Viršu dārza izveide nav ne sarežģīta, ne grūta, svarīgi saprast un nodrošināt viršiem piemērotu augšanas vietu, sevišķi labi, ja tāda tā ir dabiski.
Stādīšanas vieta. Dabā virši sastopami priežu silos, atklātās, saulainās vietās, tie labi pacieš sausumu. Augsnei, kur vēlas stādīt viršus, jābūt samērā skābai – smilts augsnēs pH4,5-5,0 un smilšmāla augsnēs zem 5,0. Tā jāsagatavo vienas lāpstas dziļumā, bet īpaši cietu augsni var irdināt arī dziļāk. Viršu stādīšanai piemērotas no vējiem aizsargātas vietas saulē, jo ēnā tie mazāk zied un veido skraju ceru. Mūsdienu dārzu apstākļos šādu vidi, protams, var radīt mākslīgi, iestrādājot atbilstošus materiālus augsnes ielabošanai – smilti, skābu kūdru, taču, arī augsnes pamatkārtai jābūt pietiekami ūdenscaurlaidīgai. Viršu dārza augsne jāgatavo līdzīgi kā rorodendru augsne – vienkāršākais veids būtu sajaukt vienādā attiecībā 1/3 skābas kūdras, 1/3 smilts(varbūt tāda jau ir stādīšanas vietā!) vai smalkas grants un 1/3 dārza augsnes vai komposta, ko ielabot ar kompleksiem vai speciāliem skābumu mīlošu augu mēslojumu, ja dārzā ir skujkokiem raksturīga zemsedze, arī tādas iejaukšana augsnē tikai veicinās viršu augšanu. Lieliski noderēs arī mizu mulča, ko var iejaukt substrātā. Šo visu kārtīgi sajauc un izveido ~ 20cm dziļu stādāmo vietu vai dobi, ja virši tiks stādīti grupā. Viršu dārzs mālainā vietā varētu būt grūti izveidojams un arī to augšana nebūs tik krāšņa kā piemērotā augsnē. Jāatceras, ka vislabākos panākumus, arī bez speciālām priekšzināšanām un lieliem ieguldījumiem var gūt, maksimāli izmantojot esošās situācijas priekšrocības un piemērojot tai dārza izbūves principus, augu sortimentu, stilu u.c. Latvijā viršu dārzs lieliski iederēsies smilšainās, priežu audzēs veidotās mājvietās, kādu netrūkst gan jūras gan ezeru tuvumā, gan arī Latvijas vidienē.
Stādīšana. Šobrīd visi stādi pamatā tiek pārdoti podiņos, tāpēc stādīšanas laikam nav lielas nozīmes – kolīdz zeme atkususi, vai kamēr tā nav sasalusi – ir laiks stādīt viršus. Protams, visbiežāk to dara tieši šobrīd – skaisti ziedošais krūmiņš veikalā vai kokaudzētavā ir ‘pierunājis’ to ņemt līdzi, tieši šobrīd visā krāšņumā var izvērtēt šķirņu daudzveidību gan pēc ziedu krāsas, gan lapojuma. Sīkāk par viršiem lasiet šeit… Pirms stādīšanas podiņu var uz brīdi iemērk spainī ar ūdeni, tādējādi vienmērīgi piesūcinot sakņu kamolu. Stādot saglabā esošo augšanas dziļumu. Jāņem vērā to izplešanās spēja, kas katrai šķirnei ir citāda. Lai krūmiņi ar laiku sakļautos un pilnībā nosegtu augsni, stāda blīvāk, vidēji 30-40cm attālumā. protams, pēc stādīšanas virši ir jāsalej, ļoti vēlama priežu mulča (piestāvēs vidējā vai smalkā frakcija 5cm biezumā), tā vēl vairāk tuvinās viršus dabiskajiem augšanas apstākļiem un pasargās no izžūšanas.
Kopšana. Jaunus stādījumus rūpīgi ravē, lai nezāles nenomāc viršus. Rudenī izbauda ziedēšanu. Pavasarī, reizē ar veģetācijas sākumu (aprīļa beigas/maija sākums), nogriež visas ziedkopas (2/3 vai 1/2 no ziedkopas!) – ņem virša ‘cekulu’ kreisajā rokā, ar labo visu vienmērīgi nogriež – paliek apaļīgs kamolītis. Ja apgriešanu neveic, vei veic par maz vai par agru, rudens ziedēšana izpaliks vai būs daudz vājāka. Krūmiņš turpinās lēnu attīstību visu vasaru, jūlijā/augustā sāks augt acīmredzami un drīz arī priecēs ar skaistiem ziediem. Pavasarī pēc apgriešanas un vasarā(ap Jāņiem), reizē ar citām dārza kultūrām, viršus mēslo, lietojot ap 20-40g mēslojuma uz 1m2, to izkaisot ap krūmiņu un ierušinot mulčā vai augsnē un kārtīgi salaistot. Derēs rododendriem vai skujeņiem paredzēti speciālie mēslojumi. Lai gan virsis ir sausumizturīgs augs, tā augsnei nevajadzētu ļaut izžūt pilnībā. Jauni, tikko stādīti augi obligāti jālaista. Viršiem vajadzētu regulāri saņemt mitrumu visu sezonu. Augsnei jābūt mitrai, bet ne slapjai, jo viršu smalkā un seklā sakņu sistēma slapjumā var ciest no skābekļa trūkuma un cers var pūt. Ja virši atrodas bezvēja vietā (kāds ēkas stūris u.c.), kur nav gaisa kustības, ļoti iespējama to slimošana un pūšana, augi pat var iet bojā. Šādās vietās, vai vāji caulaidīgās augsnēs ļoti jāuzmanās ar pārmērīgu laistīšanu. Kā jau minēts iepriekš, ja vieta būs dabiski piemērota (priežu sils, smilšaina, caurlaidīga augsne, kas pareizi ielabota), virši augs bez īpašām papildus rūpēm un ziedēs ļoti krāšņi. Tātad, līdzīgi kā citām dārza kultūrām – labāk laistām retāk, bet pamatīgāk. Tas, cik labi virši pārziemos, atkarīgs no koksnes nobriešanas. Vēsi mitri rudeņi, mēslošanas ar slāpekli saturošiem mēslojumiem vasaras otrajā pusē, traucē augiem sagatavoties ziemai. Ziemā, augsnei sasalstot, viršus var apklāt ar egļu skujām (vienā, skrajā kārtā), jo virši var ciest no kailsala.
Lai izdodas!
