Ludmila Sočņeva,
Svētdiena, 8. Augusts
...toreiz, tajā, nu jau, - “citā dzīvē” - , kad es pati vēl biju precēta sieviete...
...es...
* * *
...es kādu dienu satiku vienu vīrieti... - precētu...
...un viņa ģimenē tikko kā bija piedzimis otrais bērns...
...mums abiem – toreiz... tā bija vienkārši lietišķa sadarbība...
* * *
...bet tad... kādā ierastās garlaicīgās darba dienas vidū... - es ieskatījos Viņam acīs...
...un mani pārsteidza Mihaila Bulgakova romāna “Meistars un Margarita” aprakstītais somu dunča dūriens...
* * *
...Viņš...
Izcilais prāts.
Un latviešu vīriešiem tik raksturīgā... - šī īpatnēji skarbā vīrišķība...
Un, jā... - precējies...
* * *
Kas notiks tālāk?
Nekas...
Es nevienam nenodarīju pāri.
Cēla rīcība?
Nezinu...
...bet varbūt tomēr... - gļēva?
* * *
Mana pamata kvalifikācija ir – filoloģe. Specializācija - vēl kopš studiju laikiem: mīti, eposi, leģendas un pasakas.
Jā, arī - latīņu valoda...
...un viss jau ir zināms... - kopš sāktāa gala...
Pret šādu mīlestību pretindes nav!
Nekādu izredžu...
...nekādas “laimīgas beigas”.
Sāpes, ciešanas, izmisums...
Mana izvēle?
Nodevība...
* * *
Tikai šoreiz – bez starpniekiem!
Nekāda cita... - gaišmate Izolde – nebūs vajadzīga. Es pati – īstā Izolde – viltīgi samainīšu kuģim buru...
Es – nemierīgajā jūtu jūrā... - pati uzvilkšu melno buru!
...manai mīlestībai...
* * *
Šī latviešu vīrieša dēļ – es toreiz izvēlējos mirt...
* * *
Es atraidīju mīlestību un tā vietā - izvēlējos somu dunci, kas itin labi saderēja ar manām somu asinīm, kurās tas lēni nogrims...
Asinsrite pārtrūks.
Sirds puksti apklusīs.
Uzvilktā dvēseles stīga... - pārplīsīs...
Un es – nomiršu.
Jo es vairs negribēju neko...
* * *
Mirt – nav viegli...
...taču turpināt dzīvot – bija vēl grūtāk.
Tāpēc mana laulība tika šķirta.
Un es...
...es sevi - biju aukstasinīgi norakstījusi...
Pati.
* * *
Es nekad neteicu, ka es nemīlēju savu pirmo vīru...
...nu, bet – tas...
Tas jau ir pavisam cits stāsts...