Šogad 1.aprīlī atzīmējam Pūpolsvētdienu. Mūsu senči šajā dienā ņēma žagarus un gāja nopērt mājiniekus. Kāpēc tas jādara, ar ko pērt un kas jāsaka perot?

Tolaik Lieldienu rītā katrs gribēja piecelties agrāk, pirms citi nav pamodušies, un ar pūpolzaru vai plaucētu bērza zaru nopērt pārējos mājas ļaudis, kuri vēl nebija paspējuši piecelties. Lieldienās pūpolotājiem bija liela slava, Lieldienās pērējs saņēma olu no katra nopērtā.

Pūpološana notikusi gan Lieldienās, gan arī iepriekšējā svētdienā pirms Lieldienām ­- Pūpolsvētdienā. Šī paraža saglabājusies līdz mūsdienām, tikai laiks un dienas nosaukums mainīts, proti: nedēļu pirms Lieldienām - Pūpolsvētdiena.

Dažādos Latvijas novados pūpolotājus sauca dažādi: par šauteniekiem, olotājiem, pautšaušiem, vai virbotājiem. Lieldienu rītā apstaigājuši mājas, pēruši gulētājus ar žagariem un prasījuši: „Ko soli?" - vai arī „Dēj olas, dēj olas, divas pa dienu, trīs pa nakti"! Bija jāizpērkas ar olām, ja to nedarīja, pēra tik ilgi, līdz solīja dot.

Izpēra ne vien cilvēkus, bet arī mājlopus. Saimnieks Lieldienu rītā ar rīkstēm gāja uz stalli un piecēla zirgus, saimniece ar sievām devās uz laidaru pie govīm un citiem kustoņiem lopus nopēra, lai tie būtu veseli, lai vasarā nebizotu; izkūla arī bišu stropus.

Ar ko pērt?

Ar pūpolu zariņu slotiņu
Pūpola zars mūsu senču pavasara sadzīves ieražās sasitās ar veselības, možuma un spēka vēlējumiem. Perot ar pūpoliem, pērtajam tika vēlēta veselība un veiksme: „Veselība iekšā, neveselība ārā!", „Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars!", „Apaļš kā pūpols, mudīgs kā skudra!" Šaustītājus (tos, kas pēra citus ar pūpoliem) apdāvina ar olām un pacienā ar plāceni.

Ar žagariem no deviņiem kokiem
Mūsu senči ticēja, ka jāņem žagari no deviņiem kokiem - no priedes, egles, paegļa, no trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem, jāsasien vienā slotiņā un ar to jāper cilvēki un lopi, tad tie visi tai gadā būs veseli.

Ar plaucētu bērzu zariņiem
Arī ar iepriekš izplaucētiem bērzu zariņiem var nopērt mājinieksu, vēlot veselību un možumu.

Avoti: Grāmatas "Nāc nākdama Lieladiena!"/Jumava, 1998 un Māra Zelmene "Gadskārtu ieražu svētki"/Raka, 2008