Ir teiciens, ka ceļojumi rada apstākļus, kas ļauj labāk iepazīt savus tuvākos draugus un jaunatklāt tajos citas rakstura šķautnes. Taču, dodoties garākā pārbraucienā kopā ar savu mīluli, tu pilnīgi noteikti labāk iepazīsi pats sevi. Mājas izjustā drošības un patvēruma sajūta, ļauj dzīvniekam to apzināties kā savu teritoriju un attiecīgi arī izturēties. Bet, dodoties prom no mājām, vienīgais, kas var par savu mīluli pienācīgi parūpēties un to aizsargāt, ir viņa saimnieks. Tāpēc svarīgi būtu padomāt par lietām, kuras vajadzētu ņemt līdzi, lai atrašanās citā vidē, neradītu problēmas ne dzīvniekam, ne arī pašam.
Ēdiens un ūdens. Vislabāk ņemt līdzi ēdienu, ko var ilgāk uzglabāt un, kas ātri nebojājas. Ieteicams, ik pa laikam, piedāvāt ūdeni, pat, ja šķiet, ka Tavs draugs to dotajā brīdī nevēlas.
Ēdiena un ūdens trauciņi.
Kastīte, lāpstiņa. Tie ir nepieciešami, lai, pēc ceļojumu etiķetes, satīrītu aiz sava mājdzīvnieka, un tas nevienam neradītu problēmas.
Skārdeņu attaisāmais. Ja tavam mīlulim garšo ēdiens skārdenēs.
Tīrāmie līdzekļi. Tie var būt traipu tīrītāji, kā arī parastākais spalvu rullītis, lai pats justos komfortablāk.
Dvielis. Lai notīrītu netīrās ķepas un slapjo kažoku.
Vannas līdzekļi. Brīdī, kad mīlulis ir pārāk nosmērējies, lai viņu var pienācīgi nomazgāt.
Suņiem divas kaklasiksnas. Otru ņem gadījumā, ja pirmā saplīst.
Dzīvnieku pārvadājamā kaste. Tas dzīvniekam ir drošāks veids, lai dotos pārbraucienos, taču arī ne pats komfortablākais, jo nav daudz telpas. Tāpēc, ja mīlulim ilgstoši ir jāatrodas kastē, padomā par pieturas vietām, kad viņu izlaist laukā, lai izstaipītu ķepas un mazliet atpūstos no šaurajām sienām, un nekustīgā stāvokļa.
Zāles. Pirms došanās ceļā, konsultējies ar savu veterinārārstu, un pārliecinies, vai tavs mīlulis ir pietiekami labā fiziskā formā, lai dotos garākā pārbraucienā. Noskaidro, kuras zāles varētu būt nepieciešamas, kamēr jūs abi būsiet prom.
Ērta gultasvieta. Būtu ieteicams paņemt jebko, kas Tavam mīlulim saistās ar mājām, piemēram, viņa mīļāko sedziņu un rotaļlietu.
Identifikācija (mikročips vai tetovējums) un pase. Tās var iegūt pie veterinārārsta, ja plāno ceļot uz citām valstīm.
Nesen uzņemta fotogrāfija. Dzīvē gadās visādi, tāpēc, ja tomēr notiek nepatīkamākais, tad, lai fotogrāfija palīdz citiem atpazīt Tavu suni vai kaķi.
Telefona numurs un adrese veterinārārstam vietā, kurā plāno apmesties. Tam ir jāpievērš īpaša uzmanība, ja dodas uz vietām, kurās iepriekš nav būts un neorientējas.
To, ka garāks pārbrauciens kopā ar mājdzīvnieku prasa iepriekšēju sagatavošanos, apliecina Evijas pieredze, kura bieži, kopā ar savu kaķi, mēro 250 km ar mašīnu. ‘’Mana kaķene Mincīte vienmēr jau laicīgi jūt tās reizes, kad ir laiks braukt no Rīgas uz laukiem. Viņai tur ļoti patīk, taču zinādama, ka aptuveni trīs stundas būs jāatrodas mašīnā, noslēpjas tieši pirms braukšanas tā, ka viņu nav iespējams atrast vairākas minūtes. Uzskatu, ka braukšana uz laukiem, mērojot tādu attālumu, kaķim ir godpilnas izturības vērts, un tas viņa prātā jau ir pielīdzināms ceļojumam.’’ Katru reizi Evija līdzi sagatavo kasti, pārvadājamo mājiņu un ēdienu. Ēdiens ir gan ārstnieciskais, gan parastais. Lai gan Minces veselības stāvoklis ir labs un zāles viņa nekad neņem līdzi, dažu sīku problēmu dēļ, tiek ņemta līdzi ārstnieciskā kaķu barība. Savukārt, dokumenti braucot pa Latviju nav nepieciešami. ‘’Pārbraucienos īpaši nevajag satraukties par kaķi, viņš ir patstāvīgs dzīvnieks.’’, pēc savas pieredzes mierina Evija.
Katrīnai savukārt, ir gadījies kāds īpatnējs gadījums saistībā ar mājdzīvnieka pārvadāšanu, lai arī tas nebija viņas mīlulis. “Pavisam nesen AirBaltic lidmašīnā knapi izspruku no iešanas pie stjuartes aiz lūguma pārsēsties. Kāda sieviete bija tikusi salonā ar savu kaķi, turklāt, kaut kādā veidā, nabaga dzīvnieciņu dabūjusi paliela izmēra (nevis parastā) konteinerī un aizņēmusi sēdvietu pašā rindas vidū. Rezultātā, man pusklēpi aizņēma viņas kaķa konteineris, un gandrīz pei deguna lidinājās kaudze spalvu. Biju pateicīga, kad iejaucās sjuartes un atrada viņai citu vietu lidmašīnas otrā galā, kur blakus bija tukša vieta, lai noliktu konteineru. Man patīk dzīvnieki, taču domāju, ka dažiem kaķu saimniekiem vajadzētu būt empātiskākiem pret apkārtējiem, sevišķi jau sabiedriskās vietās.”
Savukārt, Indra ir zinoša jautajumā par ceļošanu uz citām zemēm. Viņa, pagājušajā vasarā pārcēlās uz Vāciju un tas ietvēra ne tikai visas iedzīves, bet arī savu mājdzīvnieku, divu kaķu un suņa, pārtransportēšanu, kas arī ir bijis laikietilpīgs process.”Pirmkārt, es konsultējos ar savu vetārstu, ko nepieciešams ņemt līdzi – kādi dokumenti, kādas potes gan sunim, gan kaķiem. Obligāta ir čipēšana un pases. Aktuāla ir pote pret trakumsērgu. Īsi pirms izbraukšanas, vizītē pie vetārsta, dzīvnieka pasē ieraksta tā veselības stāvokļa novērtējumu.’’ Indra, no savas pieredzes, iesaka, iepriekš, mazliet paceļot, tādā veidā dzīvnieku pieradinot un pavērojot tā reakciju, kā viņš panesīs ceļu, lai pēc tam nebūtu lieku pārsteigumu. ‘’Pietiekami būtu ar stundas braucienu, kaut vai pa tuvāko apkārtni. Tādā veidā es uzzināju, ka sunim būs nepieciešams nomierinošs medikaments, bet vienam no kaķiem vajadzīgs līdzeklis pret sliktu dūšu. To visu vetārsts izraksta, un, attiecīgi, par to veic arī atzīmi dzīvnieka pasē. Ceļojumā ņem līdzi arī pirmās palīdzības medikamentus dzīvniekiem.’’ Naktsmājas, kur ir iespējams nakšņot kopā ar dzīvniekiem, Indra ir meklējusi caur internetu un ir atradusi Polijā. ‘’Izmaksas bija smieklīgas, bet toties visiem sanāca atelpa pēc garā ceļa. Kaķus varēja izlaist no konteineriem, nolikt kastīti, un visi varējām izbaudīt normālu nakti bez riteņiem.’’ Runājot par barību, Indra iesaka līdzi ņemt nevis sauso barību, bet konservus, jo ceļojuma laikā ne visai veiksmīgi var nodrošināt dzirdināšanu. Tas tika secināts pēc kaķu izturēšanās, jo tie visu ceļu atradās katrs savā konteinerā, kurā bij arī dzirdinātavas, taču tās neviens neizmantoja. ‘’Vislielākais komforts bija sunītim, viņam tika atvēlēts mašīnas pakaļējais sēdeklis, tātad, nekādu problēmu – grib guļ vai sēž, arī padzirdīt nekādu problēmu. Mašīna bija pikaps, līdz ar to kaķi tika novietoti aiz loga un katrā stāvvietā, protams, vērām vaļā bagāžnieku un ar viņiem komunicējām. Beigās visi laimīgi nonācām galā, tikai jāatceras, ka suns Vācijā ir obligāti jāreģistrē un par viņu ir jāmaksā nodoklis.’’
Indras ieteikums visiem, kam ir mājas mīluļi:’’Nepametiet savus četrkājainos draugus Latvijas patversmēs vai uz ielām, ja labi grib, visu var nokārtot.’’
Izmantota informācija arī no www.Petfriendly.ca
