Sadūšojos un nolēmu- jāpiedalās. Tas nekas, ka neesmu daiļā dzimuma pārstāve, kam it kā paredzēts konkurss. Es vēlos pastāstīt par savu vismīļāko ēdienu, kas ir unikāls, jo…
1) to gatavoju kopā ar savu sieviņu.. (bet nu esmu palicis viens..skaistas atmiņas vien…)
2) tas paveicams siltajos gadalaika mēnešos un tikai un vienīgi – dabā!
3) šis ēdiens ir piemērots ēšanai draudzīgā bariņā.
Kas tas ir?
Tā ir garšīgā zivju zupa, kas pagatavota dabā, pknikā, ceļojumā, tūristu nometnē, utt.. Vienmēr, kad vien rīkojām izbraucienus, ekskursijas, katliņš bija līdzi auto bagāžniekā, arī maza pīckiņa (makšķerīte), lielajai zivij. Esmu vienmēr bijis tas, kurš sakārdina visus uz vienu kārtīgu vakara noslēgumu dabā, pie ugunskura, baudot dabīgo, neatkārtojami garšīgo zivju zupiņu. Un manai sievieņai bija zelta rokas, jo pietika vien ar manu ideju, sagādātiem produktiem, bet zupu vēl līdz šim man nav izdevies uzvārīt tik garšīgu, kā tas sanāca viņai… manai mīļotajai.. Un es pat zinu, kāpēc. Trūkst galvenās receptes sastāvdaļas- mīlestības!
Pagatavošana:
Saķeram zivtiņas, kas nu piknika ūdenskrātuvē ir iegūstamas- asarīši, karūsas…patiesībā var vārīt vienlaikus vairākas zivju šķirnes- tas tikai bagātinās zivīgo zupiņu!
Kartupelis, burkāns, ideāli, ja ir piknika grozā paņēmusies līdzi selerijas vai pētersīļa saknīte. Arī sīpols dos savu pikantumu. Bet ar dārzeņiem nepārspīlējam- nedaudz, ar mēru- jo galvenā loma šajā teātrī ir zivij!
Labākā garšviela- sāls, daži piparu graudiņi un lauru lapa.
Protams, ideāli, ja zupas vārīšana ir plānota jau iepriekš un krājumos ir marle, kurā ievīstīt zivčiku. Ja nu tādas lietas nav, ar nav skāde- zivs ir tik garšīga, īpaši, baudot to dabā, ka neviena asaka un zvīņa netraucēs, baudot šo dabas bagātību 🙂
Zaļumi- dilles, pētersīļi nav obligāti, bet ja būs, nāks tikai par labu!
O un kas pats interesantākais (tas laikam nav īpaši reklamēts)- degvīna mēriņš- piešaujiet noteikti kādu mazītiņu mēriņu degvīna- tas paspilgtinās zupiņas aromātu vismaz uz pusi vairāk!
Baudam zupu, vērojot kraukšķojot ugunskuru, un šī kopības sajūta meža vai plāvas vidū ar saslietām norasojušām teltīm…mmm, kas par romantiku!
Izlasot konkursa nosacījumu par Fiskars klātbūtni, varbūt amizanti, bet ja godīgi, nažu komplektu man nav, toties, man mašīnā kopā ar zupas katliņu ir daudz vērtīgāka manta- Fiskars rokas zāģītis, kas mani un sieviņu ir glābis daudz dažādās situācijās-ne vien piknika ugunskuram zāģēti zariņi, kas sausi salasīti mežmalā, ceļot teltis, bet arī draugu kāzās meijas zāģētas un pat vētrā nogāzta koka zari ātri apzāģēti, lai izpalīdzētu kaimiņam novākt negaidīto “viesi”no nama durvju priekšas! Fiskars rokas zāģītis- maziņš, bet strādā kā zvērs! Tikko nobildēju (pie kalendāra, lai ticat, bilde ka nav aizgūta no interneta). Jā, arī tajā piknikā (bildes pielikumā) šis zāģītis spēlēja galveno lomu ugunskura tapšanā.
Kad pienāks vasara- noteikti iesaku- izbaudiet šo iespēju, bagātiniet savus piknikus, dārza svētkus. Zivju zupa- tā ir kompānijas jautrība (makšķerējot), aktivitāte un garšīgs rezultāts!
Recepte iesūtīta konkursa “Mana vīrieša mīļākais ēdiens” ietvaros!
