Laika plānošana mums visām nereti izraisa stresu. Reizēm stress var kalpot, kā katalizators, kas veicina darbu paveikšanu. Taču visbiežāk ir gluži otrādi, īpaši, ja veicamais ir liels projekts, piemēram, rakstāms diplomdarbs. Lieli uzdevumi un projekti bieži ir stresa avots, jo tie var būt tik biedējoši un nomācoši, ka tu tos nekad nesāc, īsi pēc to uzsākšanas, tu zaudē drosmi un atmet ar roku, vai arī vilcinies un izvairies.

Nepadarītais darbs ir kā boulinga bumbas pieķēdēšana tavai potītei…tas būs ar tevi visur kur tu iesi. Kamēr tu nepabeigsi darāmo, tavs stress un nemiers palielināsies, un tu jūtīsies nomocījusies un saspringta. Jo ilgāk tu gaidīsi un vilcināsies, jo sliktāk tu jutīsies, spriedze un stress pieaugs.

Kā plānot laiku, nenovirzīties no iesāktā, palikt motivētai un ražīgai, strādājot ar lieliem (bet vajadzīgiem) uzdevumiem?

Tu piecelies agri. Tavā priekšā ir dienas darāmo darbu saraksts. Tu esi veikusi labu plānošanu. Un tagad ir pienācis laiks rīkoties. Pirmā prioritāte ir darbs pie diplomdarba. Tiesa tas tevi neiedvesmo.Tu mazliet paknibinies gar šo un to, ielej jau otro tasi kafijas, izlasi ziņas internetā, izdari pāris telefona zvanus, visu laiku pati sev stāstot, ka gan jau tu galu galā ķersies arī pie diplomdarba. Bet tas nekad nenotiek.Tu bīdi dokumentus pa galdu un meklē nepieciešamo informāciju. Un stundas rit... Novilcināšanai ir kaskādes efekts. Tu nepadari laikā vienu uzdevumu, un pēkšņi arī visi pārējie netiek veikti laikā. Lēnām, situācija sāk iziet ārpus kontroles. Tu jūties slikti un tavs stress pieaug. Lai kaut kādā mērā atgūtu kontroli, tu sāc koncentrēties uz zemas prioritātes (bet viegli padarāmiem) darbiem, kuri tev patīk labāk. Nākamajā dienā dilplomdarba uzsākšana vēl joprojām ir tavu darāmo darbu sarakstā.

Kā sasniegt produktivitāti bez stresa?
Sliktās ziņa ir tā, ka neskatoties uz darba atlikšanu, tev tas joprojām ir jāizdara. Jo ilgāk tu vilcināsies, jo mazāk laika tev būs diplomdarba pabeigšanai. Stress pieaugs: darbs tiks uzrakstīts slikti; tu jutīsies kā neveiksminiece, pārgurusi, un tev nebūs gandarījuma sajūtas par labi padarītu darbu.
Viena no lielākajām kļūdām, ko mēs pieļaujam, sastopoties ar lieliem projektiem, ir to padarīšana par pārāk biedējošiem un līdz ar to papildus stresu izraisošiem. Lai no tā izvairītos, lielu projektu ir būtiski sadalīt vadāmos segmentos.

Man palīdz "Salami" princips - lielu projektu sadalīšana mazos uzdevumos – apetītlīgās šķēlēs.

Ja tu "ēd" pa vienai šķēlei, tu galu galā apēdīsi visu "salami", lasi, uzrakstīsi diplomdarbu.

Tā vietā, lai koncentrētos uz nevajadzīgu satraukumu par veicamā darba lielumu, koncentrējies uz tām prasībām, kuras jāveic katrā atsevišķā "šķēlē".

Papildus tas tev ļaus daudz precīzāk plānot laiku, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi - pabeigtu diplomdarbu, kā arī padarīs katru šķēli aizvien apetītlīgāku, un tevi aizvien motivētāku.

Rīcības Plāns:
* Nosaki sev mazus viegli izdarāmus ar diplomdarba rakstīšanu saistītus  uzdevumus. Tādējādi, tā vietā, lai censtos paveikt visu projektu vienā rāvienā, tu katru reizi izdari nelielu soli, sasniedzot starpmērķi, pirms pāriešanas pie nākamā uzdevuma.

* Nolem nodarboties ar diplomdarbu 15 minūtes dienā. Piecpadsmit minūtes būs tava personīgā salami šķēle. Domāju, ka tas nebūs pārlieku grūti.

“Sākums ir puse no katra darba”, grieķu sakāmvārds

* Apsēdies pie datora un fokusējies uz uzsākšanu. Tikai uz uzsākšanu, nevis uz veicamā uzdevuma lielumu.
Nav svarīgi, kur tieši tu sāc, tu varēsi vēlāk aizpildīt tukšumus. Galvenais uzsāc. Tad virzies no viena uzdevuma uz nākošo, tad uz nākošo; no viena paveikta starpmērķa uz nākošo. Jo vairāk mazo uzdevumu tu paveic, jo vairāk tu iesaisties diplomdarba rakstīšanā un galu galā tas motivēs tevi pabeigt visu darāmo.

* Ievēro, ja tavs prāts kļūst izklaidīgs un tev rodas nepārvarama vēlēšanās pārbaudīt e-pastu, Twitter, vai Facebook. Ievēro savas vēlmes, bet neļauj nekam sevi novērst no veicamā uzdevuma. Dziļi ieelpo un atjauno koncentrāciju.
 
* Galvenais uzsāc, maziem maziem solīšiem. Laika gaitā kļūs vieglāk, un drīz tu varēsi paildzināt uzdevumam atvēlēto laiku no piecpadsmit minūtēm līdz trīsdesmit, un pēc tam sešdesmit.

Noslēgumā:
Vienlaikus dari tikai vienu uzdevumu (vienu šķēli), bez izklaidības. Koncentrējies uz to, izslēdzot visu pārējo. Novērs visus traucējošos faktorus. Aizver e-pastu, atslēdz mobilo telefonu, ja iespējams, arī internetu (citādi vienkārši aizver visas nevajadzīgās lapas), notīri rakstāmgaldu. Pēc tam, ja vēlies, iestādi taimeri, vai citādi vienkārši koncentrējies uz savu veicamo uzdevumu (šķēli), cik ilgi vien iespējams. Neļauj sevi no tā novērst. Kad esi tikusi galā ar pirmo uzdevumu apbalvo sevi – pasērfo Internetā, palasi e-pastu. Bet nosaki, cik ilgu laiku tu tam atvēli. Tad atgriezies pie sava svarīgā uzdevuma – diplomdarba rakstīšanas.

Tu var piemērot "salami" principu jebkuram lielam projektam un tādējādi ‘nošaut’ divus zaķus ar vienu šāvienu – samazināsi stresu un raizes un padarīsi savu darāmo.

Inese Millere
stresa menedžmenta koučs and konsultante
http://stresavadibastresamenedzments.blogspot.com