Vārda dienu svin: Jāzeps, Juzefa

Milda – latvju jaunavas etalons

Pinterest LinkedIn Tumblr +

r sācies jaunais 2014.gads, kas līdz ar 1.janvāri ir lielu pārmaiņu gads, jo Latvijā kā norēķinu valūtu sāk izmantot eiro. Daudzi šo notikumu gaidīja ar saviļņojošu interesi, daudzi vēl kādu laiku būs neapmierināti par valstisko lēmumu un nelabprāt pieņems jauno valūtu. Bet mūsu interesi radīja, kas cits -par Latvijas divu eiro monētas reversa attēlu ir izvēlēts tautumeitas profils, ko jau kopš 1929.gada tautā mīļi dēvē par “Mildu”. „Mildas” atzītas par skaistākajām monētām visā eirozonā. Mēs centāmies noskaidrot, kas ir šī tautu meita un kāpēc viņai ir dots šāds vārds?


„Mildas” atzītas
par skaistākajām
monētām
visā eirozonā.

Kāpēc uz eiro attēlota “Milda”?
Jau 2004. gadā Latvijas Banka izsludināja konkursu par Latvijas eiro monētu reversa attēliem.
Žūrija par uzvarētāju izvēlējās ierosinājumu uz monētām attēlot trīs nozīmīgus valsts sižetus – Brīvības pieminekli, tautumeitu, kas attēlota uz pirmskara Latvijas 5 latu monētas, un Latvijas ģerboni, kas koncentrēti simbolizē Latviju. Brīvības pieminekli diemžēl nevarēja kvalitatīvi attēlot uz nelielā monētas laukuma, līdz ar to uz Latvijas 1 un 2 eiro monētu nacionālās puses ir attēlots tautumeitas portrets, uz 10, 20 un 50 centu monētām – Latvijas lielā ģerboņa attēls un uz 1, 2 un 5 centu monētām – Latvijas mazā ģerboņa attēls.

Tautumeita- reāla sieviete vārdā Zelma
Latam ir jau vairāk kā 90 gadu – pirmskara Latvijā 1922. gadā Zigfrīda Meierovica vadītais Ministru kabinets par Latvijas naudu pieņēma latus un santīmus. Dažus gadus vēlāk- 1929. gadā Finanšu ministrija nolēma izkalt arī sudraba piecu latu monētas. Uzstādījums bija- lai uz monētas tiktu attēlota Latvijas Republiku un brīvību simbolizējoša “jaunavas galva”. Un lai gan izsludinātajā dizaina konkursā uzvarēja Kārlis Zemdega, viņa skice netika izmantota, jo jaunavai bija jāizskatās “ne vien tehniski labi zīmētai, bet arī jādod īpatnējs Latvijas jaunavas raksturtēls”. Šo prasību vislabāk izpildīja Latvijas grafiķis Rihards Zariņš, kurš iepriekš bija viens no Latvijas Republikas ģerboņa veidotājiem, daudzu papīra naudas zīmju autors un bija Latvijas Vērtspapīru spiestuves pārvaldnieks Rīgā.

Par latvju jaunavas etalonu un savu modeli Rihards Zariņš izvēlējās savas spiestuves korektori Zelmu Braueri (1900-1977).

Zelma Brauere toreiz bija 29 gadus jauna, diplomēta filoloģe – skaista, vērīga, gudra un ļoti godīga. Pēc līgavaiņa, pilota, traģiskās bojāejas 1935.gadā, viņa visu mūžu palika neprecējusies un dzīvoja lielā vientulībā. Zelma mēdza apdāvināt tuviniekus ar pieclatu sudraba monētām, taču necieta, ka šo monētu sauca par “Mildu”, tomēr, ja kāds skaļi viņas klātbūtnē tā izteicās, tad Zelma noklusa sarunās vai piecēlās no viesību galda.

Zelma Vērtspapīru spiestuvē nostrādāja 43 gadus kā teicama darbiniece, zināja septiņas valodas, strādāja rūpīgi un atbildīgi dažādu režīmu dažādos gados. Pēc aiziešanas pensijā, viņa dzīvoja Āgenskalnā kopā ar māsu.

Zelma Brauere toreiz
bija
29 gadus jauna,
diplomēta filoloģe –
skaista, vērīga,
gudra un ļoti godīga.

Zelmas mūžs aprāvās pēkšņi un traģiski 77 gadu vecumā, kad, kādu vakaru dodoties uz sarīkojumu Skolotāju namā (tag. Zviedrijas vēstniecības ēkā), viņu notrieca motociklists. Skumji, ka vieta Meža kapos šai latvju etalonjaunavai tika atteikta un viņas atdusas vieta ir Lāčupes kapos. Zelmu apbedīja tautas tērpā, tādā, kāds redzams uz monētas.

Vairāk nekā 30 gadus vecākais Rihards Zariņš ļoti augstu vērtēja savu darbinieci, izvēlējās viņu par modeli ļoti daudziem saviem grafikas darbiem. Zariņš pret jauno sievieti nebija vienaldzīgs, par ko liecina arī dažas saglabājušās vēstules un veltījumi, taču viņu attiecības, šķiet, palika platoniskas. Zelmas Braueres attēls ir arī uz divām citām R. Zariņa veidotajām latu banknotēm, arī R. Zariņa un L. Liberta izdotajos “Latvju Rakstos” viņa figurē kā tautas tērpa nesējas modelis.

Kāpēc tieši “Milda”?
“Balta nāca tautumeita
Kā ar sniegu apsnigusi.”

Tik vienkāršs, skaidrs un tīrs ir viens no skaistākajiem un iemīļotākajiem latviešu folkloras tēliem. Balta viņa staro ar savu tikumu, un ar sirdsskaidrību padara katru veicamo darbu, it visu ap sevi izgaismodama. Šo monētu tauta īpaši iemīļoja, jo 5 latu monētas uz Rīgu no Londonas atveda un laida apgrozībā 1929. gada 23. decembrī, bet 1929.gadā iezīmējās lielā saimnieciskā krīze un vērtību devalvācija. Tauta alka pēc kaut kā cēla un daiļa, un to saskatīja jaunajā pieclatniekā. Monēta tautā guva iesauku “Milda” un kļuva tikpat populāra, kā vēlāk Latvijas tēls Brīvības pieminekļa smailē. Diemžēl par to, kāpēc tā guva iesauku “Milda”, joprojām nav rasts precīzs skaidrojums.

Interesanti fakti
Daļai pirmā kaluma pieclatnieku monētu uzraksts “Dievs, svētī Latviju” vārds Dievs atradās tieši virs jaunavas galvas – tādas uzskatīja par laimes naudiņām, kuras īpaši meklēja un vāca.

Daži uzskata, ka noliekot “Mildu” otrādi un, aizsedzot vainagu, matus un vārpas, varot saskatīt Kārļa Ulmaņa vaibstus.

Uz pieclatnieka un šodienas eiro monētas tomēr nav redzams pilnīgs R. Zariņa oriģinālzīmējums. R.Zariņa skicēs tika attēlota īsti reālistiski veidots Z. Braueres portrets, ar mazliet šlāgerisku piesitienu, bet britu gravieris Persijs Metkalfs darīja tēlu daudz cēlāku un izteiksmīgāku. Tādējādi pieclatnieks ir latviešu un britu mākslinieku kopdarbs.

Paldies par informāciju Mārtiņam Grāvītim, Latvijas Bankas preses sekretāram!

Dalīties.

Atstāt Ziņu