Jau sen mani paziņas un draugi daudzas ikdienā nepieciešamās lietas izvēlas pirkt vai nu dodoties “šopingā” uz Vāciju un Poliju, vai – pasūtot preces internetā. Protams, iepirkšanās kādā citā valstī ir gana atraktīva un interesanta, taču jāatzīst – bieži vien šķiet, ka visas izmaksas aizbraukšanai, ēšanai un pirkumiem ir tādas pašas kā pērkot ko vajadzīgu tepat, Latvijā. Tādēļ daudz vilinošāk šķiet iepirkties globālajā tīmeklī.
Ne tev no mājas jāiziet, ne dārgas biļetes ceļam jāpērk. Sēdi ērtā krēslā ar kafijas krūzi, izvēlies sev vajadzīgo preci daudzajos interneta veikalos un pēc maksimums nedēļas vai divām saņem uzaicinājumu ierasties pastā pēc pienākušā sūtījuma.
Bailēm lielas acis?
Tā kā pasūtīšana internetā man asociējās tikai ar iespēju tikt apkrāptai, iesākumā nolēmu izmēģināt pasūtīt bērna sen kāroto vilcieniņu, kas viņam bija iepaticies no angļu multfilmas “Tomass un viņa draugi”. Latvijā ko līdzīgu atrast nevarēju, tādēļ ķēros pie “mātes Google” sniegtajām ziņām. Ilgi meklēt nenācās, un “e-Bay” mājas lapā tas bija pieejams par ļoti pievilcīgu cenu. Ražotājs, protams, Ķīna. Tad nu aizpildīju visus nepieciešamos lauciņus, pirms maksāšanas izlasīju, ka ir iespējams preci atdot atpakaļ kā arī atgriezt naudu, ja vilcieniņš pēkšņi nepatiks. Kad darījums apstiprināts, atliek vien gaidīt. Pēc divām nedēļām teju biju aizmirsusi šo pasūtījumu, kad viendien pastkastītē atradu uzaicinājumu pasta nodaļā ierasties pēc sīkpakas. Nedaudz uztraukta devos tai pakaļ un, jā – tur bija Tomass. Tikpat zils un tikpat smuks, kā multfilmā. Mazais, protams, sajūsmā.
Šajā mirklī zuda manas pēdējās baiļu paliekas, ka kāds varētu piekļūt manam ne pārāk bagātīgajam bankas kontam un noplicināt to pilnībā. Tad nu ar vīru ķērāmies pie nopietnāku lietu pasūtīšanas. Ziniet – viņam elegantas ādas kurpes ar visu piegādi no Dienvidkorejas izmaksāja 20 latus, arī kārtridžu paka printerim un kvalitatīva Teflon panna no Anglijas pienāca katra par 20 latiem. Stilīgi mobilā telefona vāciņi no Ķīnas tika piegādāti par nepilniem trim latiem. Nu pilnīga leiputrija tā iepirkšanās internetā!
Virtuālās pasaules realitāte
Tomēr daudzie brīdinājumi par krāpšanos globālajā tīmeklī liek aizdomāties. Vislielākās bažas raisa brīdis, kad, iepērkoties internetā, jāievada kredītkartes dati. Lai izvairītos no tā, ka kāds negodīgs cilvēks tiem piekļūst un izmanto kontā esošo naudu, ikreiz der pārliecināties, vai lapas apakšējā stūrī ir, piemēram, aizslēgtas piekaramās atslēgas simbols, kas apliecina – tikai Jūs un Web lapas īpašnieks redz finanšu darījumus.
“Ko tad es saprotu no visām tām drošības zīmēm? Labāk lai puika ar to visu ņemas, viņš jau ir datorģēnijs!” Tā reiz sacīja mana paziņa un bez bažām savam pusaugu dēlam uzticēja kredītkarti un visu tās datu ievadīšanas procesu. Speciālisti norāda – pirms ļaut bēnam iepirkties internetā ar savu kredītkarti, saprotami jāizskaidro, kas jāievēro, lai darījums būtu drošs un veiksmīgs. Uzņēmuma “Microsoft” eksperti uzsver – iemāciet bērniem, kāda informācija jāmeklē Web lapā, lai zinātu, ka viss ir droši. Pat, ja pusaudzis zina, ka jāmeklē atslēdziņa, viņam jāstāsta arī par citiem drošības garantiem, piemēram, “Better Business Bureau” sniegtu kvalitātes apstiprinājuma zīmogu, kas ved uz vajadzīgo web lapu, vai adreses logā redzamo “https”, kur “s” apzīmē drošību.
Ir, protams, vēl vienkāršāks risinājums. Savā bankā var atvērt papildu kontu, kuram pasūta karti domātu tieši pirkumiem internetā. Tālākā rīcība jau ir pavisam vienkārša – uz šo papildu kontu caur internetbanku pārskaita tieši tādu naudas summu, kas vajadzīga konkrētam pirkumam. Papildus darbu jau tas rada, bet tā ir arī papildu drošība situācijai, kad gadīsies iepirkties nedrošā internetveikalā – no konta nepazudīs visa nauda.
Eiropā – pasargāti
Lai gan Eiropas Savienība konstatējusi, ka daudzu tās dalībvalstu, tostarp Latvijas, tirgotāji ierobežo pircēju tiesības iegādāties preci, nenodrošinot tās piegādi ārpus savas valsts robežām, par drošu iepirkšanos tiek gādāts visai nopietni. Regulāri pārbaudot interneta tirdzniecības vietas, ES cenšas izskaust tos tirgotājus, kuri norāda nepilnīgu vai pat melīgu informāciju. Šāda kontrole kļūst aizvien būtiskāka, ņemot vērā pieaugošo cilvēku skaitu, kuri iepērkas internetā. Kā liecina statistika, no 2006. līdz 2008. gadam ievērojami pieaudzis to patērētājus skaits, kuri internetā iegādājušies kaut vai vienu preci – no 27 līdz 33 %.
Jāatceras – lai gan noteikumi, kas garantē patērētāju tiesības dažādās valstīs mēdz atšķirties, ES ir dažas specifiskas normas – saistošas visiem. Pirmkārt, tiesības noskaidrot datus, kuri palīdz identificēt pārdevēju un tā atrašanās vietas adresi. Otrkārt, iepērkoties internetā, e-veikalam jāgarantē pirkuma izvērtēšanas laiks un jānodrošina atteikuma tiesību periods. Treškārt, jāgarantē personas datu aizsardzība.
Jāpiebilst, ka Eiropas līmenī nostiprināta arī patērētāju aizsardzību pret nelegālu kredītkaršu izmantošanu. Atbilstoši tai cilvēks personīgi nav atbildīgs, ja viņa kredītkarte izmantota bez paša klātbūtnes vai arī ja, elektroniski veicot maksājumu, persona netiek identificēta. Tātad, ja ir noticis nelikumīgs maksājums ar kredītkarti var pieprasīt šo maksājumu atcelt.
Uzziņai
Viss par patērētāju tiesībām ES: www.dolceta.eu
Valsts policijas ieteikumi, iepērkoties internetā:
Uzziniet pēc iespējas vairāk par preci un pārdevēju. Internets piedāvā pārdevējiem lielisku iespēju sniegt detalizētu informāciju, kura palīdzēs pircējiem atrast preces un pakalpojumus, kuri viņus interesē. Pircējiem pastāv iespēja papildus uzzināt par pārdevēju, izmantojot pārdevēja reputāciju par iepriekšējiem iepirkumiem, no draugu rekomendācijām vai atsauksmēm un komentāriem, kurus atstājuši citi pircēji.
Rūpīgi izlasiet pārdevēja naudas atgriešanas noteikumus: meklējiet un saņemiet atbildes par visiem naudas atgriešanas noteikumiem. Galvenais, kas jānoskaidro – laika periods, kādā ir iespējams nosūtīt preci atpakaļ; vai tiks saņemta pilna atlīdzība; vai pārdevējs pieņems atpakaļ izsaiņotu preci.
Izmantojiet drošu norēķinu sistēmu: Daudzas Interneta tīmekļa vietnes izmanto drošu datu pārraides tehnoloģijas, piemēram, “Secure Sockets Layer” (SSL protocol) vai „Secure HTTP” (S-HTTP). Šīs tehnoloģijas tiek izmantotas, lai šifrētu personālo un finansiālo informāciju, kura tiks nosūtīta izmantojot Internetu.
Ja piedāvājums skan ļoti aizdomīgi vai liekas pārāk labs, lai būtu patiesība, tad šāds piedāvājums ir ļoti riskants: Veicot jebkuru pirkumu, pircējiem jālasa sīkdruku (vai, dažos gadījumos, jāuzklikšķina uz saiti, kura ved uz pirkuma līgumu). Kaut gan Interneta pārdevēji piedāvā zemākas cenas, nekā parastie veikali, pircējiem jābūt piesardzīgiem par nepamatoti zemām darījumu cenām un neparasti vilinošiem solījumiem.
Raksts publicēts sadarbībā ar ES Māja portālu www.esmaja.lv
