Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Jo zaļāki – jo vitamīniem bagātāki!

Pinterest LinkedIn Tumblr +


alātus cilvēki uzturā lieto jau ļoti sen – vairāk kā 4 500 gadus. Tos bija iecienījuši jau Senajā Ēģiptē, kā arī vairākus salātu veidus uzturā lietoja arī Senajā Grieķijā. Arī mūsdienās veselīga uztura ēdienkarte nav iedomājama bez salātiem. Apskatīsim izplatītākos salātu veidus un noskaidrosim dažādus knifiņus par to uzglabāšanu un gatavošanu!

Lielākoties visi zaļumi ir lieliski C vitamīna avoti. Tas attiecas arī uz salātiem, tikai ņem vērā, ka uzturvielām, minerālvielām un vitamīniem bagātāki ir salāti, kuriem ir tumšākas un zaļākas lapas. Tāpēc arī bāli gaišie ledussalāti ir ‘visliesākie’ un satur vismazāk vērtīgo vielu.

Kaloriju skaitītājām der zināt, ka 1 bļodiņa svaigu salātu (~ 56 g) satur 10 kalorijas, tajos vispār nav tauku, toties ir daudz A un C vitamīnu, kā arī kalcijs, dzelzs un antioksidanti. Tāpat salātos ir vērtīgais beta karotīns. Regulāra salātu lietošana palīdz novērst sirds un asinsvadu slimības, kas ir ļoti izplatīts nāves cēlonis tieši Latvijas sievietēm. Tādēļ karbonāžu vietā šķīvī biežāk liec tieši zaļos salātus!

   

Šie ir izplatītākie salātu veidi, taču katram no tiem vēl ir vairākas variācijas:

Romiešu salāti
Šie salāti kļuvuši populāri kā Cēzara salātu pamatsastāvdaļa. Arī mājās gatavotiem burgeriem un maizītēm izmanto romiešu salātlapas – tie ir kraukšķīgi un labi garšos kopā ar maizīti, sieru un citām sastāvdaļām.




 Kraukšķīgie galviņsalāti (tai skaitā ledussalāti)
Pēc izskata līdzīgs kāpostgalvai. Lapas ir gaiši zaļas, iekšpusē- bālas. Izteikti kraukšķīgs, maiga garša, tāpēc iecienīts dažādos salātos. Tomēr šajos salātos ir vismazāk vērtīgo uzturvielu.




 Bostonas salāti
Augot formējas ‘galviņā’ un izskatās līdzīgi uzplaukušai rozei. Izteikti zaļas lapas, maiga garša.





 Lapu salāti
Šie salāti augot neveido ‘galviņas’, bet formējas kā atsevišķas lapas, kas savienojas kopā uz viena kāta. Lapas ir plānas un maigas, tās lieliski var izmantot auksto ēdienu dekorēšanai, arī uzkodu ietīšanai. Šos salātus pie mums Latvijā ir iecienīts gatavot kopā ar rūgušpienu vai kefīru, lociņiem un dillēm.

 

 

Rukola
Rukola (daudzviet dēvēta arī par arugulu) kļūst arvien populārāka, un nu jau to var iegādāties daudzos lielveikalos. Šīs mazās zaļās lapiņas ir ļoti pikantas, ar piparu garšu. Parasti šos salātus kombinē ar citiem salātu veidiem, lai līdzsvarotu to aso garšu.

 

 

 

Kalē jeb lapu kāposti
Kāposts, kas neveido galviņu. Ēdamas ir tikai tā lapas. Vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām bagāts augs. Kalē ir uzskatāms par vienu no augu valsts superfood pārstāvjiem, jo šo kāpostu lapās ir pat vairāk dzelzs nekā liellopa gaļā, tās satur vairāk kalcija nekā piens. Tiem ir zems kaloriju, bet augsts šķiedrvielu līmenis.




Kā pareizi uzglabāt un kas jāņem vērā iegādājoties salātus
Salātus var uzglabāt plastikāta maisiņos ledusskapī dārzeņu nodalījumā. Visilgāk svaigi stāv ledussalāti – pat līdz divām nedēļām, romiešu salāti pēc noplūkšanas pareizi uzglabāti būs svaigi apmēram desmit dienas, bet Bostonas salāti – vien četras dienas. Lapu salāti ātri bojājas, tādēļ ieteicams tos iegādāties vien tik daudz, cik var vienā reizē vai vienā dienā apēst.

Ja salātlapas nedaudz apvītušās, tās var “atdzīvināt”, ievietojot novītušās lapas ūdenī, kurā pievienoti ledus gabaliņi, nedaudz etiķa un citrona sulas, tad uz vairākām minūtēm ievieto ledusskapī.

Ievēro, ka salātus nevajadzētu uzglabāt kopā ar augļiem, īpaši āboliem (tie izdala etilēna gāzi), jo uz lapām var parādīties brūni plankumi un tās ātrāk vīst.

Pirms lietošanas salāti vienmēr jānomazgā, turklāt katra lapa atsevišķi! Šis noteikums jāievēro arī attiecībā uz ledussalātiem un citiem galviņsalātiem, jo starp lapām var būt ieperinājušies kukaiņi.

Izvēloties salātus gatavošanai atceries, ka tās, kuras parasti metam laukā – ārējās tumšākās lapas – ir uzturvielām bagātākas. Tādēļ rūpīgi nomazgā tās un lieto uzturā.

Salātu gatavošana: tos var ēst ne tikai svaigus, bet arī sautēt!
Lielākoties tos uzturā lieto svaigus kā pamatsastāvdaļu svaigajiem salātiem. Tie lieliski garšo kopā ar tomātiem, gurķiem, dillēm un citiem zaļumiem. To izmantošanai būtībā nav ierobežojumu – ļauj tik fantāzijai vaļu! Salātu pagatavošanai lielākoties izmanto speciālās salātu mērces, bet vari pagatavot tādu pati, izmantojot citrona sulu vai Balzamiko mērci, olīveļļu un garšvielas. Latvijā populāri ir salātus gatavot ar kefīru, lociņiem un dillēm.

Vai salātlapas var arī cept un vārīt? Jā, un ne tikai – tās var arī sautēt un pat grilēt! Pamēģini salātu galviņu (piemēram, romiešu salātu) pārgriezt uz pusēm, iesmērēt ar olīveļļu un grilēt līdz tā ir mīksta un tik tikko brūna. Tāpat salātus var pievienot omletēm, makaronu ēdieniem, zupās, sautējumos utt. Jāatceras, ka vārot vai sautējot salāti jāpievieno pašās beigās, jo karstumā tie ātri zaudē vitamīnus. Karstumā gatavoti tie zaudē arī savu zaļo krāsu un iegūst brūnu nokrāsu.

Dalīties.

Atstāt Ziņu