoši pašā muskulī vai izstarojas tālāk, piemēram, uz galvu, rokām un kājām. Pazīstamas sajūtas? Sāpes ietekmē ķermeņa funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti, tādēļ rehabilitācijas centra „Līgatne” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora stāsta, kādi ir biežākie muskuļu sāpju iemesli un kā ārstēt un kontrolēt nepatīkamās sajūtas muskuļos.
Kādi ir muskuļu sāpju iemesli?
Akūtas sāpes var sākties pēkšņi pēc traumas muskulī, cīpslā, saitē vai straujas un neveiklas kustības, savukārt hroniskas sāpes rodas no nepareizas pozas un pārslodzes.
Biežākie muskuļu sāpju iemesli ir:
* muskuļu pārslodze, strauja atdzišana, infekcija;
* nepareiza stāja (stājas asimetrija, atšķirīgs kāju garums), neērta poza, sēžot vai stāvot, un gaita, kad tiek pārslogoti mugurkaula fizioloģiskie izliekumi;
* neergonomiska darba vide, nepareizi iekārtota darba vieta;
* muskuļu tonusa trūkums, kustību trūkums, vāja fiziskā sagatavotība;
* vispārējs nogurums, hronisks stress;
* ja iepriekš minētie faktori kombinējas ar deģeneratīvām izmaiņām mugurkaulā un ap to esošajās struktūrās, rodas ilgstošas sāpes.
Turklāt pacienti ar sāpēm sprandā un lāpstiņu rajonā norāda arī uz miega traucējumiem, jo nevar atrast ērtu gulēšanas pozu.
Kādi ir muskuļu sāpju simptomi?
Muskuļu sāpēm ir trīs raksturojošas pazīmes:
* uzspiežot uz muskuli, jūtams muskuļa saspringums;
* saspringtajā muskuļa reģionā ir laukums ar pastiprinātu jutīgumu;
* uzspiediens uz šī laukuma ierosina izstarojošas sāpes.
Saspringto vietu muskulī sauc par trigerpunktu, kas ir neliels mezgliņu veidā lokalizēts, sāpīgs, hiperjutīgs muskuļa sacietējums – piespiežot to, raksturīgs sāpju izstarojums. Tā ir lokāla muskuļa zona, kur rodas skābekļa bads, kas paaugstina pieprasījumu pēc enerģijas. Šī lokālā enerģijas krīze atbrīvo neiroaktīvās vielas, kas kairina nervu šķiedras – kairinājums pa nervu ceļiem nonāk centrālajā nervu sistēmā un rada sāpes.
Kā ārstē muskuļu sāpes?
Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora norāda, ka vislabāk ir izvēlēties kombinētas ārstēšanas metodes. Pamatā ir ieteicama fizioterapija, kurā pielieto mīksto audu tehnikas: trigerpunktu masāžu, muskuļu stiepšanu kombinācijā ar aukstuma, siltuma procedūrām, ārstniecisko vingrošanu un relaksāciju. Tāpat var pielietot arī fizikālās terapijas metodes, akupunktūru un trigerpunktu blokādes.
Ja ir nepieciešams, ārsts nozīmē medikamentozo terapiju. Trigerpunktus var ieziest arī ar ziedi (pretiekaisuma, sildošu) vai gēlu, kas viegli iesūcas ādā. Ar fizikālās terapijas metodi fonoforēzi un gēlu medikamenti tiek dziļāk ievadīti sāpošajā vietā.
Muskuļu sāpju profilakse un kontrole
Ārste Ingrīda Tambora un „Ģimenes aptieku” speciālisti skaidro, ka, lai izvairītos no turpmākām sāpēm, vispirms vajadzētu saprast un izanalizēt galvenos sāpju cēloņus, kā arī veikt profilaktiskas darbības muskuļu tonusam.
Fiziskie vingrinājumi
Strauji uzsākt fiziskus treniņus nebūtu ieteicams, jo, trenējot novājināto un saspringto muskuli, sāpes var tikai pastiprināties. Fiziskie vingrinājumi ir jāuzsāk pakāpeniski. Tie ir nepieciešami, lai uzlabotu vispārējo sagatavotību, izturību un spēku. Svarīgi ir muskuļus iesildīt un izstiept pirms treniņa sākšanas.
Fizisko vingrinājumu veidi:
* mērena aeroba slodze 30 minūtes trīs reizes nedēļā (piemēram, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana, distanču slēpošana), kas uzlabo skābekļa piegādi muskuļiem un smadzenēm, mazina sāpes;
* dozēti spēka vingrojumi, kas atjauno muskuļu spēku un tonusu;
* stiepjoši vingrinājumi muskuļiem (četras reizes dienā), kas atjauno muskuļu garumu, mazina saspringumu;
* stājas kontrole, vingrojumi stājas korekcijai.
Mikropauzes un makropauzes darba vietā
Īsas atpūtas pauzes – pāris sekundes – darbā nepieciešamas ik pēc katrām divām līdz trim minūtēm, lai mazinātu muskuļu un nervu spriedzi, novērstu nogurumu un diskomfortu. Savukārt makropaužu laikā ik stundu piecas minūtes ieteicams veikt stiepjošos vingrinājumus.
Stresa vadība (kontrole)
Intensīvs stress veicina hronisku sāpju attīstību. Muskuļu atslābināšana (relaksācija), gulēšana atslābinošā pozā un elpošanas vingrinājumi palīdz mazināt saspringumu.
Ergonomiska darba vide un ergonomiskas darba pozas
Piemērota darba vietas iekārtošana, pareiza smagumu pārvietošana aizkavē skeleta pārslodzi un deformācijas, līdz ar to novērš sāpju rašanās cēloņus.
Pareizas ikdienas aktivitātes
Gulēšana un poza gultā, piecelšanās un apgulšanās, piecelšanās no krēsla, sēdēšana, mājas darbu veikšana – tās ir aktivitātes, kuras ir vērts pārrunāt ar speciālistu un praktiski iemācīties, lai nepārslogotu muskuļus.
Pareizs uzturs un pietiekams miegs
Vitamīniem un mikroelementiem bagāta uztura (dārzeņi, augļi, zivis) lietošana, kā arī alkohola, tauku, kofeīna ierobežošana un smēķēšanas atmešana ir labas veselības pamats, kas ietekmē arī muskuļu labsajūtu. Savukārt miegs atjauno spēkus un darbaspējas, ļauj muskuļiem atslābināties.
