Šogad aprit 100 gadi kopš pasaulē tiek svinēta Sieviešu diena. To sāka atzīmēt sākot ar 1911.gadu, gadu pēc tam, kad feministe Klāra Cetkina sieviešu sociālistu konferencē ierosināja izveidot starptautisko sieviešu solidaritātes dienu cīņā par ekonomisko, sociālo un tiesisko vienlīdzību. Sākotnēji šī diena atzīmēta 19.martā, gadu gaitā apstājoties pie 8.marta.
Redzot, kā šobrīd tiek atzīmēta Sieviešu diena, Klāra Cetkina, visticamāk, būtu vīlusies. 8.marts mūsdienās ir zaudējis savu sākotnējo ideju – atgādināt par sieviešu tiesībām un cīnīties par dzimumu līdztiesību, kļūstot par vēl vienu „valentīndienu”, tikai atšķirībā no tās, šajā ziedus un uzmanības apliecinājumus var dāvāt visām sievietēm, ne tikai īpašajai vienīgajai.

Tomēr šodien - Sieviešu dienas simtgadē - mēs mudinām Tevi palūkoties arī uz šīs dienas sākotnējo ideju, ko paslēpuši tulpju pušķi. Un atzīmēt arī to, jo svinēt ir vērts! Šo 100 gadu laikā sievietēm ir izdevies sasniegt daudzus mērķus.

Nozīmīgākie simtgades sasniegumi

SievietesPasaule.lv vaicāja sociālantropoloģei Aivitai Putniņai, kuri, viņasprāt, ir nozīmīgākie sasniegumi, kurus sievietēm izdevies panākt šo 100 gadu laikā kopš tiek atzīmēta Sieviešu diena.

* Vēlēšanu tiesības un tiesības balotēties vēlēšanās
Pagājušajā rudenī ejot uz vēlēšanām, lai izvēlētos jaunās Saeimas sastāvu, mums tas likās pašsaprotami, mūsu pilsoņu pienākums, vai ne? Nemaz tik sen atpakaļ sievietēm šāda iespēja bija liegta. Pateicoties feminisma kustībai arī mums ir tiesības noteikt, kas būs cilvēki, kas vadīs valsti, un arī pašām kļūt par politiķēm.
Tomēr „nav arī noslēpums, ka neskatoties uz to, ka sievietes vēlēšanās ir aktīvākas balsotājas nekā vīrieši, viņas arī izsvītro vairāk sieviešu ārā no sarakstiem. Tāpēc, ka viņām pašām sievietes nešķiet labas politiķes. Iesakņojusies ideja, ka ģimenes galvai jābūt vīrietim. Jā, sieviešu emancipācijas idejas sastop pretestību ne tikai vīriešu, bet arī sieviešu vidū. Vienmēr būs sievietes, kas nebūs priecīgas par sieviešu atbrīvošanās idejām,” stāsta Aivita Putniņa.

* Piekļuve izglītībai un ekonomiskā neatkarība
Atšķirībā no mūsu vecvecmāmiņām mēs varam mācīties par ko vien vēlamies, iegūt izglītību, atrast darbu un pašas sevi nodrošināt.

* Vecumdienās iegūta lielāka drošība
Agrāk sievietēm bija mazākas iespējas kaut ko uzkrāt. Atraitnība viņām nozīmēja ļoti bēdīgu, nabadzīgu dzīves galu.

* Atvieglotas rūpes par bērniem
Daudzās jomās, kas bija atkarīgas tikai no sievietes, šīs funkcijas tagad lielā mērā uzņemas arī valsts, piemēram, rūpes par bērniem.

* Atviegloti mājas darbi, attīstoties tehnikai
“Ja skatāmies uz to tradicionālo sievietes lomu, revolucionāras pārmaiņas ir arī sadzīves tehnikas attīstība, kas gan neliek sievietēm mazāk laika pavadīt virtuvē, bet tie darbi ir mazāk smagi,” teic A.Putniņa.
Veļas mazgājamā mašīna, piemēram, krietni atslogo mūsdienu sievietes no kādreiz tik laikietilpīgā un smagā darba- veļas mazgāšanas, turklāt to vienlīdz labi ieslēgt var gan sieviete, gan vīrietis.

Sieviete- joprojām mazāk aizsargāta
Lai gan sasniegts daudz, joprojām ir kurp tiekties. Piemēram, sieviešu un vīriešu algas joprojām ir atšķirīgas. Sieviešu vidējā darba samaksa Latvijā 2010.gadā bija par 18,3% zemāka nekā vīriešiem.

Kaut gan kopš 1990.gadu vidus bija vērojama tendence algas atšķirībai mazināties, tai svārstoties 15-20% robežās un labāko rādītāju sasniedzot 2008.gadā - 14,5%, pēdējo divu gadu laikā atšķirība atkal ir palielinājusies.

“Krīzes laikā šī algas starpība ir palielinājusies. Sievietes krīzē ir cietušas vairāk, un ne tikai izkrītot no darba tirgus pavisam, bet arī saņemot proporcionāli mazāku samaksu par darbu,” norāda A. Putniņa.

Latvijā sievietēm ir Eiropas Savienībā visaugstākais risks kļūt nabadzīgām. Visgrūtāk klājas sievietēm pēc 65 gadu sasniegšanas, vientuļajām māmiņām un sievietēm, kas cenšas izkļūt no vardarbības ģimenē.

Vardarbība pret sievietēm joprojām ir aktuāla un sāpīga problēma. 30 līdz 60 procenti pasaules sieviešu joprojām cieš no vardarbības ģimenē. 70% no nogalinātajām sievietēm noslepkavojuši viņu vīri vai partneri - šādus datus sniedz Pasaules Veselības organizācija. Kāda ir situācija pie mums, precīzi nezinām, oficiālas statistikas Latvijā par vardarbību pret sievieti ģimenē nav.

Šodien ir Sieviešu solidaritātes diena, tādēļ aicinām padomāt, kā Tu vari palīdzēt savām radiniecēm, kaimiņienēm un draudzenēm un arī pati sev.

Kādas ir Tavas domas - kas, Tavuprāt, ir būtiskākie sasniegumi?

Un- uz ko mums vēl jātiecas?

.

.