Kad cilvēce pirmoreiz ar tvaika lokomotīvi sasniedza 60 jūdzes stundā, daudzi domāja, ka šis fakts ir nāvējošs. Ir pagājuši vairāk kā 150 gadi un 200 kilometri stundā uz vācu autobāņa liekas pavisam normāli.

Ir miglains rīts, braucu uz darbu. Ātrums 110. Garām ar spožu mašīnīti brīvi garām man paskrien glīta dāma. Nodomāju -  140, sieviete, iet viegli, migla, pēc 400 metriem krustojums, kur dažreiz „izlec kāds ārā” vai „pēkšņi sabremzējas pagriezienam”; riskē.

Kāpēc ātrums ir bīstams???

Atbilde ir viena – jo lielāks ātrums, jo lielāks bremzēšanas ceļš un arī paaugstinās risks nenovaldīt automobili manevrā.

Tomēr galvenais – bremzēšanas ceļš. 100km stundā = 28 metri sekundē. Pusotra tonna metāla plus miesa un dvēseles. Automobiļa kinētiskā enerģija ir līdzvērtīga dižkalibra haubices lādiņa enerģijai. Lai nobremzētu, visa šī enerģija ir „jāsadzen” bremžu diskos, tos baismīgi karsējot un bremžu klučus deldējot. Nedod Die`s, ja riteņi sabloķējas un sāk strādāt bremžu pāris : gumija-asfalts; bremzēšanas ceļš palielinās vairakkārt. Un slapjš asfalts, smilšu putra, sakritušas lapas, ledus ...

Tad ir labi, ka ir tāds ABS, kas neļauj tiem riteņiem sabloķēties; ir labi, ka ir tādas ESP vai ASC (elektroniskās jebšu automātiskāsstabilitātes kontrole), kas neļauj mūsu auto samest šķērsām pie bremzēšanas. Ir labi, ka mans serviss nehalturē un katrā tehniskajā apkopē rūpīgi iztīra bremzes, pārbauda riepu plīsumus un citas lietas.

Sieviete pie stūres. Viennozīmīgi uzmanīgāka, viņasprāt mazāk riskē, mūsuprāt – emocionālāka par vīriešiem. Vīrieši – lielīgāki, mazapdomīgāki, it kā ar labāku reakciju. Ātrums abiem vienādu risku dara. Ātrums aizrauj. Dažus – nebūtībā, bet tamdēļ jau gāzes pedālis mazāk nedils.

Sargāsim sevi!