Jūras sāls, šī sviests, kakao, kafijas biezumi, olīveļļa, vazelīns, kivi un zemenes, cukurs, olas dzeltenums, auzu pārslas, ķirbis, medus, gurķi un trauciņš, kur to visu samaisīt. Nē, tā nav recepte kādam īpašam pīrāgam, tās ir dažādos sieviešu interneta forumos biežāk minētās sastāvdaļas mājās gatavojamai kosmētikai, ko es ne mazums esmu lasījusi un brīnījusies par to visu.
Nereti forumos, blogos un interneta vietnēs ir aprakstītas detalizētas receptes, kā mājās pagatavot ķermeņa skrubi, krēmu vai sejas masku. Un kas gan tur būtu slikts, ja, tehnoloģiju attīstībai virzoties uz priekšu, cilvēki arvien vairāk izvēlas atgriezties pie visa dabiskā un nodrošināt sevi arī ar dabisku kosmētiku bez ķīmiskām vielām. Tomēr, vai sievietes, kuras virtuvē atklājušas mazo kosmētikas laboratoriju, ir padomājušas par sevi un savas ādas veselību? Par to, vai viņu veidotie krēmi, krēmiņi un skrubīši, kas iepildīti lielākās vai mazākās kārbiņās, ir piemēroti ādai? Varbūt tas ir eksperiments ar sevi pašu, gluži kā Holivudas kinokomēdijā, kurā kāds dīvains profesors zinātnes labā bija gatavs pat savu ģimeni padarīt par īkstīšiem un goliātiem?
Jāteic, ka reti kuram cilvēkam ir ideāla āda un to ietekmē vairāki faktori – vecums, iedzimtība, vispārējais veselības stāvoklis, hormoni, laika apstākļi, stress u. c. Ziemas periodā jādomā par ādas aizsardzību no vēja, sniega, lietus, krasām temperatūras maiņām, kas rodas, no āra ienākot siltās telpās, un no telpu sausā gaisa centrālapkures dēļ. Protams, katra sieviete jebkuros apstākļos vēlas izskatīties satriecoši un sniegt savai ādai vislabāko. Pieļauju, ka plaši pazīstamo zīmolu radīto kosmētiku, kas tiek atzīta par kvalitatīvu, ne katra var atļauties, tādēļ sievietes sāk eksperimentēt un gatavot kosmētiku mājās, tādā veidā arī savu ādu pakļaujot riskam.
Esmu novērojusi, ka biežāk eksperimentē tie, kuriem ir normāla āda, savukārt cilvēki ar problemātisku ādu ir mazāk pārgalvīgi. Mājās gatavotu krēmu, masku un citu kopjošu produktu problēma, ka bieži vien cilvēks nemaz nezina, no kura produkta vai krēma sastāvdaļas viņam ir alerģija. Parasti receptes tiek uzklausītas no citiem meistariem vai aizgūtas no interneta. Āda ir unikāla, un ne vienmēr vienam der tas pats, kas otram. Ja āda ir normāla un ir nepārvarama vēlme kaut ko pamēģināt, protams, to var darīt. Mans ieteikums – sākumā savu pagatavoto līdzekli izmēģināt uz neliela ādas laukumiņa, lai redzētu reakciju. Taču pavisam noteikti jāatceras, ka problemātiskas ādas gadījumā vajadzētu lūgt dermatologa palīdzību, kurš izstrādās konkrētai ādai un problēmai nepieciešamo kopšanas un ārstēšanas programmu. Cilvēkiem ar normālu ādu dermatologs nav jāmeklē, ja ādā ir sajūtamas nelielas pārmaiņas. Lielākais drauds ādai ir cilvēks pats, tāpēc pašdarbība problemātiskas ādas gadījumā nav ieteicama. Tas attiecas uz jau pieminētajiem mājās gatavotajiem līdzekļiem (izņēmuma gadījums – ja tas tiek darīts ar ārsta ziņu), kā arī uz piņņu spaidīšanu, jo mājas apstākļos to nevar veikt kvalitatīvi, tāpēc bieži vien pievienojas infekcija un stāvoklis vēl vairāk pasliktinās.
Kāda noteikti tagad iesauksies – ai, nu, beidziet! Nav nekā labāka par mājās gatavotu kosmētiku, es to esmu darījusi un darīšu vēl ilgi, jo alternatīvas īsti nav. Arī pie manis ir bijušas klientes, kuras to praktizē. Taču es nesaku pilnīgu stop pašdarbībai ar kopjošās kosmētikas līdzekļiem mājas virtuvē. Pirms šī riska iesaku konsultēties ar speciālistu un izskatīt visas citas alternatīvas.
Viens alternatīvas variants ir farmaceitu gatavota produkcija konkrētam cilvēkam pēc tieši viņam izrakstītas receptes. Aptiekās to gatavo profesionālis, kurš zina pareizās proporcijas, kādas sastāvdaļas drīkst jaukt kopā un kādas ne. Turklāt šajos kosmētiskajos līdzekļos izmantotās aktīvo vielu devas tiek piemērotas konkrētam cilvēkam, ņemot vērā viņa ādas īpatnības, piemēram, vecumu, slimības vai alerģiskās reakcijas. Piemēram, Hipokrāta aptiekā kopjošā kosmētika tiek gatavota jau vairākus gadus, visi līdzekļi tiek gatavoti pēc dermatologa vai kāda cita speciālista receptes. Tajos nav izmantotas mākslīgās smaržvielas, krāsvielas, konservanti un citas ķīmiski sintezētas vielas, bet gan visaugstākās kvalitātes attīrīts ūdens, dažādas augu eļļas un to produkti (piemēram, olīveļļa un kakao sviests), dzīvnieku izcelsmes produkti (lanolīns, spermacets, bišu vasks), A un D vitamīns un dažas nekaitīgas antibakteriālas vielas. Aptiekā uz vietas gatavotos līdzekļus īpaši ieteicams lietot personām, kuras sirgst ar kādu no alerģiskajām reakcijām un kurām ir grūtības atrast ādas kopjošo un kosmētisko līdzekli, kas nerada kairinājumu – apsārtumu, niezi, izsitumus.
Dzīve strauji iet uz priekšu. Tomēr ne vienmēr labākais veids, kā rūpēties par sevi, ir censties uzvilkt bikses pār galvu. Katra paša ziņā ir arī jautājums – vai sev, savai ādai piemērotu krēmu meklēt aptiekā vai veikalu plauktos vai gatavot to mājas virtuvē pēc maltītes.
