Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Lagmans

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Jāsāk laikam ar trīsdesmit gadu vecu pagātni, kad ieprecējos nelatviskā ģimenē, kur ir pārstāvētas kādas sešas tautības – tikai latvietes viņiem esot trūcis – tā kādreiz par dēla izvēli ir teikusi mana, nu jau trīsdesmit pirmo gadu, vīramāte.

Mana ēšana un arī gatavošana pēc šīs dienas pakāpeniski mainījās, sāku ēst daudz vairāk asus –aziātiskus ēdienus. Vīramāte ir ļoti laba pavāre (viņa gan saka, ka viņas vīramāte ir bijusi labāka). Tagad jau arī es esmu daļu viņas ēdienu recepšu pārņēmusi savai ģimenei. Man nav problēmas pašai izvārīt garšīgu plovu, sataisīt pelmeņus vai vareņikus.

Ļoti iecienīts mūsu mājās ir „lagmans” – vai tas ir šī ēdiena īstais nosaukums, protams, nezinu, jo nosaukums ir pēc izrunas. Smalki sagriež nelielu gabaliņu gaļas, kad gaļa ir apcepusies, pievieno sīki sagrieztus dārzeņus -sīpolus, burkānus, redīsus (pats svarīgākais komponents), tomātus, kāpostus, kartupeļus, papriku, aso piparu un turpina cept un beigās drusku pasautē, lai viss ir mīksts. Visu liek pēc tā, cik ir mājās, vai ir vēlēšanās. Pasniedz ar spageti makaroniem. Šis ēdiens ir ekonomisks, jo gaļa var būt pilnīgi nedaudz, bet dārzeņus var likt pēc vajadzības. Ja ēdāju ir maz – var ēst arī vienu pašu.

Diemžēl visi šie ēdieni ir fiziska darba darītājiem, nevis tādiem kā es, kas visu dienu nosēž pie datora. Un tāpēc arī sākās liekā svara problēmas. Brīvdienās bijām laukos, zāģējām, skaldījām un krāmējām malku, dzērām svaigu bērzu sulu un tad pusdienās kotletes ar kartupeļu biezeni, un krējuma mērci bija pašā laikā. No rīta brokastīs pankūciņas ar pašu lasītu aveņu zapti :). Vienīgais labums no laukiem ir ekoloģiski tīra pārtika. Gandrīz nekad neesmu pirkusi veikalos pusfabrikātu, gatavus salātus, sulas, džemus u.t.t. Agrāk arī gaļa bija pašu audzēta, tagad diemžēl vairs nē.

Pateicoties projektam cenšos gatavot ne tik trekni, ne tik sātīgi, bet ko darīsi, ja garšas kārpiņas pie tā ir pieradušas. Biežāk gaļai piedevas ir svaigi vai tvaicēti dārzeņi. Bieži ēdam zivis, jo vīrs ir kaislīgs makšķernieks, tad tās arī cepu cepeškrāsnī, lai mazāk būtu taukvielu. Projekta laikā gribēju sevi pieradināt dzert kafiju bez piena vai saldā krējuma, bet diemžēl neizdodas, ja nav mājās piena, tad labāk dzeru tēju.

Es domāju, ka man enerģiju dod nevis ēdiens, bet manu mīļo cilvēku tuvums 🙂

Dalīties.

2 komentāru

Atstāt Ziņu