Kontakti | Par SievietesPasauli | Reklāmas iespējas | Noteikumi | Lapas karte
Twitter
Lietotājvārds 
Aizmirsi lietotājvārdu vai paroli?
Parole 
Ienāc
Atcerēties manus lietotāja datus uz šī datora
Tu vēl neesi reģistrējusies SievietesPasaule.lv? Izdari to tagad!Tas ir bez maksas, bet piedāvā dažādus bonusus, tādus kā - piedalīties konkursos, testēt produktus, blogot, pirmajai uzzināt jaunumus, kā arī personalizēt savu Sievietes Pasauli. Pievienojies!
Ceturtdiena,  5. Decembris Vārda dienas Klaudijs, Sabīne, Sarma
Autors: SievietesPasaule.lv
Ilustrācija: no personīgā arhīva
Pievienots: 06.11.2012.

10.novembrī klāt būs Mārtiņdiena. Kas tad ir šie svētki un kā tos nosvinēt? Lasi un uzzini.

Saglabāt kā mīļāko rakstu
Folkloras kopa „Grodi” iet Mārtiņbērnos.
06.11.2014 22:20

Mārtiņu tradīcijas [1]

Svinam Mārtiņa dienu 10. novembrī. Tas ir saimnieciskā gada nobeigums, kad klētis ir pilnas ar labību, zeme ir aparta, jaunie lopi izaudzēti, iztika sarūpēta, lai izturētu garo un auksto ziemu. Tas ir arī ganu un pieguļas laika beigas. Mārtiņdienā lācis uzmeklē un apēd tādas tautas zāles, no kuram drīz aizmieg un visu ziemu negrib ēst.
Rūpējoties par zirgu labklājību, Mārtiņos kāva melnu gaili.

Mārtiņos gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņus barojot.

Maskas

Mārtiņdienas masku gājienu dalībnieki tiek dēvēti dažādi. Rīgas, Cēsu apriņķī, arī Kurzemē iet budēļos; ap Valmieru, Limbažiem un ap Rīgu iet mārtiņbērnos; Rūjienā, Burtniekos, Ternejā, Ipiķos, Jeros iet Mārtiņu dzīt; Mārupē, Lubānā, Jaungulbenē, Rugajos un citur Latgalē iet čigānos; Skujenē iet maskos; Vaidavā, Veļķos, Jaunvālē iet maskās; Rīgā vēl ejot kūjeniekos; Vestienā iet skrandās. Tie staigāja no mājas uz māju dziedādami, dancodami, laimes vēlēdami un ļaunos garus biedēdami. Mudināja ļaudis nepadoties tumsas varai un godam sagaidīt atkal saules atgriešanos Ziemassvētkos.
Latvieši, tāpat kā citi ļaudis pasaulē, kuri godina sentēvu tradīcijas, maskojas no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Maskoto gājienu pamatā ir seni auglības rituāli. Maskās ļaudis mēģina attēlot tos iedomātos garus, kurus cenšas atvairīt, vai tieši pretēji, - kuru labvēlību vēlas iegūt. Iet budēļos, ķekatās jeb čigānos nemaz nav tik vienkārši, jo ļoti rūpīgi jāpārdomā, ko ar šo pārģērbšanos vēlamies pateikt, lai nekļūtu uzmācīgi un garlaicīgi citiem. Katra gājiena pamatā ir ģimene: budēļtēvs, budēļmāte un bērni. Ar lielo trokšņa taisīšanu, ierodoties kādā mājā, budēļiem ir jāizdzen ļaunums no malu malām un jāpiedzied mājas svētība un kārtība.

Maskotā cilvēka uzdevums ir panākt, lai viņu nevarētu pazīt ne pēc izskata, ne pēc balss. Šādā nolūkā mutē jāliek kāds priekšmets, piemēram, no kartupeļa vai kāļa izgriezti lieli zobi un skaļā, pārvērstā balsī jābrēc: „Bū-ū! Br-r!”
Paši Mārtiņdienas masku gājiena dalībnieki tiek dēvēti dažādi: Mārtiņu bērni, Mārtiņu veči, Mārtiņi, maskarati, budēļi, buduļi, kūjnieki,vakara vecīši.
Starp visām maskām noteikti vajadzēja būt zirgam, jo tas bija zemniekam vislielākais palīgs.
Viens no vienkāršākajiem maskošanās veidiem ir uzvilkt uz otru pusi izgrieztas drēbes, sevišķi kažoku. Pie jostas var piekārt dažādus zvanus, zvārguļus, koka dunci, pannu, katla vāku, koka karotes. Apģērbu var apšūt ar daudzkrāsainām lupatiņām, ēveļskaidām vai sausajiem ziediem. Seju visvieglāk noslēpt, to aizsedzot. Visvienkāršākais paņēmiens – uz acīm dziļi uzmaukta cepure vai ietīstīšanās lielā lakatā. Vienkāršas sejas maskas gatavoja arī no drānas, kažokādas gabaliņa, mizas vai zeķes. Maskas malās varēja piesiet aukliņas un izgriezt caurumus acīm, degunam un mutei.
Ķekatnieki mēdz arī krāsoties. Sejas parasti izkrāsoja baltā, sarkanā vai melnā krāsā. Baltajam izmantoja krītu vai miltus, sarkanajam – bieti vai ievārījumu, bet melnajam – sodrējus.
Jo raibāks un dīvaināks izskatījās maskotais, jo vairāk ticēja viņa maģiskajam spēkam.

Nedomā saimeniece,
Ka es lēcu gaļas dēļ;
Es atlecu šovakar
Savus bērnus apraudzīt.

Saiminiece bēdājās,
Daudzi nāca budēlīši;
Nebēdājies, saimeniece,
Esam visi paēduši.

Rotāsim telpas

Latviešiem ne vieni svētki netika svinēti bez mājas tīrīšanas un pušķošanas.
Viens no rotājumiem bija salmu virtenes. Tās var papildināt iekarot tajās rotājumus ar Mārtiņa gailīšiem. Gaili izgriež no stingra papīra, uz diega saver zīles, pīlādžogas, salmiņus, apakšā piesien dzijas pušķīti. Pie rotājumiem noderēs niedres, smilgas, kaltētas lapas un ziediņi.

Gatavosim ēdienus

Mārtiņi ir rudens darbu beigšanas laiks un tāpēc tika atzīmēti ar bagātu mielastu.
Protams, galdā jāliek ir sautēts vai cepts gailis vai vista. Šis mājputns jācep ar visu galvu. Gatavu liek traukā, apkārt kārto sautētas saknes (burkānus, bietes, kāļus) un vārītus zirņus.
Putraimu (asins) desu pasniedz apaļos līkumos ar ceptām cūku ribiņām un brūkleņu vai dzērveņu ievārījumu. Spudiņu, drebuli (zilcis, galerts) jāvāra no mājlopu iekšējiem orgāniem, kājām un galvas nelielā ūdens daudzumā, klāt liekot garšvielas (sīpolus, ķiplokus).
Nekādi neiztikt bez štāka jeb steņķa. Šis ir vidzemnieku ēdiens. Kaņepes iztaukšķē un sagrūž piestā, pieliek sāli, ūdeni un iegūst smērējamu masu. Iztaukškētās kaņepes var arī vairākkārtīgi samalt gaļas mašīnā, līdz no tām izdalās eļļa un ir iegūta viendabīga masa. Cepa arī karašas.
Mārtiņos dzer medus alu, medus kvasu, augļu vai ogu sulas.
Mārtiņdienā gatavoja arī bumbas jeb pikas no zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm. Ēda arī asins pankūkas, zirņus, mizā ceptus kartupeļus, biezpienu, speķa pīrāgus. Mārtiņam cepa arī medus rausi.

Nebaidies, saimeniece,
Mēs nenācām ēst uz dzert,
Mēs tik nācam padziedāt
Un ar tevi parunāt.

Ticējumi

Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas – nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz.
Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta.
Ja Mārtiņos jumti ir sniegā – būs gara ziema.
Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet – Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.



Comments [1]

Iesaki šo draugam

Add comment:

Name:

Please enter this code:

29.01.2013 21:21
Tas ir stulbi!:( :p
30.01.2013 12:03
Lolita, tā var teikt tikai cilvēks, kam nav nekādas sajēgas par paša tautas tradīcijām un vienīgais, kas rūp ir ballītes, kur var piedzerties līdz krīt...
06.11.2012 15:49
Jauku svinēšanu!
Vārds
Komentārs:

! SievietesPasaule.lv neatbild par pievienotajiem lasītāju komentāriem, jo tie satur autora, nevis portāla veidotāju viedokli. Taču portāls aicina, rakstot komentārus, būt tolerantiem, ievērot pieklājības normas un iztikt bez rupjībām, pretējā gadījumā SievietesPasaule.lv patur tiesības komentārus dzēst. Komentāru noteikumi.
Pievienot komentāru
© SievietesPasaule 2009 | web izstrāde: Molssoft | webdizains: annija.lv