Alerģiskās iesnas un astma – divi vienā?

Konsultē doc. Viesturs Šiliņš, pulmonologs,
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas
Pulmonoloģijas – alergoloģijas centra vadītājs

 Alerģiskās iesnas reti kad norit „izolēti” – biežāk tās ir alerģiskas elpceļu saslimšanas viena no izpausmēm. Arī tad, ja pacientam ir tikai iesnas un/vai acu alerģiska iekaisuma simptomi (konjunktivīts) bez acīmredzamiem plaušu vai bronhu simptomiem. Arī šādos gadījumos, padziļināti izmeklējot slimnieku, astma tiek nereti atklāta. Daudzos ziedputekšņu izraisītajos alerģiju gadījumos tiek konstatēta pastiprināta „gatavība” astmai jeb alerģiskās astmas risks. Tas nozīmē, ka elpceļu alerģisks iekaisums, lai cik nopietns tas būtu, no sākta gala ir hronisks, kas noteiktos nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, pēc vīrusu infekcijas, ziedputekšņu aktivitātes laikā var izraisīt pirmo astmas lēkmi. Neārstētas alerģiskās iesnas, īpaši pavasaros, var veicināt astmas attīstību. Ja elpošana caur degunu ir apgrūtināta, ieelpojot caur muti, lielāks alergēnu daudzums nonāk dziļākos elpceļos – plaušās. Alerģiskiem cilvēkiem alergēnu iedarbības rezultātā var attīstīties pat smagas astmas lēkmes.

Pēdējā laikā pasaulē veiktie klīniskie pētījumi liecina, ka aptuveni 80% astmas pacientu (65 – 88 % pieaugušo un apmēram 75 % bērnu) ir arī alerģiskās iesnas, bet 15%-30% rinīta pacientu ir astma. Tāpēc zinātnieki mūsdienās atsaucas uz alerģisko rinītu un astmu kā „vienotu elpceļu slimību”, proti, kā vienotu saslimšanu, kas rodas iekaisuma rezultātā un ietekmē augšējos un zemākos elpceļus. Saskaņā ar pašreizējiem pētījumiem vienam no trim alerģisko iesnu pacientiem 10 gadu laikā attīstās astma.

Alerģija ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām veselības problēmām Eiropā – apmēram 80 miljoni tās iedzīvotāju cieš no kādas alerģiskas saslimšanas, bet no astmas – 30 miljoni. Alerģiskās saslimšanas šobrīd var tikt sekmīgi kontrolētas, bet ne pilnībā izārstētas. Galvenais ir laikus pamanīt un atpazīt simptomus, kas liecina par iespējamu astmu, un sākt ārstēšanu pēc iespējas ātrāk. Jo ātrāk pacients sāk ārstēties, jo lielāka ir iespējamība, ka viņš savā ikdienas dzīvē jutīsies pilnvērtīgi un spēs slimību labi kontrolēt.

Diemžēl alerģisko saslimšanu izplatība pieaug – tiek lēsts, ka līdz 2015. gadam katram otrajam eiropietim būs kāda alerģiska saslimšana. Skumdina tas, ka, neraugoties uz šīm satraucošajām prognozēm, alerģiskās slimības vēl aizvien netiek adekvāti novērtētas, diagnosticētas un ārstētas. Alerģija un astma ir „globālas slimības” ne tikai tāpēc, ka tās aizvien vairāk izplatās visā pasaulē, bet arī tāpēc, ka tās ietekmē un skar visu cilvēka ķermeni kopumā.

Alerģiju ārstēšanā ir būtiski noskaidrot, kas tieši izraisa iekaisumu. Ja izdodas izmainīt, sakārtot apkārtējo vidi tā, lai mazinātu alerģijas izsaucēju klātbūtni, tad slimība norit daudz labvēlīgāk un ārstēšana ir vieglāka. Savukārt, ja pacients neārstējas, iekaisums elpceļos rada neatgriezeniskas pārmaiņas.

Šo visu augstākminēto iemeslu dēļ ir ļoti svarīgi nenovērtēt par zemu alerģiskās iesnas (it īpaši, ja tās regulāri atkārtojas gadu no gada), „neizskaidrojamas” izcelsmes krekšķi vai klepu, jo tie var būt nopietni astmas priekšvēstneši. Mūsu organismā nekas tāpat vien nenotiek – mācīsimies ar pienācīgu atbildību šīs „zīmes” pamanīt un novērtēt, un laikus meklēt speciālista palīdzību.

Informācija par putekšņu uzbrukumiem
Latvijā raksturīgi trīs galvenie ziedputekšņu izraisītās alerģijas viļņi:
marts – maija beigas: zied alkšņi, lazdas, bērzi, ozoli;
jūnija vidus – jūlija beigas: zied pļavas un alerģiju bieži izraisa timotiņš, kamolzāle, skarenes un labība;
jūlija beigas –  augusta beigas: uzzied vērmeles, vībotnes, balandas.
Vējš spēj pārnēsāt ziedputekšņus pat 1500 km rādiusā, tāpēc tie nokļūst it visur, arī iekštelpās.
Līdz pat 80% ziedputekšņu alerģijas upuru ir pilsētnieki, kas ikdienā reti iziet ārpus slēgtām telpām.
Alerģija saistībā ar augiem, ko apputeksnē nevis vējš, bet kukaiņi, izpaužas, cilvēkam nonākot tiešā kontaktā ar ziedošo augu (nevis vēja nestiem šī auga putekšņiem).

Izmanto iespēju visu šo nedēļu uzdot jautājumus dakterim Šiliņam! Atbildes vari uzdot zem raksta komentāros vai, sūtot uz e-pastu sp@sievietespasaule.lv! Atbildes apkoposim un publicēsim nākamajā nedēļā!