Jāņi latviešiem jau izsenis bijuši lielākie un mīlētākie svētki. Kādreiz tiem gatavojās jau laicīgi – sakopa laukus, dārzus un sētas, sēja sieru un raudzēja alu. Arī mūsdienās joprojām lauku sētās ierasts līdz Jāņiem apdarīt daudzus darbus. Taču lielākajai daļai no mums nav ne govis laidarā, ne sieru pašas sienam, ne alu gatavojam, taču Jāņus mīlam un svinam.
Lai gan liela daļa Jāņu ieražu saistītas ar laukiem un lopiem – lai tie būtu auglīgi un dotu daudz labumu tā saimniekiem, SievietesPasaule.lv ielūkojās mūsu senču ticējumos, kurus varam ievērot arī mūsdienās, pat ja nedzīvojam lauku sētā, neturam gotiņas un neaudzējam labību.
Lūk, mūsu apkopotā Jāņu svinēšanas programma saskaņā ar latviešu tautas ticējumiem.
Māju iztīri un uzpos dienu pirms svētkiem. Jāņu dienā māju vairs nevar tīrīt, pat grīdu slaucīt nedrīkstot, jo tad visu svētību laukā izslaukot. Svētku rītā izrotā istabas ar Jāņu zālēm – tā, lai visa māja smaržo! Senāk arī uz grīdām kaisīja kalmes, papardes un citas Jāņu zāles– tās kalstot, mājās rada ļoti patīkamu aromātu.
Ticējums: Jāņu vakarā saplūc zāles un samet tās istabā, zāles istabā paliek visu Jāņu dienu, jo pa Jāņiem istabu neslauka, lai svētība paliek mājā.
Māju izrotā ar meijām – bērziem, pīlādžiem, ozola zariem. Tā kā šai naktij piemīt īpašs spēks, vari arī parūpēties par savas mājas un mājinieku aizsardzību: pie durvīm piespraud pīlādžu zariņu, dadzi vai nātres. Tas pret ļaunām acīm, skauģiem, aprunātajiem un negācijām.
Ticējums: Jāņu vakarā vajaga kaisīt sīkas nātres pie kūts durvīm, lai raganas netiek iekšā.
Ticējums: Jāņu nakti raganas un burvji skraida apkārt, lai no tiem pasargātos, jāiesprauž dadzis vārtos.
Ticējums: Jāņu vakarā pie visām durvīm jāiesprauž pa puceņu (sērmūkšļu) zaram, lai ļauns gars netiktu ēkā un neatnestu postu.
Ticējums: Ja Jāņu vakarā pīlādzi ačgarniski pa sētu vazā, tad nenāk zagļi mājā.
Kad māja izrotāta, jāuzpošas arī pašiem. Mūsu senči svētkos apvilka godadrānas, meitas un sievas rotājās ziedu vainagiem, puišiem un vīriem galvās bija ozollapu vainagi. Pat jadodies Jāņus sagaidīt pie dabas, piedomā pie tā, lai apģērbs būtu ne vien ērts, bet arī glīts – galu galā ir taču svētki! Un nenoslinko – nopin sev kuplu vainadziņu no vismaz deviņiem augiem!
Ticējums: Jāņu naktī vaiņagu vijot, pirmie ziedi jāliek krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu.
Pēc svētkiem vainagu prom nemet, to varēsi izmantot spēcinošu zāļu tēju vai vannu pagatavošanai ziemas vakaros, jo Jāņos plūktām zālēm ir īpašs spēks. Tādēļ noteikti atvēli Jāņos laiku pļavu un mežnoru izstaigāšanai ar groziņu rokās un savāc zālītes tējiņām.
Ticējums: Jāņu vakarā plūktās Jāņu zāles der visām slimībām.
Jāņu vakars bez kārtīga ugunskura nav iedomājams. Uguns jākurina visu nakti – līdz pat pirmajiem saulītes stariem. Ja atzīmē svētkus pie dabas- lieliski, kuriniet ugunskuru (ievērojot gan drošības pasākumus)! Ap ugunskuru sēžot un dejojot gan siltāk kļūst, gan odi nekož. Ja Līgo vakaru nāksies pavadīt telpās, izlīdzies kaut ar iedegtām svecēm, bet uguns tuvumā tev šai naktī ir jābūt!
Ticējums: Jāņos kurina lielus ugunskurus. Kas esot šās uguns tuvumā, vai pie tās pieduroties, tas uzturot veselību un dzīvību.
Lai gan visticamāk bez šašlika jau neiztikt, Jāņu galdā nedrīkst trūkt arī ķimeņu siera un tradicionālā Jāņu dzēriena –alus. Bet tikai ievēro: pirmais alus malks – mājas saimniekiem!
Ticējums: Jāņos pie alus struča pirmajam jāiet saimniekam. Ja ies cits, tad tam pielips nelaime.
Lai gan īstie saulgrieži jau būs aizvadīti 21.jūnijā (kas nozīmē, ka tā arī ir gada garākā diena un īsākā nakts), atzīmējot Jāņus, svarīgs rituāls ir saullēkta sagaidīšana – un tas nemaz nav tik grūti, pirmie saules stari rotāsies jau ap 4 no rīta. Ja mūsu senči ticēja, ka Jāņu nakts gulētājiem pēc tam labība sakrīt veldrē un visu gadu miegs nāk, jāuzmanās arī mums- varbūt noguļot saullēktu, pēc tam darbi tik naski neveiksies?
Ticējums: Jāņu nakti nedrīkst gulēt, jo tad guļ visu gadu.
Ticējums: Meitām jāiet Jāņu nakti līgot, ja gulēsi Jāņu nakti, mūžam vīru nedabūsi.
Ticējums: Jāņu nakti nedrīkst gulēt, lai labība nekristu veldrē.
Jāņos ir vērts sagaidīt saullēktu vēl viena iemesla dēļ- Jāņu dienas rīta rasai piemītot dziedinošs spēks. No rīta noauj basas kājas un kārtīgi izbradājies pa rasoto pļavu vai mežmalu! Ja ir dūša, tad skrien pļavā pa pliko! Aidā, lai ir piedzīvojums, ko vērts atcerēties!
Ticējums: Ja mazgājas Jāņa nakts rasā, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu un sudrabu.
Laiku līdz saullēktam īsiniet dejojot ap ugunskuru (varat uzkurt mazāku, kam lekt pāri) un dziedot līgodziesmas, kā arī nododoties dažādām aktivitātēm, piemēram, jāņtārpiņu meklēšanai (varbūt arī papardes zieda meklēšanai).
Ticējums: Ja Jāņu naktī atrod trijdeviņus Jāņa tārpiņus, tad trijdeviņas laimes varot vēlēties.
Ticējums: Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.
Ja esi kuplā kompānijā, varat saorganizēt tematiskas spēles, piemēram, Jāņu zāļu atpazīšanas un meklēšanas sacensības ( viesi sadalās pa pāriem, izdala katram lapiņas ar dažādiem Jāņu zāļu nosaukumiem, aicina pļavā tās atrast, kurš pāris atradis un savācis visas Jāņu zāles visātrāk, tas uzvarējis).
Neprecētās šajā vakarā var arī zīlēt kāzu laiku – jānopin vainags un jāmet kokā, cik reizes nokritīs lejā, tik gadi līdz kāzām.
Ticējums: Jāņa naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē, cik reizes vaiņags kritīs zemē, tik gadi vēl jāgaida līdz kāzām.
Ticējums: Jāņa naktī meitām jānopin kronis no deviņiem ziediem un tas guļot jātur galvā, tad sapnī brūtgāns parādoties.
Lai Tev priecīgi Jāņi!
Līgo!
Avots: Ticējumi no „Latviešu tautas ticējumi”, Rīga, 1940, sakrājis un sakārtojis prof.P.Šmits
