Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Telpaugu ABC

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Apkopota informācija no grāmatām N.Vermeulens „Telpaugi”,D.G.Hesejons „Telpaugi”

A

Abutilons (Abutilon) jeb Istabas kļava
Abutilons jeb istabas kļava ir krūms ar lielām lapām un slaidos ziedkātos sakārtotiem nokareniem ziediem, kas zied no vasaras sākuma līdz rudenim. Šim augam nepieciešama liela telpa – ideāla vieta būtu pie liela loga, pa kuru dienas laikā ieplūst izkliedēta saules gaisma. Neraugoties uz eksotisko izskatu, istabas kļava nav grūti audzējama. Tai nevajag ne pārmērīgi siltu vidi, ne arī mitru gaisu, un vasarā to iespējams novietot laukā. Pavasarī nedaudz apgrieziet dzinumus un līdz rudenim augu regulāri mēslojiet. Ziemas sākumā istabas kļavu vajadzētu apgriezt uz pusi no tā augstuma, lai nākamajā sezonā veidotos glīts krūmveida vainags. Istabas kļavai nepieciešams vidējs siltums, gaiša vieta. Lai augs katru dienu pāris stundas saņemtu saules gaismu, laiku pa laikam tam jārasina lapas. Augu pavairo ar spraudeņiem.

Arekas palma (Chrysalidocarpus lutescens)
Savvaļā Arekas palma sastopama Madagaskarā, kur ir silts klimats, tādēļ šī palma nav piemērota zemām temperatūrām. Novietojiet palmu siltā telpā, kur pat naktī gaisa temperatūra nav zemāka par 15 C. Arekas palma vislabāk aug ļoti gaišā vietā, kuru pusdienaslaikā neapspīd saule.

Augšanas substrātu pēc iespējas jācenšas uzturēt vienmērīgi mitru, tādēļ laistiet regulāri, tomēr nekad neņemiet aukstu ūdeni tieši no krāna. Izmantojiet remdenu ūdeni vai arī pirms laistīšanas kādu laiku paturiet ūdeni istabas temperatūrā.

Atritinātā cika (Cycas revoluta)
Novietojiet atritināto ciku siltā, gaišā vietā, kas pasargāta no karstās pēcpusdienas saules. Vecās lapas pakāpeniski atmirs un tiks aizvietotas ar jaunām.

Jaunās lapas būs nedaudz garākas par iepriekšējām lapām. Ļoti vecu augu lapu garums var pārsniegt metru. Ja jums izdosies saglabāt augu dzīvu ļoti ilgi, tam pakāpeniski izveidosies neliels stumbrs. Mēslojiet ciku tikai tad, kad atritinās jaunu lapu rozete.

Augu pārāk bieži nepārstādiet, kā arī nerušiniet substrāta virskārtu, jo tieši tur atrodas trauslas, sekmīgai augšanai svarīgas saknes. Substrātu turiet mitru, bet ne slapju. Šis augs nav īpaši jutīgs pret kaitēkļiem un slimībām, tādēļ tas var dzīvot visai ilgi.

Asparāgs (Asparagus)
Plūksnainais asparags ir viegli audzējams, jo viegli pielāgojas dažādiem apgaismojumiem, karstumam un laistīšanas biežumam. Tam nav nepieciešams mitrs gaiss, un ir viegli pavairojams. Lai iegūtu maksimālu efektu, jāraugās, lai citi augi nenomāc tā vijīgos, kāpelējošos stumbrus. Vislabāk piemērots audzēšanai iekarināmā podā.

Asparāgam nepatīk pārāk augsta temperatūra. Tas spēj pielāgoties spilgtiem vai noēnotiem gaismas apstākļiem, bet jāsargā no tiešiem saules stariem, citādi lapas sažūs, nobrūnēs vai dzeltēs. Jālaista regulāri no pavasara līdz rudenim, bet ziemā jālaista retāk. Ik pal laikam augs jārasina, īpaši ziemā, ja istaba ir pārāk karsta. Pārstāda pavasarī katru gadu!

Akācija (Acacia)
Istabas akācijas lielākoties neprasa īpašas pūles un ir viegli audzējamas. Akācijas ir piemērotas plašām telpām, taču tās nekad nav bijušas populāri telpaugi. Ziemā vai pavasarī akācijai parādās raksturīgās dzeltenās ziedkopas. Pūkainos ziedus bieži izmanto kompozīcijās. Pēc ziedēšanas apgriež izstīdzējušos un nevēlamos dzinumus. Lai augs būtu spēcīgs un veselīgs, augšanas sezonas laikā regulāri jālaista un jāmēslo. Ja ir iespējas, augu pa vasaru novieto laukā aizsargātā vietā. Rudenī pārvieto iekštelpās. Ziemā nepieciešama diezgan vēsā telpā – minimālā gaisa temperatūra 10 C. Augam nepieciešams pēc iespējas vairāk gaismas, no pavasara līdz rudenim jālaista bagātīgi, ziemā retāk.

Akalifa (Acalypha)
Ir divas atšķirīgas akalifu grupas. Populārākā ir akalifa ar garām, sīkziedainām vārpām un vienkāršām lapām. Otrai grupai ir krāšņas lapas un neuzkrītoši ziedi. Visas akalifas ir ātraudzīgi krūmi, bet diemžēl telpās grūti pārziemo. Problēmas rada tā prasība pēc augsta gaisa mitruma, ko var nodrošināt siltumnīcā vai ziemas dārzā, nevis mājās. Sausā gaisā augam nobirst lapas un uzbrūk tīklērces. Šī iemesla dēļ parasti katru gadu ņem spraudeņus, lai iegūtu jaunus un veselīgus augus. Tiem nepieciešams siltums – dienā 18 līdz pat 26 grādiem, naktī minimālā gaisa temperatūra 15 C. Ļoti nepieciešams mitrs gaiss, bieži jārasina lapas, jālej bieži – substrātam visu laiku jābūt mitram, augam nepieciešams daudz gaismas.

 Aglonēma (Aglaonema)
Aglonēmu dekorativitāte izpaužas to lielajās lapās. Tās vērtība ir spēja labi augt sliktos gaismas apstākļos. Šis ir ļoti lēni augošs augs, tas ir diezgan grūti audzējams mājas apstākļos. Jāievēro šādas prasības: tas jāaudzē seklā podā, to nedrīkst iekaltēt. Ziemā tam nepieciešams silts un mitrs gaiss. Šim augam nepieciešama bieža mēslošana un bieža laistīšana, izņemot ziemā, kad tas jālaista pareti.

Antūrija (Anthurium)
Antūrijas ir ļoti greznas. Veikalos atradīsiet tās ziedošas – lielus vaskainus sarkanus ziedus ar dzeltenu „astīti” centrā. Šie eksotiskie ziedi saglabājas vairākas nedēļas, un ziedēšanas sezona ilgst no pavasara līdz vēlai vasarai. Diemžēl antūrijas nav viegli audzējamas – tai nepieciešams mitrs gaiss un uzmanīga laistīšana, un gaisa saknes jāievieto mitrā substrātā. Ziemā antūrijai minimālā gaisa temperatūra drīkst būt 15 C un ziemā tai nepieciešams arī labs apgaismojums. Vasarā gan antūrijai nepieciešams neliels noēnojums. Lai saglabātu augsni mitru visu laiku, katru dienu nedaudz aplej, lapas ļoti bieži jārasina.

Aukuba (Aucuba)
Noderīgs augs ēnainai vietai, ko ziemā neapkurina. Tas nav piemērots sausām un karstām telpām, jo tad sāks birt lapas. Brūnas lapu malas vasarā nozīmē, ka augs tiek laistīts pārāk reti.Aukuba var sasniegt 1,5 metru augstumu, bet tās izmērus var samazināt, pavasarī apgriežot. Ziemā aukuba jātur vēsumā, minimālā temperatūra 4,5 C. Vasarā aukuba jāsargā no tiešas saules. Aukuba bieži jārasina, īpaši ziemā, no pavasara līdz rudenim jālaista regulāri.

B

Banāns jeb Pundurbanāns (Musa acuminata)
Pundurbanānus jeb smaillapu banānus pārdod tikai dažus decimetrus lielus, taču drīz vien augs ir 2 m augsts un plats.

Parasti par pundurbanānu sauc Musa nana. Šim „istabas” banānam ir skaistas lapas. Tās ir zaļas ar zilganu nokrāsu un purpursarkaniem punktiņiem.

Ir izveidotas šķirnes, kuras īpaši piemērotas audzēšanai telpās, jo augi ir maza auguma. Tomēr ar laiku šie augi izaug ļoti lieli. Ja augs vairs neietilpst tam paredzētajā vietā, varat to atjaunot, kā to dara banānu plantācijās. Nogrieziet neīsto stumbru līdz tā pamatnei. Pēc kāda laika parādīsies sānu dzinumi. Atstājiet spēcīgāko dzinumu, bet pārējos nogrieziet.

Kā vasarā, tā arī ziemā banāniem nevajag daudz gaismas. Vasarā pundurbanāns bagātīgi jālaista un jāmēslo. Jo siltāka vieta, jo labāk, tomēr vasarā augu noēnojiet no karstās pēcpusdienas saules. Ziemā gaisa temperatūrai jābūt virs 10 C. Citu sugu banāniem sekmīgai pārziemošanai nepieciešama daudz augstāka gaisa temperatūra.

Vasaras vidū pundurbanānu var izlikt laukā siltā, pat saulainā vietā, bet noteikti aizvējā, jo vējā lapas tiks saplēstas.

Begonija

Bovera begonija (Begonia boweri)
Šo begoniju iegādājas nevis baltsārto ziedu, bet gan dekoratīvo lapu dēļ. Uz gaišzaļajām lapām ir melni un brūni plankumi. Gar lapas malu ir balti matiņi. No pamatsugas, kuras augi pārdošanā nonāk reti, ir radītas dažas šķirnes.

Nolieciet augu apsildāmā istabā gaišā, tomēr ne pārāk saulainā vietā. Regulāri laistiet ar siltu ūdeni, lai substrāts vienmēr būtu mitrs, bet ne slapjš. Neapsmidziniet, jo tas var veicināt miltrases attīstību. Pēc iespējas biežāk vēdiniet telpu, neradot tajā caurvēju un auksta gaisa plūsmas. Begonijām nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par 15 C. Reizi pusgadā augu pārstādiet un regulāri laistiet ar šķidru mēslojumu. Nekad nemainiet auga stāvokli attiecībā pret gaismas avotu.

Karaliskās begonijas hibrīdi (Begonia rex)
Nopirkto karalisko begoniju nekad nepārstādiet augu dziļāk, kā tas ir audzis iepriekš. Tas var veicināt auga pūšanu.

Karaliskās begonijas hibrīdu lapām ir raksturīgs brīnišķīgs raibs raksts un skaists spīdums.

Ja kāda lapa nolūst, to var izmantot kā spraudeni. Ar asu nazi dažās vietās lapas apakšpusē pārgrieziet dzīslas un uzlieciet lapu uz mitra substrāta. Pārklājiet podu ar plastikāta maisiņu un nolieciet to siltā vietā, ko neapspīd saule. Pēc dažām nedēļām griezumu vietā būs attīstījušies jauni augi, kurus var pārstādīt atsevišķos podos

Nolieciet augu apsildāmā istabā gaišā, tomēr ne pārāk saulainā vietā. Regulāri laistiet ar siltu ūdeni, lai substrāts vienmēr būtu mitrs, bet ne slapjš. Neapsmidziniet, jo tas var veicināt miltrases attīstību. Pēc iespējas biežāk vēdiniet telpu, neradot tajā caurvēju un auksta gaisa plūsmas. Begonijām nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par 15 C. Reizi pusgadā augu pārstādiet un regulāri laistiet ar šķidru mēslojumu. Nekad nemainiet auga stāvokli attiecībā pret gaismas avotu.

Blosfelda kalanhoje (Kalanchoe blossfeldiana)
Šim augam izveidotas daudzas šķirnes: tas ir ar spīdīgām zaļām lapām un valtiem, dzelteniem, sarkaniem vai oranžiem ziediem. To pārdod jau uzziedējušu, un mājās uzziedināt to otrreiz ir ļoti grūti. Dabā tā zied rudenī.

Ja augu tur apkurināmā telpā un regulāri laista, tas labi aug, bet nezied. Lai veicinātu ziedēšanu, ziemā augs jātur vēsā telpā (minimālā gaisa temperatūra 10 C) un jālaista ļoti nedaudz. Pavasarī pārstādiet augu auglīgā, irdenā substrātā (standarta augsnē, kam pievienoti māls un grants) un pakāpeniski atsāciet laistīt. Saulainā vietā novietoti augi uzziedēs rudenī.

 Bokarneja (Beaucarnea)
Bokarneja ir ļoti noderīga gadījumā, kad vajadzīgs liels augs, kam nav jāvelta daudz uzmanības. Uzbiezinātā stumbra pamatne uzkrāj ūdeni, tāpēc neilgs sausums saknēm nenodara neko ļaunu. No garo, lineāro lapu rozetes radies tās angliskais nosaukums – ponija aste. Tām nepieciešams vidējs siltums, spilgti apgaismota vieta, labi iespaido nedaudz tiešas saules gaismas. Bokarneju nedrīkst pārlaistīt, tā kārtīgi jāsalaista un tad jāatstāj līdz augsne ir mēreni sausa. Rasināšana nav nepieciešama.

Beloperone (Beloperone)
Viegli audzējams krūmveida augs ar izliekto dzinumu galotnēs sakārtotām laškrāsas ziedkopām, kas līdzinās garnelēm. Ziedi atplaukst gandrīz visu gadu, un tās vienkāršās prasības ir siltas dienas, vēsas naktis un saulaina palodze. Lai veidotos spēcīgs vainags, jauniem augiem izkniebj dažus ziedus. Katru pavasari apgriež līdz pusei. No pavasara līdz rudenim augs jālaista bagātīgi, ziemā retāk. Laiku pa laikam jārasina lapas.

Bonsai (Bonsai)
Bonsai koki nav parasti pundurkoki – tās ir šķirnes, kas tiek audzētas un veidotas pēc zemāk attēloto tradicionālo formu paraugiem. Tam nepieciešams laiks un iemaņas, tādēļ arī to cena ir augsta.

Vasarā telpu bonsai lielākoties jātur laukā, tikai pāris dienas jāienes telpās. Bonsai nepieciešams mitrs gaiss – vislabāk bonsai podu turēt uz oļiem pildītas paplātes un laiku pa laikam rasināt lapas. Bonsai jātur labi tālu no caurvēja un radiatoriem. Liela problēma ir laistīšana – bieži vajadzīga ikdienas apliešana. Mēslo ik pēc 4 – 6 nedēļām. Bonsai nepieciešama ļoti labi apgaismota vieta, bet ne tiešos saules staros. No karstās vasaras saules tie ir jāsargā. 

Breinija (Breynia)
Skaists telpaugs ar krāsainām lapām. Tā lielākā problēma ir tāda, ka tam nepieciešams mitrs gaiss. Breinijai nepieciešama labi apgaismota vieta, bet jāizvairās no tiešiem saules stariem.Augšanas sezonā augsnei visu laiku jābūt mitrai, bet ziemā jālaista retāk. Bieži jārasina lapas.

Bromēlijas (Bromeliads)
Vispārināti bromēlijas varētu raksturot šādi: lineāru, ādainu lapu rozete, no kuras vidus paceļas ziednesis ar ziedkopu. Līdz auga ziedēšanai var paiet vairāki gadi, bet ziedu krāšņums var ilgt vairākus mēnešus. Kad ziedkopa novīst, lapu rozete sāk atmirt, un to aizstāj pie pamata izveidojušās jaunās rozetes. Ziedkopai krāšņumu lielākoties piešķir pie ziedlapas – īstie ziedi ir sīki un īsmūžīgi.

Šiem augiem nepieciešama pacietība, iemaņas un siltums, lai sekmētu liellapaino eksemplāru ziedošus augus kopt ir pārsteidzoši viegli.

Savāda ir šo augu laistīšanas metode- ūdeni lej centrālajā lapu rozetē, nevis uz augsnes. Ir tādas bromēlijas, kurām laistīšana nav vajadzīga vispār (proti, tās ir gaisa augi).Jāņem vērā, ka bromēlijām ir ļoti smalka sakņu sistēma, kas nozīmē, ka pārlieku bieža pārstādīšana var būt letāla. Lai augi ziedētu, nepieciešama augsta temperatūra (virs 23,5C), lielākajai daļai bromēliju nepieciešama labi apgaismota vieta ne tiešos saules staros. Nekad nepārlaistiet! Vasarā lapas jārasina.

 C

Ciklamena (Cyclamen) jeb Alpu vijolīte
Ciklamenes jeb Alpu vijolītes ir vienas no populārākajiem ziemā ziedošajiem podaugiem, un to pievilcība ir acīm redzama. Kompakts augums, garos ziedkātos sakārtoti skaisti ziedi ar atliektām vainaglapām un dekoratīvs lapojums ar sudrabainu zīmējumu. Ziedi spilgtās krāsās un pasteļtoņos, lieli un skatu piesaistoši vai mazi un smaržīgi.

Diemžēl lielāko daļu ciklamenu pēc pāris nedēļām izmet. Rūpīgi kopjot, tās telpās ziedēs vairākus mēnešus. Pēc tam šos augus var saglabāt, lai nākamajā ziemā atkal priecātos par to ziedu krāšņumu. Pirmkārt, mēģiniet augu iegādāties rudenī, nevis ziemas vidū. Izvēlieties stādu ar daudziem pumpuriem. Tad atrodiet tam piemērotas mājas – uz ziemeļiem vērsta palodze ir ideāla. Vietai jābūt vēsai un pasargātai no tiešiem saules stariem – silta istaba nozīmē īsu ciklamenas mūžu. Ciklamenai labāk patīk vēsums – vislabāk 10 – 15 C, kā arī spilgta gaisma, taču ne saules staros. Augsnei visu laiku jābūt mitrai, vislabāk, ja lieto iegremdēšanas metodi, proti, podu iegremdē ūdenī.

Kopšana pēc ziedēšanas: samazina laistīšanu un pārtrauc mēslošanu. Podu novieto vēsā vietā un tur sausu līdz vasaras vidum. Tad pārstāda svaigā substrātā, iegremdējot bumbuli zemē līdz pusei. Podu noliek vēsā, labi apgaismotā vietā un laista tā, lai augsne būtu mitra.

Citrons
Šis izturīgais augs ir ļoti viegli audzējams. Iestādiet dažas citronu sēklas podā, no tām izaugs sējeņi ar spīdīgām, zaļām lapām. No sēklām izaudzēti augi augļus sāk ražot vēlu.

Maija beigās izlieciet citronu ārā saulē vai pusēnā. Sekojiet, lai augsne neiekalstu, kā arī neizmirktu slapja. Lielākā podā tie augs ātrāk. Tiklīdz gaisa temperatūra naktī noslīd zem 10 C, ienesiet citronkociņu telpā. Novietojiet to vēsā, gaišā telpā. Laistiet tik daudz, lai substrāts pilnīgi neizkaltu. Šādā veidā audzēts augs diezgan ātri var sasniegt 2 m augstumu. Citrona augumu var ierobežot apgriežot. Ar laiku citrons sāks ziedēt baltiem, ļoti smaržīgiem ziediem.  

D

Dateļpalma (Phoenix canariensis)
Savā dzimtenē – Kanāriju salās -dateļpalma izaug vairāk nekā 10 m augsta. Ziemā tur temperatūra naktīs bieži noslīd līdz 5 C. Tas nozīmē, ka dateļpalma pacieš arī aukstumu. Šī ir viena no vieglāk audzējamām palmām un viena no nedaudzajām palmām, kuras ziemā var turēt gaišā, vēsā telpā. Tur palma daudz mazāk cietīs no sausa gaisa, īpaši tad, ja reizēm tiks atvērts logs. Sekojiet, lai gaisa temperatūra būtu virs 0 C.

Vasarā dateļpalmu ar visu podu var iznest ārā, tomēr tā ļoti labi augs arī gaišā vietā istabā. Vasarā dateļpalmu bagātīgi jālaista. No citām palmām, dateļpalma atšķiras ar to, ka pacieš sauli.

Arī telpās tā izaug gara un plata, ar cietām lapām, kuru gali ir ļoti asi. Šī iemesla dēļ dateļpalma nav piemērota mājām, kurās ir mazi bērni.

Diegveida Vašingtonija (Washingtonia filifera)
Šīs palmas lapas ir vēdekļveida, no to malām visā lapu garumā nokarājas diegveida pavedieni, kas veido „sprogas”.

Vasarā šo palmu var audzēt dzīvojamā telpā vai ārā uz terases novietotā traukā.

Apkures sezonā vašingtoniju labāk ir turēt vēsā augu mājā vai siltumnīcā aptuveni 10 C temperatūrā. Piemērota ir arī neapkurināma telpa; ziemā ir jāseko, lai substrāts traukā neizžūtu. Vasarā augs bagātīgi jālaista un reizēm jādod mēslojums.

Dižmeldrs (Cyperus)
Ir viegli saprast, kāpēc dižmeldrus dēvē par lietussargu augiem. Zālveida lapas, kas atkarībā no sugas variē no matveida līdz diezgan platām, radiāli aug no stingriem stublājiem līdzīgi atvērta lietussarga stariem. Sekmīgai šo augu audzēšanai ir tikai viens zelta likums – saknes nepārtraukti jātur mitras. Podu ievieto vēl vienā traukā, kurā vienmēr vajadzētu būt ūdenim. Dižmeldrus drīzāk audzē to ārējās formas, nevis skaistā lapojuma dēļ. Sīkajiem zaļajiem vai brūnajiem ziediem ir maza dekoratīvā vērtība. Dižmeldrus vislabāk grupēt ar citiem augiem. Ja vietas ir maz, jāizvēlas kāda no punduraugiem šķirnēm. Audzēšana kultūrā ir vienkārša – kaitēkļi reti kad ir problēma, un augus ir viegli pavairot. Augs nav izvēlīgs temperatūras ziņā, tas labi aug kā labi apgaismotā tā viegli noēnotā vietā. Taču dižmeldrs jāsargā no tiešiem saules stariem. Dižmeldram bieži jārasina lapas.

Dracēnas (Dracaena)
Šo augu audzēt ir ļoti vienkārši. Kā pārsvarā visas puķes, dracēna dod priekšroku izkliedētai gaismai, mērenai laistīšanai un savlaicīgai piebarošanai. Telpas temperatūrai, kur atrodas dracēna, ir jābūt vasarā ne zemākai kā 18 0C, un miera periodā ne mazāka kā 13 0C. Dažas dracēnu sugas vasarā var „dzīvot” ārpus telpām (balkons, terase, dārzs). Tāpat augam ir nepieciešama regulāra apsmidzināšana, vasarā pat to var darīt katru dienu.
Dracēna ir jūtīga pret laistīšanas režīmu. Dracēnu laistot, nedrīkst pieļaut ūdens stāvēšanu podiņā, kā arī pieļaut pārāk lieku zemes izžūšanu, savādāk augs pie mitruma trūkuma var nomest praktiski visas lapas. Ziemā dracēna jālaista mēreni, pēc nepieciešamības.
Dracēnu ir nepieciešams aktīvās augšanas periodā (aprīlis-jūlijs) mēslot. Augu ir nepieciešams ik pēc divām nedēļām mēslot ar šķidro komplekso mēslojumu, kurš paredzēts puķēm. Augsne:Velēnu, trūdvielu, lapu, kūdra (2:1:1:0,5).

Dīfenbahija (Diefenbachia)
Labi augusi dīfenbahija var sasniegt 1,5 m augstumu vai vairāk, bet parastos istabas apstākļos apakšējās lapas nobirs, piešķirot palmai līdzīgu izskatu. Šis nav viegli audzējams augs – tas necieš zemu temperatūru ziemā vai aukstu caurvēju. Sauss gaiss un temperatūras svārstības dažām jutīgākām šķirnēm var būt liktenīgas, bet populārākās dīfenbahijas ir gana izturīgas un mājoklī ar centrālapkuri nepavisam nav grūti audzējams. Apkārt dīfenbahijas podam ieteicams likt mitru kūdru, lapas bieži jārasina.

Dizigotēka (Dizygotheca)
Graciozs augs ar staraini saliktām lapām un ļoti šaurām zāģzobainām lapiņām. Jaunam krūmam ir spīdošu mežģīņu efekts. Šim augam ir parastās tik daudzu jutīgu augu problēmas – tas necieš pārāk mitru substrātu, bet sausā augsnē nomet lapas. Tam nepatīk pēkšņas temperatūras svārstības, un gaisam jābūt mitram. Dizigotēkai bieži jārasina lapas, tai patīk spilgta gaisma, bet ne tieši saules stari.

E

Efeja (Hedera)
Efejas ir ļoti populāras un noderīgas, bet nav viegli audzējamas. Agrāk neapkurinātās istabās tās zaļoja, bet mūsdienās telpās ar centrālapkuri tās cieš no karsta, sausa gaisa. Kad ziemā radiatori ir ieslēgti, nepieciešama regulāra lapu rasināšana. Efejai patīk vēsums, bet ne sals, istabai ziemā nevajadzētu būt apkurinātai. Efejai ziemā patīk spilgts apgaismojums, vasarā jāsargā no tiešas saules gaismas. Vasarā efejas augsni uztur nepārtraukti mitru, regulāri laistot, ziemā laista paretam, bet nekad neļauj augsnei izžūt. Vasarā bieži jārasina lapas, īpaši, ja istaba ir silta un sausa. Ziemā rasina lapas, ja istaba ir apkurināma. Laiku pa laikam lapas nomazgā.

Eikalipts (Eucalyptus)
Jaunajiem eikalipta augiem ir pievilcīgas pelēkzaļas lapas, kas saberžot izdala spēcīgu aromātu. Tie parastos istabas apstākļos jutīsies labi, ja vien tiks turēti labā apgaismojumā un vēsumā. Podi pa vasaru jānovieto laukā. Lai ierobežotu augumu un stimulētu jauno lapu veidošanos, dzinumu galotnes nokniebj. Vecās lapas ir daudz mazāk pievilcīgas. Pēc pāris gadiem augus parasti izmet. Eikaliptam nepieciešams labs apgaismojums, par labu nāk nedaudz tiešas saules gaismas. Ziemā jālaista pa retam, no pavasara līdz rudenim – regulāri. Rasināšana nav nepieciešama.

Eihare (Eucharis)
Lielziedu eihare (Eucharis grandiflora) zied vasaras beigās un, ja apstākļi ir labvēlīgi, otrreiz pēc pāris mēnešiem. Katrs zieds izskatās pēc trompetes ar asiem izaugumiem. Tie sakārtoti pa 3-6 60 cm garos ziednešos. Šī auga problēma ir tā, ka tam nepatīk aukstas naktis- minimālā temperatūra 15,5 C, pat ziemas vidū. Eiharei patīk spilgta gaisma vai pusēna, ne tieši saules stari. Laiku pa laikam ar mitru sūkli jāapstrādā auga lapas, no pavasara līdz rudenim jālaista bagātīgi, ziemā – mēreni.

F

Fatsija (Fatsia)
Japānas fatsija ir sen iecienīts telpaugs ar stingru augumu un cietām lapām. Fatsija var sasniegt 1,2 m augstumu vai pat vairāk. Fatsija dod priekšroku vēsai, labi vēdinātai un labi apgaismotai telpai un ir ļoti izturīga, un var augt dažādos apstākļos. Ja iespējams fatsija ziemā jātur vēsumā. Fatsija ipatīk spilgta gaisma vai viegls noēnojums, ziemā jātur labā apgaismojumā. Jāizvairās no temperatūras, kas augstāka par 21 C.

Fatshedera jeb fatsiju efeja (Fatshedera)
Fatshedera var sasniegt 1,8 m augstumu vai vairāk. Tai nepieciešams balsts, vai arī to var audzēt kā krūmu, izkniebjot dzinumu galotnes. Šis ir viegli audzējams augs. Tas dod priekšroku vēsiem apstākļiem, bet to var audzēt apkurinātā istabā, ja vien temperatūra ziemā nepārsniedz 21 C un ir labs apgaismojums. Fatshederai vajadzīga spilgta gaisma vai neliels noēnojums, ziemā jātur labi apgaismotā vietā. Bieži jārasina lapas.

G

Gumijkoks

Parastais gumijkoks (Ficus elastica)
Zari parastajam gumijkokam veidojas lēni, īpaši – noēnotā vietā. Tas ir tādēļ, ka savā dzimtenē Indijā un Indonēzijā tas sākumā aug kā liāna pa saimniekkoka stumbru augšup pretī gaismai.

Parastais gumijkoks spēj augt samērā tumšā vietā, bet tad tas parasti nezarojas. Lai izveidotu zaru vainagu, gumijkokam piemērotā laikā jānogriež galotne. Vislabāk to darīt agri pavasarī. Kad ir noskalota piensula (nogriežot vai nejauši nolaužot gumijkoka zaru, no tā bagātīgi sūcas balta piensula), nogriezto galotni var izmantot kā spraudeni. Iespraudiet to vidēji mitrā, smilšainā augsnē un pārsedziet trauku ar plēvi. Zem tās saglabāsies spraudenim nepieciešamais siltums un mitrums.

Reizēm noslaukiet gumijkoka lapas ar paniņās samērcētu drāniņu vai apsmidziniet ar lapu spīdumu. Tā tiks aizvākti putekļi un lapas iegūs skaistu mirdzumu.

Krāšņlapu gumijkoks (Ficus cyathistipula)
Tiem ir garenas, zaļas lapas ar brūnām pielapēm, kas līdzīgas nelieliem kausiņiem. Garās, tumšzaļās lapas ir samērā biezas, ādainas un sīkstas. Tās iztur sausu gaisu vēl labāk nekā citu gumijkoku lpas un saglabājas veselīgas pat diezgan tumšās telpās, tomēr augam vēlamāka ir gaisma, siltums un mitrs gaiss. Augsni turiet samērā sausu, īpaši tad, ja augs atrodas ēnainā vietā. Kad augsne šķiet sausa, aplaistiet to ar siltu ūdeni. Zaru galos var attīstīties zaļi olīvas lieluma augļi.

Deltveida gumijkoks (Ficus deltoidea)
Šis ir viens no augumā mazākajiem gumijkokiem, kuru audzē kā telpaugu. To bieži pārdod kā pieaugušu augu, kuram starp garenajām lapām atrodas augļi. Zaļie augļi nogatavojoties kļūst dzelteni; to garums ir aptuveni viens centimetrs.

Deltveida gumijkokam nepieciešams lielāks gaismas daudzums nekā vairumam citu gumijkoku, tomēr karstu sauli tas necieš. Ja telpā ir pārāk augsta temperatūra un sauss gaiss, gumijkokam nobirst lapas. Šis gumijkoks var izaugt vienu metru augsts augu vajadzētu laistīt ar remdenu ūdeni tad, kad augsne pēc taustes liekas sausa.

Bendžamina gumijkoks (Ficus benjamina)
Šis augs telpās spēj augt arī patālu no loga. Kamēr gumijkoks ir jauns, tam nav nepieciešams daudz gaismas, tomēr labāk tas aug gaišā, no tiešiem saules stariem noēnotā vietā.

Tā kā Bendžamina gumijkoks ir mitro tropisko mežu augs, tam patīk liels gaisa mitrums. Tomēr gumijkoks pārsteidzoši ilgi spēj izdzīvot arī sausajā gaisā, ko rada centrālapkure un gaisa kondicionēšana. Tā mazās lapas jāapsmidzina ar vārītu, atdzesētu ūdeni vai lietusūdeni. Ar šādu ūdeni būtu vēlams arī laistīt gumijkoku, jo šim augam patīk mazliet skāba augsne, kuru krāna ūdens drīz vien var padarīt sārmainu. Pārliecinieties, vai laistāmais ūdens ir vismaz istabas temperatūrā, jo Bendžamina gumijkoks ir jutīgs pret aukstumu. Auksts ūdens bojā auga sakņu sistēmu un izraisa lapu nobiršanu. Lapas var nobirt arī, ja augs atrodas pārāk aukstā vietā, caurvējā vai tam trūskt ūdens. Tomēr laistiet augu tikai tad, kad augsne jau ir gandrīz izžuvusi, un sekojiet, lai podā neuzkrātos liekais ūdens.

H

Hoveja (Howeia)
Lai hovejas lapas izskatītos labi, ieteicams tās regulāri aprasināt. Īpaši svarīgi tas ir apkurināmās dzīvojamās telpās. Ziemā hoveja vislabāk aug, ja gaisa temperatūra naktī ir 12 – 16 C, bet vasarā ideāla temperatūra ir 18 – 25 C.

Novietojiet šo palmu pēc iespējas gaišākā vietā, tomēr noteikti aizsargājiet lapas pret karsto pēcpusdienas sauli. Sausuma vai pārāk spilgtas saules dēļ lapas sakaltīs.

Vasarā bagātīgi laistiet ar remdenu ūdeni un, ja iespējams, reizi nedēļā iemērciet podu ar palmu ūdenī. Pirms augu atlikt atpakaļ dekoratīvajā traukā, pārliecinieties, ka viss liekais ūdens ir iztecējis no augsnes, jo šai palmai nepatīk atrasties slapjumā.

Hlorofīts (Chlorophytum)
Hlorofīti ir vieni no populārākajiem telpaugiem. To popularitāte nav pārsteidzoša – tas ir ātraudzīgs, ar pievilcīgi izliektām, pavasarī un vasarā uz stīgām attīstās mazi, balti ziediņi, pēc tam izaug jaunie augi.

Hlorofīti lieliski spēj pielāgoties apstākļiem, tie var augt karstās vai vēsās telpās, saulē vai ēnā un piemērojas augt arī sausā gaisā. Tas jālaista bagātīgi, vienīgi ziemā retāk, vasarā ik pa laikam jārasina lapas.

Hlorofītiem praktiski nav kaitēkļu, vienīgi, ja tie ir novājināti, tad tiem var uzbrukt laputis.

Heptapleire (Heptapleurum)
Ātri augošs kokveida augs ar staraini saliktām lapām. Galvenā priekšrocība ir tā, ka heptapleire labi aug kā krūms, ja tās galotni nogriež. Heptapleiri ir viegli audzēt, ja nodrošina siltumu ziemā, labu apgaismojumu un mitru gaisu. Ja notiek strauja apstākļu maiņa, var nobirt lapas. Melnējoši gali norāda uz pārlaistīšanu. Šim augam nepieciešama spilgta gaisma, ne tieši saules stari, bieži jārasina lapas.

J

Juka (Yucca)
Ziloņkāju juka – šis ir viens no vieglāk audzējamiem telpaugiem. Ziloņkāju jukas smailās lapas iztur spilgtu saules gaismu, tomēr ilgu laiku saglabājas veselīgas arī mazākā apgaismojumā. Vasarā šo juku ar visu trauku var novietot ārā – svaigā gaisā tā aug daudz straujāk. Ziemā ziloņkāju jukai piemērota ir vēsa vieta, ideālā gadījumā – neapkurināma telpa, kurā temperatūra nav zemāka par 5 C. Vasarā juku laistiet mēreni, bet ziemā – nedaudz.

Iecienītā juka- šī juka spēj izturēt temperatūru pat līdz – 15 C. Tā kā iecienītā juka ir ļoti izturīga, to visu gadu var turēt arī apsildāmā dzīvojamā telpā, ja nepieciešams, pat visai noēnotā vietā. Ja gribat, lai augs izaugtu lielāks, tas jānoliek gaišā, saulainā vietā. Vasarā juku laistiet samērā pieticīgi, bet ziemā – pat vēl mazāk.

K

Kalla

Kalla Spatifīlas (Spathiphyllum)
Spatifīlas ir izturīgi telpaugi. Tās var izmantot, lai apzaļumotu tumšākas vietas telpā, kur citi augi aizietu bojā gaismas trūkuma dēļ. Augot tumšākās vietās spatifīlām būs tikai zaļās, lancetiskās lapas, jo ziedi augam veidojas tikai gaišākā vietā.

Spatifīlas noēnojiet no tiešiem saules stariem, jo tie var apdedzināt auga lapas. Vispirms lapas saritināsies, tad nodzeltēs. Uz spatifīlām var parādīties sarkanās tīklērces. No tām ar laiku var tikt vaļā, ja samazina saules apgaismojumu un palielina gaisa mitrumu. Var arī augu noskalot dušā ar remdenu ūdeni.

Tāpat kā ļoti daudziem citiem kallu dzimtas augiem, spatifīlām nepatīk „aukstas kājas”. Vienmēr laistiet ar ūdeni, kas būtu vismaz istabas temperatūrā.

Nenovietojiet augu caurvējā un nepieļaujiet, lai temperatūra noslīdētu zem 15 C.

Kaktusi

Kaktusu tuksneša sugas – Chamaecereus, Echinopsis, Gymnocalycium, Lobivia, Mammillaria, Notocactus, Parodia, Rebutia
Trīs vai četru gadu vecumā telpās varētu uzziedēt apmēram puse kaktusu sugu. Tās ziedēs katru gadu, un, lai arī kaktusu ierastais ziedēšanas laiks ir pavasaris, pat vienkāršāko kolekciju var izveidot tā, lai katrā sezonā atvērtos vismaz pāris ziedu. Lai augi ziedētu, tie vasarā rūpīgi jākopj un ziemā „jāatstāj novārtā”. Vēl derētu atcerēties, ka ziedēšanu stimulē tas, ja pods mazliet „spiež”.

Kaktusiem jāizvēlas vissaulainākā vieta, īpaši ziemā. No pavasara beigām līdz vasaras beigām kopj kā parastus telpaugus, bagātīgi salaistot, kad augsne sāk iežūt. Lieto remdenu ūdeni. Vasaras beigās laistīšanu samazina, un no rudens vidus substrātu tur gandrīz sausu – tikai tik daudz, lai kaktusi nesāktu vīst. Kaktusu nav nepieciešams rasināt, galvenā prasība ir svaigs gaiss – karstajās dienās jāatver logi.

Lapveida kaktusi – Zygocactus truncatus jeb Ziemassvētku kaktuss, Rhipsalidopsis gaertneri jeb Lieldienu kaktuss, Epiphyllum ackermanii jeb Akermana epifīlis
Savā dzimtenē lapveida kaktusi dzīvo, piestiprinājušies pie kokiem mežos un džungļos, un nav pārsteidzoši, ka pēc formas un prasībām tik ļoti atšķiras no ērkšķainajiem tuksnešu kaktusiem. Tipiskiem lapveida kaktusiem ir lapveida stumbri un nokarens augums, kas padara tos piemērotus audzēšanai iekarināmos podos.

Diemžēl lapveida kaktusi var būt kautrīgi ziedētāji, un ir vairāki nosacījumi, ja vēlaties ziedu krāšņumu baudīt katru gadu. Kad parādījušies ziedpumpuri, nodrošina vēsu un sausu miera periodu, augu nekad nepārvieto un vasarā stumbriem ļauj norūdīties laukā.

Jāizvēlas labi apgaismota vieta, kas pasargāta no tiešiem saules stariem. Parādoties ziedpumpuriem, jāpalielina laistīšana. Ziedēšanas periodā jālaista vēl bagātīgāk, neļaujot substrātam iežūt. Bieži jārasina lapas.

Lapveida kaktusi jāpārstāda katru gadu īsi pēc ziedēšanas.

Klīvija (Clivia)
Ļoti iecienīts telpaugs, kas gadu no gada neziedēs, ja pa ziemu tiks turēti apkurināmā telpā vai arī nepareizi laistīti. Klīvijām nepieciešams daudz vietas. Ziemā jādod atpūta – jāglabā neapkurināmā telpā, nemēslojot un laistot tik daudz, lai nesāktu vīst. Tās nedrīkst traucēt – ziedpumpuru vai ziedēšanas stadijā podu nepārvieto un pārstāda tikai tad, kad tas spraucas laukā no trauka. Klīvijai patīk labi apgaismota vietam bet vasarā tā jāsargā no tiešiem saules stariem. Klīvijai ik pa laikam jāsamitrina lapas ar sūkli.

Kodija (Codiaeum)
Kodijas ir populāri telpaugi, un to pievilcība ir acīm redzama – lapotne dzīvīgās krāsās un dažādas lapu formas. Tomēr tām ir augstas prasības – tām nepieciešama nemainīga temperatūra virs 15 C un augsts gaisa mitrums. Augšanas sezonas laikā substrāts jāuztur mitrs, jārasina lapas, laistot jālieto remdens ūdens, kā arī jāsargā no caurvēja. Šajā laikā nepieciešama regulāra mēslošana, ko pārtrauc ziemā, kad, pareizi kopjot, augu tur vidējā siltumā diezgan sausā augsnē.

Ja kodijas apakšējās lapas sāk brūnēt un krist nost, tad gaiss vai augsne ir pārāk sausi. Ja brūnē lapu malas – temperatūra ir pārāk zema. Ja lapām zūd to krāsas (sarkani, zāli un dzelteni raibumi), tad kodijai nav pietiekams apgaismojums.

Kafijkoks (Coffea arabica)
Arābijas kafijkoku var audzēt telpās, un pēc dažiem gadiem tas var arī ziedēt ja vēlaties pievilcīgu krūmu ar tumšām, spīdīgām lapām ar viļņainu malu, kafijkoks jāsargā no caurvēja. Tas var sasniegt 1,2 m augstumu vai vairāk, bet vainagu veido vēlamajā formā, pavasarī apgriežot. Kafijkokam patīk vidējs siltums, ziemā minimālā temperatūra ir 10 C. Tam patīk arī spilgta gaisma, bet ne tieši saules stari. Kafijkoka augsnei jābūt visu laiku mitrai, laiku pa laikam jārasina lapas.

Kufeja (Cuphea)
Šis augs nav iespaidīgs, taču ļoti jauks. Kufeja aug ātri, pilnu augstumu sasniedzot vienā sezonā. Starp šaurajām lapām bagātīgi spraucas laukā cigaretēm līdzīgie ziedi. Pārziemina vēsā telpā, pa retam aplaistot. Agri pavasarī apgriež dzinumus. Ziemā laistīšana minimāla, no pavasara līdz rudenim gan augsnei visu laiku jābūt mitrai. Kufejai jāizvēlas labi apgaismota vieta, to arī labi ietekmē nedaudz tiešas saules gaismas.

L

Likuala (Licuala)
Savvaļā likualas aug siltā un mitrā tropu klimatā, kuru dzīvojamā telpā ir grūti imitēt. Pat ziemā temperatūra naktī nedrīkst noslīdēt zemāk par 15 C, kā arī sakņu kamols nedrīkst atrasties pārāk slapjā augsnē.

Bagātīgi laistiet (vienmēr ar remdenu ūdeni, īpaši – vasarā) un pēc iespējas biežāk, īpaši -sausajos ziemas mēnešos, augu rūpīgi aprasiniet. Novietojiet likualu gaišā vietā, tomēr atcerieties, ka šī palma ir tropu pameža augs un necieš spilgtu sauli.

Līdakaste jeb sansevjēra ( Sanseviera)
Svītrainā sansevjēra un tās daudzās šķirnes ir visizplatītākie telpaugi un izmantojamas gan saulainu, gan daļēji noēnotu telpu rotāšanai. Pamatsugai lapas līdz 1,5 m garas un līdz 7 cm platas, tumši zaļas, ar pelēcīgi zaļām šķērssvītrām lapas abās pusēs.

Lapvārpu hipoeste (Hypoestes phyllostachia)
Uz lapvārpu hipoestes olīvzaļajām lapām ir sārti plankumiņi. Augu selekcionāri ir radījušas dažādu krāsu hipoestes un tās tiešām ir skaistas, taču saglabāt tās veselīgas telpās nav viegli. Kopšana tāpat kā Veršafelta Fitonijai. Vislabāk audzēt siltumnīcā vai slēgtā stikla traukā. Gaisa temperatūra ne vasarā, ne ziemā nedrīkst būt zemāka par 15 C. Ziemā laistiet mēreni, bet vasarā – bagātīgi. Novietojiet augu gaišā vietā, bet sargājiet no spilgtiem saules stariem.

M

Monstera
Jauna auga lapas ir sirdsveida. Ja monsteru audzē gaišā vietā un ne pārāk sausā gaisā, lapu malās rodas iešķēlumi. Ideālos apstākļos lapas izaug lielas, tajās izveidojas ovāli caurumi. Monstera ir viegli audzējams telpaugs, kas spēj augt pusēnā un samērā labi pacieš sausu gaisu. Ja lapas kļūst nespodras, to spīdumu var atjaunot, noslaukot ar drāniņu, kas samērcēta paniņās, vai apsmidzinot ar lapu spīdumu.

Monsterai ideāli piemērota ir gaiša vieta, kuru neapspīd tieša saule, un paaugstināts gaisa mitrums.

Vasarā augu bagātīgi laistiet ar siltu ūdeni, regulāri pievienojot šķidru mēslojumu, bet ziemā laistiet mazāk.

Ievērojiet- monsteru nedrīkst bāzt mutē, jo visas auga daļas ir indīgas (izņemot gatavus augļus, kas istabas apstākļos ļoti reti nogatavojas, jo augs telpās parasti neuzzied).

Mājas svētība jeb Dižā Aspidistra (Aspidistra elatior)
Aspidistru jeb mājas svētību ir grūti nokaltēt. Šis izturīgais Ķīnā sastopamais augs pacieš gandrīz jebkuru klimatu un atrašanās vietu. Tam nekaitē ne viegls sals, ne sausas, siltas telpas, ne dūmi vai sasmacis gaiss. Aizmirsāt apliet? Neraizējieties! Resnie sakneņi, no kuriem paceļas garās lapas, aiziet bojā tikai tad, ja mirkst ūdenī, – tad tie sapūst. Aspidistru nevajadzētu novietot saulē. Kad sakneņi piepilda podu, augs jāpārstāda. Turklāt šis ir izdevīgs brīdis, lai sadalītu sakņu kamolu. Pāri palikušos augus varat piedāvāt kādam, kurš nespēj saglabāt dzīvu nevienu citu telpaugu.

 P

Pacilā nefrolēpe (Nephrolepis exaltata) jeb istabas paparde
Vajadzīgs vienmērīgi mitrs substrāts, vismaz 50% liels gaisa mitrums, kā arī regulāra apsmidzināšana ar ūdeni un papildmēslošana.

Pavasarī pirkta paparde lielākoties ir veselīga līdz oktobrim, bet pēc tam tās stāvoklis ir atkarīgs no tā, vai papardi turat ar centrālapkuri apsildāmā telpā vai novietojat vietā ar mitrāku gaisu, piemēram, vannasistabā, apkurināmā siltumnīcā, vēsā augu mājā vai virtuvē netālu no plīts. Šādās vietās pacilā nefrolēpe var pārziemot, ja vien temperatūra nenoslīd zemāk par 12 C. Tomēr, ja pat ziemošanas apstākļi ir normāli, papardes lapotne var nodzeltēt, un dažkārt no kātiem nokrīt lapiņas. Tas notiks, ja ļausit augam iežūt vai novietosit to pārāk tumšā vietā, vai tam trūks barības vielu. Regulāri mēslojiet ar šķidru mēslojumu, neturiet nefrolēpes tiešā saules gaismā, tomēr vietai vajadzētu būt gaišai.

Paprika (Capsicum)
Ir ļoti daudz paprikas šķirņu, bet veikalos tās reti kad ir ar nosaukumiem. Dažām ir lodveida augļi, bet populārajiem tie ir augšupvērsti un koniski. Šiem augiem ir dažas pamatprasības – tiem nepieciešams nedaudz tiešas saules gaismas, augsnei nedrīkst ļaut iežūt, kā arī sauss, karsts gaiss var izraisīt augļu nobiršanu. Paprikām vajadzīga spilgti apgaismota vieta ar rīta vai pēcpusdienas sauli, kā arī visu laiku jāuztur augsne mitra, laiku pa laikam pods jāiemērc traukā ar ūdeni. Paprikām bieži jārasina lapas.

Pudeļkoks (Brachychiton rupestris)
Jaunus pudeļkokus pārdod kā telpaugus. To īpatnējais stumbrs bieži vien ir dīvaini sagriezies un izskatās visai neparasti. Augi labi pacieš sausu gaisu.

Jaunajiem pudeļkokiem ir vai nu vienkāršas, šauras, 20 cm garas lapas, vai izvērstas lapas, kurām ir 3-9 garenas daivas.

Auga vainags ir skrajš, bet dzinumi izaug tievi un gari, tādēļ pudeļkoki drīz vien kļūst dzīvojamai telpai par lielu.

Vasarā augu ar visu trauku labāk izlikt saulainā vietā ārā, bet ziemā tas jātur telpā (minimālā gaisa temperatūra 12C). Ziemā augu nelaistiet gandrīz nemaz, bet vasarā laistiet mēreni.

R

Raibā kodija (Codiaeum variegatum)
Šis ir ļoti skaists telpaugs ar dekoratīvām lapām, taču diemžēl ilgstoši uzturēt raibo kodiju labā stāvoklī nav viegli. Augam ir nepieciešama vienmērīgi silta vieta, kur nav caurvēja, gaisa temperatūra ir augstāka par 15 C un ir liels gaisa mitrums.

 Šos apstākļus vienlaikus nodrošināt ir grūti, tādēļ rodas jautājums: kā saglabāt kodiju dzīvu un veselīgu ziemā, kad telpā ir ieslēgta centrālapkure? To var panākt, augu bieži apsmidzinot, noslaukot lapas ar mitru drāniņu vai uzliekot augu uz otrādi apgāzta paliktņa, kas atrodas ar ūdeni piepildītā paplātē (ūdens līmenim jābūt zem poda dibena).

Paliktņa vietā var izmantot rupju granti. Augšanas substrātu vienmēr uzturiet mēreni mitru. Vasarā augu regulāri mēslojiet.

Novietojiet šo augu ļoti gaišā vietā, ko neapspīd saule. Rīta un vakara saules starus kodija pacietīs, bet tumšā vietā lapas zaudēs krāsu.

S

Skaistnātres hibrīdi (Coleus Blumei)
Skaistnātres lapas var būt dažādās krāsās: gaišzaļas ar šokolādes brūnu, zaļas ar spilgti sarkanām dzīslām, oranžbrūnas ar zaļu malu, zaļas ar dzeltenu vidusdaļu, purpursarkanas un pat gandrīz melnas.

Nolieciet skaistnātri saulainā vietā, tomēr vasarā aizsargājiet to no spožas pēcpusdienas saules. Skaistnātri laistiet bagātīgi un centieties nodrošināt tai lielu gaisa mitrumu. Ar laiku tai parādīsies ziedi, tomēr tie nav dekoratīvi.

Ziedēšanas sākumā augu vēlams stipri apgriezt, lai tas veidotu jaunus dzinumus un saklupotu. Ar centrālapkuri apsildāmu istabu siltais un sausais gaiss izraisa lapu nobiršanu un veicina slimību attīstību.

Segliņš (Euonymus)
Japānas segliņam ir vairākas formas, kas atšķiras pēc zaļās un dzeltenās (vai baltās) krāsas attiecībām uz lapām. Šiem krūmiem ir olveida ādainas lapas. Pavasara beigās var parādīties sīki balti ziedi. Segliņš ir noderīgs augs gaišai, neapkurinātai istabai. Apkurinātā telpā tas, iespējams, ziemā nometīs lapas. Segliņam nepieciešam spilgta gaisma, pat tieši saules stari, bet ziemā tam patīk vēsums. Laiku pa laikam jārasina lapas, no pavasara līdz rudenim jālaista regulāri, ziemā tikai paretam.

V

Veršafelta Fitonija (Fittonia verschaffeltii)
Vislabāk audzēt siltumnīcā vai slēgtā stikla traukā, kur tā drīz vien izpletīsies uz visām pusēm. Gaisa temperatūra ne vasarā, ne ziemā nedrīkst būt zemāka par 15 C. Ziemā laistiet mēreni, bet vasarā – bagātīgi. Novietojiet augu gaišā vietā, bet sargājiet no spilgtiem saules stariem.

Vaskapuķe (Hoya)
Šī auga lapas ir biezas un labi pasargātas pret izkalšanu, līdz ar to tas labāk pacieš telpu mikroklimatu un ziemā iztur zemāku gaisa temperatūru. Ziemā vaskapuķi gandrīz nemaz var nelaistīt – atliek to vien turēt vēsā telpā (minimālā gaisa temperatūra 10 C). Vasarā vaskapuķi jālaista mēreni, tomēr tā, lai pēc laistīšanas substrāts nebūtu piesātināts un slapjš. Ļoti gaišā vietā augam attīstīsies ziedu čemuri ar ļoti izteiktu aromātu.

 

Avots: Plašāk par telpaugu audzēšanu, kopšanu un pārstādīšanu, lasiet grāmatās N.Vermeulens „Telpaugi” un D.G.Hesejons „Telpaugi”

Dalīties.

1 komentārs

  1. manam Bendžamina gumijkokam sāka dzeltēt lapas, sāku meklēt informāciju un atradu to te. paldies par info, izrādās, ka esmuv isu darījusi nepareizi, labošos!

Atstāt Ziņu