Sākot ar pērnā gada septembri Latvijā 12 gadus vecām meitenēm ir iespēja saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju (HPV).
Šī infekcija bīstama tādēļ, ka tā ierosina dzemdes kakla vēža veidošanos. Dzemdes kakla vēzis ir pasaulē un diemžēl arī Latvijā otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža.
Ja tu vēlies vakcinēt savu meitu, tev ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kur meitene var saņemt poti. Rīgā vakcinēšanu organizē arī vairākas skolas. Tajās meitenes potes var saņemt skolas medicīniskajos kabinetos ārsta uzraudzībā, protams, ar vecāku rakstisku piekrišanu. Vakcinācijas kurss tiek veikts sešu mēnešu ilgā periodā, kurā meitenes saņem trīs injekcijas rokā.
Latvijas Infektoloģijas centrā SievietesPasaule.lv noskaidroja, ka sākot no septembra līdz decembrim vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu uzsākta jeb pirmo poti saņēmušas 4 203 meitenes jeb teju puse 12 gadīgo meiteņu (47,4%).
Tomēr joprojām izskan daudz šaubu un jautājumu – kas tā par vakcīnu, cik tā ir efektīva un vai tā ir pietiekami izpētīta. Tādēļ speciālisti sagatavojuši izglītojošu materiālu, kurā piedāvā atbildes uz biežāk izskanējušajiem jautājumiem.
Atbildes sniedz:
Ludmila Eņģele, Latvijas vēža apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētāja
Dace Rezeberga, Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente
Ilze Vīberga, Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve Eiropas dzemdes kakla vēža asociācijā (ECCA)
Vai ar vakcīnu tiek iepotētas dzīvas vēža šūnas?
Vakcīnas nesatur vēža šūnas vai svešus olbaltumus. Vakcīna ir radīta, lai pasargātu no inficēšanās ar HPV, tāpēc to veido šim vīrusam tikai ārēji līdzīgas daļiņas, kas nesatur nedz dzīvu, nedz novājinātu vīrusu. Vakcīna izveido sievietes/meitenes ķermenī imūno atmiņu jeb antivielas, kas viņas pasargā no īstā vīrusa, ja tāds nokļūst dzemdes kakla gļotādas šūnās. Vakcīna tādējādi rada imunitāti pret vīrusa infekciju, neliekot piedzīvot slimību vai tās simptomus. Atšķirībā no dabīgās imunitātes, vakcinācija nodrošina spēcīgu un ilgstošu imunitāti jeb aizsardzību kā pret sākotnēju, tā pret atkārtotu infekciju, jo nonāk asinīs un limfmezglos. Vakcinācijas rezultātā meitene vai sieviete nevar saslimt ar slimību, kas saistīta ar HPV.
Vakcinācija taču drīzāk var sabojāt jaunām meitenēm organisma normālu imunitāti nevis pasargāt?
Vakcinācija ir dzemdes kakla vēža profilakses metode, kas darbojas, stimulējot sievietes imūnsistēmas spējas sniegt papildu aizsardzību pret HPV infekciju.
Vakcinācija nav un nevar būt organisma imūnsistēmu „graujošs” faktors gan sava kvantitatīvā nenozīmīguma dēļ, gan tāpēc, ka, neskatoties uz it kā mākslīgo ievadīšanu organismā, tā iekļaujas normālajā organisma ikdienas imunogēno reakciju procesā, līdz ar to nodrošinot imūnsistēmas tonusu un funkcionālo aktivitāti.
Dzirdēts, ka nemaz tik efektīva šī vakcinācija nav… Cik ilgi un nopietni tā pasargā?
Vakcinācija rada augstu antivielu līmeni, kas nodrošina aizsardzību kā pret sākotnēju, tā atkārtotu HPV infekciju. Noturīgs antivielu līmenis tiek saistīts ar 100% aizsardzību pret HPV 16. un/vai 18. tipa izraisītiem pirmsvēža bojājumiem. Pastāv uzskats, ka HPV vakcinācijas efektivitāte pret HPV 18. tipa infekcijām ir īpaši nozīmīga, jo HPV 18. tips ir ciešāk saistīts ar dzemdes kakla audzēja agresīvajām formām – adenokarcinomām, kas ir daudz grūtāk konstatējamas ar dzemdes kakla skrīninga palīdzību.
Kāda ir vakcinācijas ilgtermiņa ietekme? Kur ir garantija, ka pēc 20 – 30 gadiem potētajām sievietēm neparādās kādas šīs vakcīnas blaknes, par kurām neviens šodien nezina?
Dzemdes kakla vēža vakcīna pārsvarā ir ar labu panesību. Tāpat kā citām vakcīnām, arī šai var būt tādas blakus parādības, kā apsārtums, pietūkums vai mērenas sāpes injekcijas vietā, kas parasti ātri pāriet. Pieredze rāda, ka visas jaunās vakcīnas sākotnēji tiek uzņemtas ar piesardzību un zināmām šaubām – jo ilgāks to izmantošanas laiks un apjomīgāks vakcinēto personu skaits, jo mazāka kļūst šī neticība. Piemēram, A hepatīta vakcīnas gadījumā bija vērojams līdzīgs stāsts – sākotnējās bažas 20 gadu ilgā laikā pakāpeniski nomainījusi pārliecība par vakcīnas efektivitāti un drošību, kas balstās uz praksē iegūtiem faktiem un datiem. Visticamāk, arī dzemdes kakla vēža vakcīnai ejams tāds pats ceļš.
Šī vakcinācija ir ļoti pretrunīga, ne līdz galam izpētīta, ļoti dārga un mazefektīva…
Visas vakcīnas pirms reģistrācijas tiek pakļautas stingriem klīniskiem pētījumiem un rūpīgam monitoringam. Gan Eiropas Savienības, gan mūsu valsts atbildīgās iestādes pirms licences piešķiršanas jeb reģistrācijas rūpīgi izanalizē visus ar medikamentu vai vakcīnu saistītos drošības un efektivitātes datus. Tas nozīmē, ka tikai pēc vairāku gadu pētījumiem un to rezultātu apkopojumiem, vakcīna vai medikaments tiek atzīts par piemērotu lietošanai. Vairāki desmiti tūkstoši dažāda vecuma sieviešu rūpīgi kontrolētu pētījumu programmas ietvaros ir saņēmušas dzemdes kakla vēža vakcīnu. Vakcīnas pētījumi ilgst jau vairāk nekā septiņus gadus, un turpināsies vēl vismaz divus gadus. Šo pētījumu rezultāti liecina, ka pēc vakcīnas ievadīšanas izveidojas augsts antivielu līmenis un tāds arī saglabājas. Papildu revakcinācijas nepieciešamība nav noskaidrota. Jaunas vakcīnas radīšanas un arī ražošanas izmaksas ir ļoti augstas, tāpēc tā nevar maksāt lēti. Turklāt – vai dzīvības cena vispār var būt par augstu?
Kāpēc mums jau liek potēt savas meitas, ja nekur citur pasaulē šī vakcinācija plaši netiek veikta un nav vēl pabeigti klīniskie pētījumi?
Vakcinācija pret HPV ir iekļauta 15 Eiropas Savienības valstu, kā arī ASV, Kanādas, Austrālijas u.c. valstu Imunizācijas programmās. Proti, pasaulē ir izplatīti miljoniem vakcīnu devu. Klīniskie pētījumi tiek veikti nepārtraukti jau vairāk nekā septiņus gadus un tie turpināsies vēl vismaz divus gadus.
Kāda jēga vakcinēties, ja tā nepasargā pret visiem sliktajiem HPV tipiem – nav taču nekādas garantijas, ka arī vakcinētās sievietes nesaslimst?
Vairāk nekā 70% dzemdes kakla vēža gadījumu izsauc tieši HPV 16. un 18. tipi, pret kuriem vakcinācija pasargā. Tātad vakcinējoties sievietes sevi pasargā ļoti lielā mērā – vairāk nekā 70% gadījumu. Apvienojot vakcināciju ar skrīningu, sieviete iegūs maksimālu aizsardzību.
Vai tad pret HPV infekciju vislabāk neaizsargā dabiski izveidojusies imunitāte, nevis vakcinācija?
Organisma dabiskā imūnā atbildes reakcija uz HPV onkogēno tipu infekciju visbiežāk ir nepietiekama, lai radītu aizsardzību pret atkārtotu infekciju. Proti, tā ir neizteikta un vāja, jo dabiskas infekcijas rezultātā neizveidojas augsts antivielu līmenis. Atšķirībā no dabiskās imunitātes, vakcinācija rada augstu antivielu līmeni, nodrošinot spēcīgu un ilgstošu imunitāti jeb aizsardzību kā pret sākotnēju, tā atkārtotu HPV infekciju.
Kādā vecumā ir īsti jēga vakcinēties?
Uzsākt vakcināciju ir iespējams jau no 10 gadu vecuma. Vakcinējoties pirms dzimumdzīves uzsākšanas, meitene tiks pasargāta no pirmās iespējamās jeb sākotnējās inficēšanās ar HPV. Vakcinācijas efektivitāti 10 – 26 gadus jaunām meitenēm un sievietēm pastiprina arī imūnsistēmas aktivitāte, kas šajā vecuma grupā ir visaugstākā. Diemžēl jaunām sievietēm ir arī augstākā HPV sastopamība. Vakcinēties ir iespējams (un nepieciešams) arī pēc dzimumdzīves uzsākšanas, jo sieviete var atkārtoti vai no jauna inficēties ar HPV visā savas seksuāli aktīvās dzīves laikā. Turklāt ar gadiem imūnā funkcija mazinās, rezultātā sarūk arī organisma spēja reaģēt kā uz jauniem, tā dzīves laikā jau sastaptiem infekciju izraisītājiem – gan iedzimtā, gan iegūtā imūnā atbilde nav vairs tik spēcīga. Līdz ar to vakcinācija ir svarīga arī šajā vecuma grupā.
Ja sievietei ir bijušas dzimumattiecības un viņa ar šo vīrusu jau paspējusi inficēties, vai šai vakcinācijai vēl ir kāda jēga?
Pat ja sieviete jau ir nonākusi saskarē ar vīrusu, vakcinācija vēl aizvien ir noderīga. Kaut arī HPV infekcija ir izplatīta seksuāli aktīvu sieviešu vidū, lielākā daļa no tām nav inficētas ar visiem vakcīnās iekļautajiem vīrusa tipiem. Tas nozīmē, ka nevakcinējoties viņas var neizbēgami inficēties ar citu augsta riska HPV tipu. Sievietei pirms vakcinācijas nav obligāti jānosaka vīrusa klātbūtne organismā, jo ar šīs analīzes palīdzību nav iespējams konstatēt, vai infekcija ir pārejoša vai nē. Vakcinējoties, sieviete iegūst aizsardzību gan pret atkārtotu inficēšanos ar to vīrusa tipu, kas viņai jau bijis un kas iekļauts vakcīnas sastāvā, gan arī aizsardzību pret sākotnēju inficēšanos ar citiem vēzi izraisošajiem HPV tipiem, kas iekļauti vakcīnas sastāvā.
Vai pirms vakcinācijas noteikti jāveic onkocitoloģiskās uztriepes pārbaude?
Ja esat sasniegusi dzemdes kakla citoloģiskā skrīninga mērķa grupas vecumu un esat iesaistījusies programmā, papildu citoloģiskā izmeklēšana nav vajadzīga. Ja citoloģiskā izmeklēšana nav veikta pēdējo 3 gadu laikā, pēc speciālistu domām pirms vakcinācijas ir vēlams veikt onkocitoloģiskās uztriepes pārbaudi – ja gadījumā izmaiņas šūnās jau ir sākušās, vakcīna tās neizārstēs, jo tā nav ārstnieciska. Tā varēs nākotnē sievieti pasargāt no atkārtotas inficēšanās ar to pašu vai citu vīrusa tipu, kas iekļauts vakcīnas sastāvā. Jebkurā gadījumā pirms vakcinācijas nepieciešams konsultēties ar ārstu un izlasīt lietošanas instrukciju.
Cik ilgstošu aizsardzību sniegs šī vakcinācija?
Līdz šim vakcīnas efektivitātes izvērtējuma laikā (pētījums sākts 2001.gadā), ir pierādīts, ka tā darbojas labi un turpina sniegt aizsardzību. Pagaidām nav konstatēta nepieciešamība veikt revakcināciju.
Ja Tev ir kādi jautājumi uz kuriem šeit neguvi atbildes, meklē informāciju šeit- visamsievietem.lv
Informācijas avots- izglītojošs materiāls/buklets par dzemdes kakla vēzi ‘Atbildes, ko vajadzētu zināt visām sievietēm’
