Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Sprakšķos slēpjas seansa būtība

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Līga bija viena no tām, kas izmēģināja, kas tad ir RigaBrain smadzeņu autotreniņš. Te ir viņas komentārs par šo pasākumu.

Teikšu atklāti par RigaBrain īsti neko nezināju. Biju dzirdējusi pieminam šo vārdu savienojumu, bet neko vairāk. Tad nāca iespēja to izmēģināt. It kā esmu gatava uz visu ko jaunu, taču vārdu savienojums „smadzeņu autotreniņš” mani samulsināja. Lai arī seansa video rullītī redzamais atgādina kardiogrammas veikšanu, tas tik un tā izklausījās nopietni, salīdzinot ar šādas vai tādas masāžas izmēģināšanu uz savas ādas.
Tāpēc pirms došanās uz seansu izlasīju visu rekomendēto un vēl visu ko citu, kas par šo tēmu bija rakstīts. Apzināti pieteicos uz pēcpusdienas laiku, lai gadījumā, ja seanss izraisītu galvassāpes, nebūtu vairs jāatgriežas darbā.

Atmosfēra RigaBrain birojā ir ļoti nomierinoša. Mani sagaida Linda. Patiešām ļoti patīkams cilvēks. Kad vēlreiz tiek pārstāstīta procedūras būtība un esam noskaidrojušas, kas ir mans nāciena mērķis (ko es gribētu atrisināt, mainīt), manai galvai tiek piestiprināti mazie sensoriņi. Kad papildjautājumu vairs nav, varu likt ausīs austiņas un procedūra var sākties. Vispirms gan ir kontrolpārbaude: 15 sekundes nekustīgi jāraugās vienā punktā, pēc tam 15 sekundes jāaizver acis. Mēdz teikt, ka uz pasūtījumu grūti ir daudz ko izdarīt, tā arī man ar nekustīgo skatīšanos vienā punktā – pilnīgi jutu, ka saspringstu un krampjaini cenšos izturēt :). Kad tas izturēts, var mierīgi atlaisties krēslā un ļauties mūzikas pavadītai meditācijai, kas šī seansa laikā ir pat ļoti vēlama, jo tad atslēdzas visu kontrolējošais prāts un ir iespējams novērtēt smadzeņu darbības „pamatstāvokli”.

Mūzika, kas skan austiņās, ir ļoti patīkama, taču laiku pa laikam, gluži kā pa vidu vecai platei, dzirdami sprakšķi. Tajos arī slēpjas visa seansa būtība. Katrs sprakšķis nozīmē bloķētu (neaktīvu) savienojumu smadzenēs. Taču mēs apzināmies tikai nelielu daļiņu šo sprakšķu – patiesībā to esot daudz vairāk (dzirdamību nosaka tas, kādā frekvencē tie ir izskanējuši). Vispār jau man pašā sākumā šķita, ka sprakšķ vienā laidā. Pati vēlāk izfunktierēju, ka sākumā prāts visu vēl aktīvi piefiksē, bet vēlāk, kad jau iegāju meditatīvā stāvoklī, tam vienkārši vairs nepievērsu uzmanību.

Kad vēlāk jautāju Lindai, vai var sprakšķēt par daudz un gluži pretēji – nemaz, atbilde bija sekojoša: neironu savienojumi mūsu smadzenēs veidojas regulāri un tikpat regulāri var veidoties arī blokādes, tāpēc process ir nebeidzams, vienkārši ar smadzeņu autotrenniņu mums var izdoties mazināt stresa ietekmi, tādējādi var mazāk veidoties šie „neaktīvie” savienojumi. Pieredze rādot, ka labākus rezultātus palīdz panākt arī atteikšanās no alkohola un jogas un meditācijas praktizēšana ikdienā.

Laiks paskrēja nemanot, vēl viens kontrolmērījums un un attapos, ka lūkojos jau Lindas datora ekrānā un vēroju, kā seansa laikā ir darbojušās manas samdzenes. Interesanti, ka dažādās frekvencēs rādītāji ir atšķirīgi, tomēr priecē divas ziņas, ka abas smadzeņu puslodes man ir vienlīdz spēcīgas (aktīvas), iespējams, gan ar minimālu labās pusslodes pārsvaru. Un vēl – Linda saka, ka nekādas nepatīkamas diskomforta sajūtas pēc senasa man nevajadzētu izjust, jo kontrolmērījums ‘pēc’ nepārsniedz kontrolmērījuma ‘pirms’ rādītājus, kas nozīmē, ka smadzenes jau seansa laikā ir visu apstrādājušas un sakārtojušas pa plauktiņiem – atliek tikai gaidīt efektu. Dažiem tas esot jūtams jau pēc pirmā seansa, dažiem nepieciešami vairāki.

Tas, ko es varu pateikt divas nedēļas pēc seansa – pasliktinājumus savā domāšanā es neredzu. Tas vismaz man šķiet būtiski! Šķiet, ka jūtu, ka ir pieaudzis reakcijas ātrums un tūlītējāka ir kļuvusi rīcība – nemēģinu pievērsties 100 citām, arī svarīgām, lietām, tā vietā, lai izdarītu visnepieciešamāko… Taču uzsveru, ka varbūt man tikai tā šķiet, jo divas nedēļas manuprāt ir pāragrs laiks nopietnu secinājumu izdarīšanai.

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu