Vārda dienu svin: Jāzeps, Juzefa

Lieldienu tradīcijas un ticējumi

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Senie latvieši ticēja pareģojumiem, kas saistīti ar Lieldienām. Ir vērts tajos ieklausīties, lai viss gads būtu bagātīgs, mājās valdītu saticība un pati būtu vesela un skaista!

Lieldienu rītā jāmazgājas tekošā ūdenī, būsi vesela un skaista!
Lieldienas saistās ar dabas atmodu, kam senatnē bija liela nozīme. Uzskatīja, ka Lieldienu rītā agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.

  • Lai iegūtu sārtus vaigus, Lieldienu rītā pirms saullēkta vajag apēst vismaz 13 dzērveņu ogu.
  • Lielā Piektdienā jāmazgājas strautiņā, tad nemetīsies pumpas.
  • Kas Lielās Piektdienas rītā iziet laukā un vāļājas rasā, to tai gadā nepiemeklēs nekādas slimības.
  • Lieldienas rītā, saulei lecot jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists

Lieldienās daudz jāšūpojas- būs bagāts un veiksmīgs gads!
Šūpošanās Lieldienās satur tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos – auglības, labas ražas veicināšanu. (Mūsdienās varam to izskaidrot tā: šūpošanās veicina bagātus un labus rezultātus ikvienam darbam, ko daram).
Lieldienu šūpošanās ir priecīgs notikums. Pie šūpolēm sanāk daudz ļaužu: puiši, meitas, vecāki cilvēki un bērni. Meitas nenāk tukšām rokām – viņas ņem līdzi olas un plāceņus, ko izdalīt puišiem par šūpoļu kāršanu un šūpošanu. Šūpošanās turpinās visas trīs Lieldienu dienas. Pēc šūpošanās šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.

  • Lieldienās augsti jāšūpojas, lai aitām būtu lieli jēri un augtu vilna, lai augtu gari rudzi, lini, mieži.
  • Lieldienās augsti jāšūpojas, lai vasarā odi un dunduri nekož.
  • Lieldienās vajag daudz šūpoties, lai mākoņi izklīstu, lai nebūtu lietaina vasara, lai odi nekostu.
  • Kas vienreiz kāris šūpoles, tam arī nākošajās Lieldienās jākar, jo citādi lopiem neklājas labi.
  • Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
  • Lieldienās jāšupojas, tad liniem aug šķiedra kā zīds un sēklas tīras kā vējā vētītas.

Lieldienās jāvāra, jākrāso un jāēd olas, kā arī jāmainās ar olām – būs bagātība un laba satikšana!

  • Lieldienā saimniecēm jāvāra olas, tad nākošajā gadā būs laba satikšana ar saimi un kaimiņiem.
  • Lieldienās olu ūdeni vajagot liet pār sētu un sacīt: „Puž, puž vanagiem acis ciet ar olu pulveri!”. Tad vanags vistas nenesot projām.
  • Ēdot olas, to čaumalas smalki jāsadrupina, lai vistas labi dētu.
  • Kas ēd olu bez sāls, tas visu vasaru daudz melos.
  • Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākamā gadā vairojās lopi un deva pienu.
  • Lieldienās ir jāmainās ar olām, citādi nākošajā vasarā vistas nedēs.
  • Ja Lieldienās olām labi čaumala atlec, būs labi lini.

Lieldienās jāvēro laiks, tad redzēsi, kāda būs vasara!

  • Ja pirmajā Lieldienu dienā ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.
  • Ja vardes pa Lieldienām iet pāri par lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.
  • Ja Zaļās Ceturtdienas naktī salst, sals vēl četrdesmit naktis.
  • Cik dienu ar rasu pirms Lieldienām, tikpat daudz būs ar salnu pēc tam.

 

Avoti: Grāmatas “Nāc nākdama Lieladiena!”/Jumava, 1998 un Māra Zelmene “Gadskārtu ieražu svētki”/Raka, 2008

Dalīties.

Atstāt Ziņu