Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Bail sēsties pie stūres…Kādēļ?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Autovadīšanas tiesības ir iegūtas, ģimenē ir pat auto, taču pie stūres viņa nesēž ne par ko. Bail.  Varbūt šajā situācijā atpazīsti sevi, varbūt kādu draudzeni…Kāpēc tā notiek – kādēļ tik daudz sieviešu baidās no braukšanas ar mašīnu? Psiholoģe Marija Ābeltiņa skaidro iemeslus un sniedz padomus, kā saņemties un padarīt auto par draugu.

Uztveres slazdu varā
Mēs visi, uztverot pasauli, to vienkāršojam. Tas ir normāls process, kas mums palīdz nenoslīkt informācijas jūrā un orientēties laikā un telpā. Mūsu psihe pastāvīgi atlasa, grupē un dzēš informāciju. Tieši pateicoties šai psihes īpašībai mēs spējam atšķirt būtiskas lietas no nebūtiskām.

Kaut arī tas varētu šķist pozitīvi un noderīgi, jāsaka, ka informācijas vienkāršošanai ir arī sava ēnas puse – mēs varam pazaudēt svarīgu informāciju vai tā var novecot un neatbilst realitātei. Turklāt cilvēki kā emocionālas būtnes piešķir katrai informācijai arī attieksmes garšu – patīk vai nepatīk. Tajā brīdī, kad savienojas nepatika ar pārāk vienkāršotu informāciju, rodas negatīvie stereotipi.

Pamatā šie stereotipi veidojas par konkrētām cilvēku grupām, un var skanēt aptuveni šādi: sievietēm iet grūtāk matemātikā, vīrieši ir mazāk jūtīgi un strupi, sievietēm nepadodas auto vadīšana, vīriešiem nepadodas bērnu audzināšana, ierēdņi visu dara lēni, BMW autovadītāji ir agresīvie braucēji, B klasē mācās viduvējības, visas blondīnes ir muļķes u.tml.

Paradokss ir tajā, ka tamlīdzīgus stereotipus pieņemot par 100 % taisnību un pielipinot birkas mēs ietekmējam esošo realitāti un biežāk piedzīvojam tieši to, kas atbilst birkai. Tādā veidā ir pat neiespējami pamanīt, ka pasaulē sen jau spīd saule, bet mēs aizvien esam ar atvērtu lietussargu.

Turklāt, tā kā mēs pašas bieži vien piederam pie noteiktas grupas, var būt brīži, kad mēs varam iekļūt lamatās, kurās mūsu negatīvie stereotipi par kādu grupu sāk apdraudēt mūs pašas.  Modernajā psiholoģijā šo fenomenu sauc par stereotipu draudiem.

Piemēram, „Sievietēs nav spējīgas izjust auto. Es esmu sieviete, tātad es nespēšu izjust auto, tātad nav ko pat mēģināt” – tā ir vienkārša, loģiska domu ķēdīte, kas zibenīgi iešaujas mums prātā un tik pat zibenīgi pazūd, mēs pat varam to nepamanīt, bet tas ietekmēs mūsu garastāvokli, mūsu attieksmi, lēmumu un arī to, cik labi un cik ātri mēs spēsim iemācīties braukt.

Laimes formula
Gan sievietēm, gan vīriešiem svarīgi nenoindēt pašiem sevi ar negatīviem stereotipiem par sevi un citiem. Jāatceras, ka mūsu psihe un organisms funkcionē līdzīgi. Mūsu ķermenis ražo miljoniem vēža šūnu katru dienu, bet vēl vairāk viņš rada šūnu, kas tiek galā ar nevēlamām šūnām. Mums apkārt lido vīrusi, baktērijas un citi nezvēri, taču tie mums „nepielīp”, ja esam pietiekami spēcīgi, lai aizsargātu sevi. Tieši tāpat mūsu galvās dienas laikā rodas miljoniem domu, starp tām ir tādas, kas stiprina mūs, bet ir arī tādas, kas vājina un sāpina.

Svarīgākais, lai iedvesmojošo, atbalstošo un aizsargājošo domu būtu vairāk nekā iznīcinošo domu. To es saucu par psiholoģisko imunitāti. Cilvēkam nav jābūt ar perfekti pareizām domām un jūtām, viņam nav jādomā tikai pozitīvais, mums apkārt nav jābūt sterilai videi, lai mēs funkcionētu, sasniegtu to, ko vēlamies un būtu laimīgi. Tādēļ, ja jūsu dzīvē ir kas sen kārots, bet jums liekas, ka „tas nav priekš manis”, „kur tad manā vecumā”, „es tik un tā izgāzīšos”, „var jau kaut kā iztikt”, „viss pagasts smiesies”, „ko nu vairs”, „gan jau tā vēlme pāries” vai līdzīgas domas, jums viennozīmīgi jāstiprina sava psiholoģiskā imunitāte.

Vitamīni psiholoģiskai imunitātei
Ko darīt, lai būtu imūniem pret pašindējošām domām jeb negatīviem stereotipiem un to draudiem?

  • Stipriniet savu pašcieņu. Uzrakstiet sarakstu vismaz ar 10 lietam, ar kurām jūs lepojaties, ka esat iemācījušies vai sasnieguši. Turiet to jums ērti pieejamā vietā un ik pa laikam papildiniet to. Ja jums pašiem ir grūti sevi pozitīvi novērtēt, palūdziet to labiem draugiem. Tieši pirms atbildīga lēmuma, pārbaudes, eksāmena, sarunas – pārlasiet sarakstu. Tas ir ļoti būtisks punkts, jo daudzi zinātniskie pētījumi pierāda, ka situācijās, kad jūs sajūtat stereotipu draudus, atceroties lietas, kas ceļ jūsu pašvērtējumu, jūs labāk tiksiet galā ar dzīves izaicinājumu.
  • Izvēlēties profesionālus palīgus vai skolotājus. Tas nozīmē, ka viņiem jābūt ne tikai atbilstošai izglītībai, bet jums arī jāuzticas viņiem un jājūtas komfortabli viņu sabiedrībā. Piemēram, izvēlieties atbalstošu instruktoru autoskolā – nav jēgas izvēlēties sarkastisku, nepatīkamu un lecīgu pasniedzēju. Ir pierādījumi tam, ka ja jūsu instruktors aktualizēs jūsu stereotipu draudus, piemēram, pasakot joku par sievietēm autobraucējam pirms jūs apsēdīsieties pie stūres, jūsu sniegums būs vājāks vai arī jūs vispār nevarēsiet „savākties”.
  • Lūdziet padomu un atbalstu tiem, kas saprot konkrēto tēmu. Piemēram, aprunājaties ar sievietēm, kas brauc ar auto – kā tas ir, cik ātri viņas iemācījās, kāpēc viņam patīk braukt, kas bija grūti? Pretējā gadījumā jūs varat saņemt nevis labus padomus, bet citu cilvēku negatīvos stereotipus – ļoti vienkāršotu, noturīgu un negatīvu viedokli bez pierādījumiem.
  • Papētiet objektīvos datus. Piemēram pagājušo gadu statistiska liecina, ka sievietes parasti izraisa avārijas mazāk, nekā vīrieši, turklāt autovadītājas sievietes izraisa mazāk avāriju ar smagām sekām un viņas retāk brauc agresīvi un alkohola reibumā. Aktuālākie dati par sievietēm un vīriešiem pie stūres meklējami Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļā pie profesoriem V.Reņģes un I.Austera. Savukārt , ja esat ieinteresējušies par stereotipu draudu fenomenu un vēlaties iegūt plašāku informāciju, tad iesaku apmeklēt mājas lapu http://reducingstereotypethreat.org .

 

Izdošanos vēlot,

Psiholoģe Marija Ābeltiņa, marija.abeltina@gmail.com

Dalīties.

6 komentāru

  1. Aleksandrs Vorobjovs on

    Ļoti patika vitamīni raksta beigās. Man bailes no sēšanas pie stūres (par laimi) nepiemīt, tieši pretēji – uztveru to kā vienu no iespējām būt brīvākam, taču ir lērums apstākļu un situāciju, kad autores ieteiktais 10 "labo lietu" saraksts lieti noderēs. Paldies!

  2. es reāli nelieku tiesības, lai sargātu cilvēkus, man nav bail sēsties pie stūres, pat ļoti patīk braukt, pa cik dievinu ātrumu kā tādu, es nemanu, kad tas ir krietni pārsniegts, līdz ar to man labāk uz ceļa automašīnā pie stūres nerādīties :D.

  3. No pieredzes varu teikt, ka bailes sēsties pie stūres radās laika gaitā. Gluži vienkārši tūlīt pēc 18 gadu iestāšanās nokārtoju tiesības, taču auto, ar kuru regulāri pārvietoties, nebija. Tā nu kādu laiciņu nebraucu nemaz. Un kad jau parādījās iespēja atkal sēsties pie stūres, kādu pusgadu nevarēju saņemties, jo šķita, ka visi noteikumi ir aizmirsušies, ka satraukumā sajaukšu pedāļus un tā tālāk. Taču, kad beidzot pārkāpu sev pāri, sapratu, ka visu tīri labi atceros, ka uz priekšu tieku! Tagad jau braucu diezgan bieži.

  4. Laura Caune on

    Tām, kurām bail sēsties pie stūres, varu ieteikt izmēģināt CSDD piedāvāto opciju, ka ir tādi testa braucieni,t.i. ja arī tev jau ir tiesības vari izbraukt tādu kā vēl vienu eksāmenu. Tevi vērtēs tāpat kā liekot tiesības, tikai beigās vienkārši pateiks esi nolicis vai nē. Vēlāk arī tev pastāstīs kādas tev kļūdas ir bijušas un izskaidros visu par ko tev būs radušies jautājumi. <br>Man braukt vienmēr ir ļoti paticis un bail nav bijis nekad, bet pati izmēģināju šādu testa braucienu, kas man vēl vairāk cēla pašapziņu, ka uz ceļa esmu labs šoferīts! Tas, protams, tāpēc, ka instruktors teica, ka, ja liktu eksāmenu, es to būtu nokārtojusi, jo pieļāvu tikai dažas nebūtiskas kļūdas, kā arī – vispār braucu ļoti labi. <br>Tā kā…varbūt kādai bailulei CSDD instruktoru atzinība (vai arī pamācība) palīdzētu justies droši uz ceļa 😉

Atstāt Ziņu