Vidēji mūsdienu bērns nedēļā pavada aptuveni 45 stundas ar televīziju, filmām, žurnāliem, mūziku, internetu, mobilo telefonu, video spēlēm. Salīdzinājumam – vidēji nedēļā skolā bērni pavada 30 stundas, bet kopā ar vecākiem – vien 17 stundas. Nu, lūk – labi redzams, kas proporcionāli vairāk izglīto un māca sociālās vērtības mūsu bērniem.
Amerikas zinātnieku pētījums norāda uz saikni starp televīzijas skatīšanos un bērnu aptaukošanos, smēķēšanu un paaugstinātu seksuālo aktivitāti. Kādas problēmas bērnam var rasties, ja viņš skatījies erotisku filmu? Un kā lai ierobežo mazā sēdēšanu pie televizora?
“Protams, tas nenozīmē, ka mediji izraisa visas bērnu sociālās problēmas kā alkohola lietošanu, smēķēšānu, pārdrošu seksuālo uzvedību. Bet tas ir ļoti nozīmīgs faktors. Bērni no medijiem iegūst tik daudz ziņojumu un iemācās daudz vērtību. Vecākiem ir jārunā ar bērniem par tām lietām, ko viņi redz televīzijā,” intervijā žurnālam Time sacījis viens no pētījuma autoriemStenfordas Universitātes profesors Džeimss Steijers.
Kādas problēmas var rasties bērnam, kas pārāk agri sācis skatīties seksuāla rakstura filmas?
Bērnu veselīgas attīstības centra psiholoģe Ginta Teivāne norāda, ka bērnam, kas skatījies erotiskas, seksuāla rakstura filmas vēlāk, pieaugušajā dzīvē var būt problēmas ar seksualitāti. „Bērnam seksualitāte veidojas jau pirmajā dzīves posmā. Pat maziem zīdainīšiem ir novērota erekcija, un divgadīgi, četrgadīgi bērni pieskaras saviem dzimumorgāniem, masturbē. Viņi iepazīst savu ķermeni. Vēlāk – ap sešu gadu vecumu – bērni kļūst kautrīgi, negrib, ka viņus redz plikus. Tas ir jārespektē. Katrā vecumā bērns veido savu seksuālo identitāti. Dzimuma izziņas laikā ir dažādi periodi, kas nomaina cits citu,” saka G.Teivāne, norādot, ka katrā periodā bērnam arī ir jāskaidro seksualitātes jautājumi atbilstoši viņa vecumam. Tādēļ erotisku vai seksuāla rakstura filmu skatīšanās bērniem ir pilnīgi neatbilstoša un nepieņemama, jo var rasties nepareizi priekšstati un zināšanas. „Atbilstoši savam vecumam, neizprotot lietas, kas tur filmā notiek, bērns var sākt tās darbības atkārtot,” brīdina G.Teivāne. Viņa pieļauj, ka tomēr ir daudz bērnu, kas pārāk agri ir redzējuši seksuāla rakstura filmas un materiālus: „Pārāk pieejams ir internets, un vecāki pārāk maz uzmana, ko viņu bērni tajā skatās.”
! Bērni līdz astoņu gadu vecumam imitē darbības, kuras redz televīzijā, jo viņi nespēj atšķirt realitāti no fantāzijas, kas padara viņus daudz ietekmējamākus, līdz ar to viņi pārņem daudz uzvedības formu, vērtību un zināšanu no televīzijā redzētā.
Ir pierādīts, ka bērniem, kas redzējuši seksuāla rakstura mediju materiālus, ir divreiz lielāks risks agri kļūt par nepilngadīgajiem vecākiem. Viņi agri uzsāk dzimumattiecības, turklāt bieži vien ar nepareiziem priekšstatiem, kas iegūti no televīzijas u.c., piemēram, nelieto kontracepciju (kas draud arī ar seksuāli transmisīvo slimību iegūšanu). Pirmo reizi šo sakarību izpētīja pavisam nesen – pagājušajā gadā organizācija RAND Corporation. Viņu pētījums rāda, ka seksuāla rakstura filmu, raidījumu u.c. skatīšanās televizorā, ir cieši saistīta ar tīņu grūtniecību, proti, tiem, kas skatās filmas, šovus, raidījumus ar seksuālu saturs, ir divreiz lielāka iespēja agri kļūt par vecākiem.
Ne velti bērna pieeja dažāda rakstura filmām tiek ierobežota, nosakot vecuma cenzu. Arī Latvijā tas tiek reglamentēts ar likumu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta otrā daļa paredz, ka „bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas.” Sīkāk aprakstu par to, kādām filmām Latvijā jāpiemēro vecuma cenzs, vari apskatīt šeit.
Tomēr atbildīgi par to, ko bērni redz mājās pie televizora ekrāniem vai sērfojot internetā, ir vecāki. Tieši mamma vai tētis var ierobežot saturu, kādu bērns redz, nobloķējot konkrētas programmas vai uzmanot, kāda satura filmas viņu atvase skatās. Tādēļ patti.lv piedāvā virkni ieteikumu, kā ierobežot televīzijas ietekmi uz bērna attīstību.
Ieteikumi: kā ierobežot televīzijas ietekmi uz bērna attīstību
Zinātnieki neiesaka bērniem līdz divu gadu vecumam skatīties televizoru, jo pirmie divi mazuļa dzīves gadi ir īpaši svarīgs laiks bērna smadzeņu attīstībā. Šajā laikā bērniem nepieciešama laba, pozitīva saskarsme ar citiem bērniem un pieaugušajiem, jo bērns šajā laikā mācās runāt un spēlēties ar citiem. Zinātnieki iesaka bērniem, kas vecāki par diviem gadiem, atļaut televizoru skatīties vienu līdz divas stundas dienā.
- Jāizstrādā televīzijas skatīšanās noteikumi un paradumi.Proti, televizoru nevar skatīties, kad vecāku nav klāt, vēlu vakaros utt.
- Jānosaka televīzijas skatīšanās limits- skolas dienās 1 līdz divas stundas, bet brīvdienās var arī nedaudz ilgāk.
- Maltītes ģimene nedrīkst ieturēt pie televizora – tas radina bērna atkarību no zilā ekrāna.
- Nekad neizmanto televizora skatīšanos kā balvu vai sodu, proti, ja esi labi uzvedies, vari ilgāk skatīties, ja nē- nedrīksti. Tas liks bērnam saprast, ka televizors ir vērtība, ko viņš iegūst kā balvu.
- Neizmanto televizoru vai videospēles kā aukli, kur, piesēdinot bērnu uz kādu laiku būs miers no viņa.
- Neliec televizoru bērna istabā!
- Esi bērnam piemērs. Nedomā, ka bērns varēs sevi pats disciplinēt un neskatīties pārmērīgi televizoru, ja tu to nedari.
- Neatstāj televizoru kā fona troksni!
- Neatļauj bērnam sērfot pa kanāliem! Plānojiet savu laiku pie televizora, skatoties programmā un jauiepriekš izvēloties raidījumus un filmas, ko skatīsieties.
- Skaties televizoru kopā ar savu bērnu – pārrunā to, ko redzat, norādi uz lietām, kas ir fantāzija, kā nenotiek realitātē.
- Iedrošini un iedvesmo bērnu uz citām brīvā laika pavadīšanas iespējām: lasi kopā ar viņu grāmatu, piesaki bērnu pulciņā, pavadīt laiku kopā sportojot, pastaigājoties vai mudini viņu doties spēlēties laukā.
