Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Latviešu uztura pamats – rupjmaize

Pinterest LinkedIn Tumblr +

dienreizes mūsu senču sētās tika uzskatītas par svarīgu dienas sastāvdaļu. Šajā reizē visa ģimene sanāca kopā pie lielā saimes galda, mierīgi pārrunāja darāmos un izdarītos darbus, maltīti ēda nesteidzoties, lēnām izbaudot ēdiena garšu, kaut arī ēdiens bieži bija samērā pieticīgs. Uz galda vienmēr godā bija rudzu maize, kas simbolizēja pārticību. Līdz pat 20.gs. sākumam latviešu uztura pamatu veidoja pašcepta rupjo rudzu miltu maize, tikai tad piedomāja, ka varētu klāt būt kas piekožams. Ja ieradās ciemiņi, tad galdā cēla ko labāku – ceptu gaļu, maizi ar sviestu, ko paši ikdienā neēda.

Tā kā šodien beidzas mūsu Latvijas mēnesis, tad gribējām to noslēgt ar ko garšīgu un ļoti tradiocionālu. Un kas gan cits, kā mūsu mīļā rupjmaize te iederētos vēl labāk.

 

Maizes rašanās vēsture
Maize ir viens no senākajiem pārtikas produktiem pasaulē. Senajiem grieķiem un romiešiem maize bija pamatēdiens. Tieši romieši bija tie, kas ievērojami uzlaboja maizes cepšanas kvalitāti.
Sākumā cilvēki graudus ēda nepārstrādātus. Vēlāk, starp akmeņiem tos saberza, sajauca ar ūdeni un ieguva putru. Visbeidzot cilvēki iedomājās graudus izcept. Izrādījās, šadi graudi bija garšīgāki, ilgāk uzglabājami, un, kad no putras izdevās izveidot ko līdzīgu plācenītim, sākās maizes cepšanas vēsture.

Maizes ceļš Latvijā
Rudzi un mieži ir vispiemērotākie mūsu skarbajiem un dažādajiem laika apstākļiem un ziemeļu dabai. Katrs novads, tāpat ir devis dažādu ražu. Rupjmaizes gatavošanā tiek izmantoti rudzu milti, tādēļ tās krāsa ir tumši brūna.
Latvieši turēja godā dažādas maizes – pelavmaizi, baltmaizi, sklandraušus, plāceņus  un “biguzi”.

Maize un seno latviešu tradīcijas
Maize ir viens no ēdieniem, ko latvieši ceļ arī svētku galdā. Tāpat iecienīti ir dažādi citi no tās gatavotie kulinārijas brīnumi.
-Vasaras saulgriežos jeb Jāņos, latvieši dzēra maizes kvasu.
-Ražas svētkos, kas ir auglības svētki , cepa apaļu maizes klaipu ar Jumja zīmi un sklandraušus.
-Mārtiņdienā svētku galdu rotāja asins pankūkas.
-Ziemassvētkos jeb ziemas saulgriežos, lai nākamais gads būtu ražīgs un veiksmīgs, pasniedza apaļas formas ēdienus.

Maize un tautas medicīna
Agrākos laikos ļaudis maizi izmantojuši, lai ārstētu dažādas kaites. Lūk, ko vēsta latviešu tautas ticējumi:
-Ja sāp zobi, jāēd peļu apgrauzta maize;
-Vēdersāpes remdēs sagrauzdēta maize, vai maize bez sāls;
– Maziem bērniem knupīšu un māneklīšu vietā mutē lika tīrā linu lupatiņā iesietu rudzu maizes mīkstumu. Kad mazajam nāca zobiņi, rociņā deva sakaltušas maizes garoziņu, lai palīdzētu masēt smaganas;
-Pret stiprām galvassāpēm līdzēs maize ar asinīm.

Ticējumi
Mūsu senči pret maizi ir izturējušies ar lielu cieņu, jo tās tapšanā ieguldīts milzu darbs. Ar laiku tautā ir izveidojušās tradīcijas un ticējumi.
– Maizi nedrīkst sviest zemē, pat ne garoziņas, bet, ja maizes druskas no galda slauka zemē, tad Dievs apskaišas un maizes vairs nedod.
– Klaipu vajagot griezt no resnā gala, lai aug resnākas vārpas, lai vecākā meita pa priekšu izprecas.
– Ja nazis izskrien malā, nogriežas plāna šķēlīte vai tā nokrīt zemē, tad tas, kam griež, to nav pelnījis.
Ja nogriežas šķībi, tad griezējs melojis.
– Nedrīkst likt kukuli ar apakšu uz augšu, tad velns pie tās barojas, un gaidāms bads un neraža.
– Maizes kukulim, pirms šauj krāsnī, pārvelk krustu, tad maize izdosies laba, būs sātīga.

Maize uzturā
Pateicoties savam sastāvam, maize ir viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem. No šī, it kā vienkāršā, ikdienas produkta, cilvēks iegūst visas organismam nepieciešamās uzturvielas sabalansētā daudzumā.

Dienā apēdot 500g maizes, cilvēks saņem ap 1/3 nepieciešamā olbaltumvielu daudzuma un 1/3 kaloriju daudzuma smaga fiziska darba veikšanai.

– Rudzu maizē ir daudz šķiedrvielu jeb balastvielu (virs 8%), kuras organismā tiek izmantotas ļoti minimāli, bet tās ļoti labi noder mūsu zarnu trakta tīrīšanai – izejot caur zarnām, tiek iztīrītas zarnu bārkstis un sekmē pārstrādātās barības putriņas ātrāku izeju, lai vēderā mazāk pūtu un rūgtu;
– Maizē esošās balastvielas saista holesterīnu un žultsskābi, mazina toksisko vielu iedarbību, līdz ar to ir profilaktisks līdzeklis pret onkoloģiskām slimībām, kā arī aterosklerozi;
– Maizīte satur 5 līdz 9 % olbaltumvielu, atkarībā no maizes sastāva satur arī 1 – 10 % tauku;
– Maize satur no 40-50 % ogļhidrātu un līdz ar to spēj nodrošināt mūs ar nepieciešamo enerģiju, jo enerģijas devēju – glikozi – vislabāk iegūst no cietes (graudā tās ir ļoti daudz);
– Rupjo rudzi miltu maize satur daudz  B grupas vitamīnu kompleksa un  E vitamīnu; grauda apvalks kopā ar dīgstu ir unikāls mikroelementu un vitamīnu koncentrāts, nelobīts grauds satur vairāk nekā 20 mikroelementus, ieskaitot hromu, dzelzi, kalciju, fosforu, magniju, nātrija sāļus;
-Ēdot rupjo maizi tiek nodarbināti žokļu muskuļi, kas veicina siekalu izdalīšanos;
– Ierauga organiskās skābes un citi komponenti iedarbojas arī kā antibiotikas un stiprina cilvēka imūno sistēmu.

Maizes cepšanas padomi
Maizes cepšanai var lietot dažādus miltus, bet labu maizi var izcept no kviešu un rudzu miltiem. Maizes pagatavošanas process sadalās iejaukšanā, raudzēšanā un cepšanā. Jaucot miltus ar ūdeni vai pienu un mīcot mīklu, to cietes un olbaltumvielas saista ūdeni un piebriest, pie kam mīkla kļūst elastīga, nelīp pie rokām un kviešu miltu lipeklis ļauj mīklai stiepties. Ja mīklu tūliņ pēc samīcīšanas laistu krāsnī un ceptu, tad iznāktu saplacis, mitrs cepums. Lai dabūtu irdenu un garšīgu maizi, mīklai pirms cepšanas jāļauj uzrūgt. Mīklas raudzēšanai lieto raugu un ieraugu, vai arī to cep neraudzētu, lietojot ķīmiskus irdinātājus.

Raugu lieto galvenokārt kviešu un miežu maizes raudzēšanai. Rauga darbība ir šāda. Miltus samaisot ar ūdeni un turot siltā vietā, to fermenti sāk intensīvi darboties, arī pārcukurot cieti un cukuru šķelt alkoholā un ogļskābē. Ogļskābe sadalās pa visu mīklas masu un to uzpūš. Cepot, ogļskābe un pa daļai alkohols izgaro, saceļ mīklu un maizes mīkstumā rodas acis – nelieli dobumi. Maize kļūst irdena un garšīga, labi pieejama gremošanas orgānu sulām, sagremojama un izmantojama. Mīklā no gaisa, ar miltiem un citiem produktiem iekļūst dažādas baktērijas, līdz ar raugu sāk vairoties, sacensties. Atkarībā no to daudzuma un aktivitātes mīkla var iegūt dažādas piegaršas.

Rudzu maizei par irdinātāju izmanto ieraugu (abrkasīti, sakasnīti). Tā sastāvā ir gan rauga šūnas, gan pienskābās baktērijas. Pienskābās rūgšanas baktērijas šķeļ cukuru pienskābē, piešķir mīklai skābu garšu un līdz ar to apspiež nevēlamu baktēriju darbību. Rauga darbību tās neietekmē. Ilgāku laiku stāvējusi rauga mīkla satur gandrīz tikai rauga sēnītes un pienskābās baktērijas. Gatavojot rudzu maizes mīklu ar ieraugu, rezultātā rodas ogļskābe, alkohols un pienskābe, kura piešķir skābenu garšu.

Maizes uzglabāšana
Rudzu un pilngraudu maizītes vislabāk uzglabāt maizes kastē, kas izgatavota no oša vai ozola koka, kam piemīt dabiskas antiseptiskas īpašības. Lai maizi pasargātu no pelēšanas, kaste jāsargā no mitruma un caurvēja, lai tas neatnestu pelējuma sēnītes, kas sevišķi uzmācīgas ir rudenī. Ilgāk stāv nesagriezta maizīte, jo cietā garoziņa ir tās dabiskais aizsargapvalks. Maizei safasēto plēvi nenoņem, jo tā pasargā maizi no izžūšanas. Var maizes kukuli arī ietīt linu drānā.

 

Ir ļoti daudz un dažādi ēdienu veidi, kur izmantota rupjmaize vai rudzu milti. Arī mūsu portālā atrodamas vairākas receptes.
Receptes meklē šeit >>>

 


Paldies Vijai Ancānei, Aglonas maizes muzeja vadītājai, kuras sniegtā informācija izmantota raksta tapšanā.

Dalīties.

Atstāt Ziņu