Invāzija tavā trauku švammē

ielākā daļa cilvēku svešā vietā uz poda nesēž, baidoties no iespējamām baktērijām un mikrobiem. Taču pētījumi rāda,ka mums vairāk vajadzētu baidīties pašiem no sava ledusskapja un trauku dvieļiem. Lai gan varētu šķist, ka tualete ir „netīrākā” vieta mājās, patiesībā dažādas slimību ierosinātājas- baktērijas visvairāk sastopamas tieši virtuvē.

Mikrobiem patīk silta, mitra „augsne”
“Mikrobi nav nekas, visu nosaka augsne,” – teicis slavenais franču zinātnieks mikrobiologs Luijs Pastērs. Tas nozīmē, ka mikrobi tikai tad kļūst bīstami, ja tie atrod vietu, kur baroties un augt. Un par šādām vietām visbiežāk kļūst cilvēku rokas, virtuves izlietnes, ledusskapji, trauku mazgājamās švammes vai lupatas, trauku dvieļi, kā arī apģērba gabali.

Strādājot virtuvē ar jēlām olām, gaļu, nemazgātiem dārzeņiem, slimību izraisošās baktērijas, piemēram, salmonellas un citas, bieži iekļūst švammēs, trauku dvieļos, izlietņu stūros un citur.  Un neko labāku baktērijām nemaz nevajag- siltā, mitrā „augsnē” tās pat pāris stundu laikā var eksplozīvā ātrumā savairoties.

Tomēr dezinficēšana virtuvē nav nepieciešama. Dezinficēšana nogalina pilnīgi visus mikroorganismus- kā labos, tā sliktos, tas vajadzīgs vien sterilās vietās kā operāciju zālēs, mājās sterilitāte nav veselīga. Pietiek ar higiēnas ievērošanu un kārtību- tas nozīmē, ka jālikvidē apstākļi, kuros patīk vairoties baktērijām. Tātad vienmēr jānomazgā netīrumi un jāraugās, lai virtuvē virsmas nebūtu mitras. Regulāri jāmaina trauku švammes, dvieļi, priekšauti. Aplūkosim detalizētāk, kā tikt galā ar baktērijām „netīrākajiem” virtuves priekšmetiem:

Trauku lupatas un švammes
Švammes, ar kurām tiek mazgāti trauki, vairākos pētījumos atzītas par visnetīrākajām vietām mājās. Tādēļ tās ieteicams mainīt pēc iespējas biežāk, turklāt jāraugās, lai uzreiz pēc lietošanas tās tiktu ātri izžāvētas. Lai iznīdētu mikrobus pirms katras trauku mazgāšanas reizes švammi vai lupatu var paturēt mikroviļņu krāsnī (to nedrīkst darīt ar švammēm, kurām ir metāliskie gali!). Vispirms gan švammi iesaka samitrināt, tad uz 2 minūtēm ieliek mikroviļņu krāsnī „pasildīties”.  Pētījumi pierādījuši, ka ar divām minūtēm pilnībā pietiek, lai iznīdētu mikrobus, kas tajā jau paspējuši savairoties.

Trauku dvieļi
Trauku dvieļi jāmaina teju katru dienu un obligāti jāmazgā atsevišķi no pārējās netīrās veļas. Un jāņem vērā, ka ļoti daudzi mikroorganismi izdzīvo 30 grādu temperatūrā (kas nozīmē,ka tās iemitinās arī veļas mašīnā un pēc tam iekļūst arī pārējos apģērba gabalos, kas tiek mazgāti pēc tam), tādēļ trauku dvieļus ieteicams mazgāt pat 60 grādu temperatūrā.

Ledusskapis
Ļoti labi baktērijas jūtas arī mitrā ledusskapī, īpaši, ja temperatūra nav pārāk zema. Tādā gadījumā arī bieži attīstās pelējuma sēnītes. Ledusskapī vajadzētu būt vismaz sešiem grādiem, lai likvidētu vairošanās iespējas kaitīgākajām baktērijām. Lai pasargātu ledusskapi no kaitīgo mikroorganismu invāzijas, tas regulāri jātīra un jātur sauss. Taču tas nenozīmē, ka uzreiz jāķeras klāt ķīmiskiem līdzekļiem, pietiek ar etiķi. Etiķis ir lielisks līdzeklis, lai likvidētu, piemēram, pelējuma sēnītes.

Virtuves dēlīši
Ir pierādīts, ka uz 10 kvadrātcentimetriem virtuves dēlīša ir trīs reizes vairāk baktēriju nekā uz tualetes poda riņķa. Īpaši labi baktērijas jūtas koka dēlīšos, kur tās šķirbās vai plaisās var snauduļot diezgan ilgi. Virtuves dēlīšus uzreiz pēc lietošanas, īpaši, ja griezta jēla gaļa, jāliek trauku mazgājamajā mašīnā vai arī ja tādas nav- jānoskalo ar vārošu ūdeni, uzreiz jānoslauka, jo dēlīšus ieteicams turēt sausus. Protams, virtuves pamatlikums- gaļai un dārzeņiem jābūt atsevišķiem dēlīšiem.

Virtuves galda virsmas
Lai atbrīvotu no baktērijām darba virsmas, uz kurām tiek gatavots ēdiens, tās apsmidzina ar 10% etiķi un pēc pusminūtes-minūtes noslauka ar papīra dvieļiem.