īs nedēļas beigās Rīgā gaidāmi ierodamies dažādi burinieki. Šeit notiks burukuģu parāde – Regate Tall Ships Races. Mums, skatītajiem, tas vienkārši būs skaists notikums, bet pašiem burātajiem, liels notikums un īpašas sajūtas. Lai arī mēs vairāk iejustos šajā atmosfērā, uz sarunu šonedēļ aicinājām Latvijas sieviešu burātāju komandas “RA” kapteini – Ievu Kaļķi.
Kāda ir Tava laba rīta formula?
Mana skaistā diena iesākas klusumā, nesteidzīga pamošanās, uzmetot mazo plāniņu dienai. Atveru balkona durvis un ieelpoju rīta dzestro gaisu un sajūtu rosīgo pilsētas ritmu. Tad seko melnā tēja no īpašās burāšanas krūzes un gardas brokastis.
Lietas, cilvēki vai vietas, kas Tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo tas ko es daru – darbs, aktīvā atpūta, teātris, mana ģimene un draugi. Mani iedvesmo cilvēki, kas ir atraduši savu būtību un darbu dara ar prieku, dzīvo dzīvi ar prieku. Mani iedvesmo jūra ar savu neatkārtojamo un neprognozējamo mainību. Daļu iedvesmas savam dzīvesveidam esmu smēlusies no sievietes, kura izveidoja sieviešu burāšanas komandu un bija pirmā no sievietēm, kas sacensību režīmā apbrauca apkārt pasaulei. Treisija Edvardsa, grāmata “Izdzīvojot katru mirkli”.
Tavs pēdējā laika labākais atklājums?
Pastaigājoties pa Pērnavas vecpilsētas centru. mani pilnībā satricināja (pozitīvā nozīmē) un aizrāva trīs indiāņu izpildījumā sniegts koncerts. Tradicionālās indiāņu melodijas tik izjusti un baudāmi tika spēlētas ar visdažādākajiem instrumentiem un klasiskos indiāņu tērpos.
Pabeidz teikumu: Sievietes pasaule ir…
…skaista, neatkārtojama. Mums vienmēr ir iespēja izvēlēties.
Bez kā nav iedomājama Tava vasara? Ko Tu ieteiktu darīt, kur doties un ko redzēt?
Mana vasara nav iedomājama bez burāšanas. Bez brīnumaini mainīgās jūras, saules, vēja simfonijas jahtas masta vantīs un fallēs, viļņu šalkām un dzestrajām šļakatām, skaistiem saullēktiem un saulrietiem un neaptveramās brīvības sajūtas. Burāšanu varētu pielīdzināt meditācijai, kad tu sēdi uz jahtiņas un vēro buriņu, tu to pievelc un palaid, uzķerot katru vēja brāzmiņu traucies lejā pa vilni..
Es ieteiktu katram rast iespēju izvizināties ar buru jahtu un izjust šīs brīnišķīgās emocijas. Latvijā ir tik plaša jūras teritorija un tā nav pienācīgi izmantota. Lai izbaudītu jūru un Latvijas ostu šarmu tālu nav jādodās, te pat tuvākās ostas ir Jūrmala, Engure, Mērsrags, Roja, Kuiviži uc. Igaunijas salas pārsteidz ar savdabīgo salinieku dzīvi, aizbrauciet uz Roņu vai Kihnu salu!
Kā sakās tavs burāšanas ceļš? Un kā ir izveidojusies sieviešu burātāju komanda “ RA”?
Mans burāšanas ceļš uzsākās bērnībā, kad tēvs uzbūvēja katamarānu ar kuru varēja burāt pa ezeru, vēlāk viņš ķērās pie jahtas būvniecības un tā ir sanākusi gana liela, lai dotos tuvākos un tālākos jūras braucienos. Jūru iemīlēju, burājot pa Rīgas līci. Ir apceļotas Latvijas ostas, Igaunijas salas, Somijas šēras un Zviedrija, ir baudīts vējš arī Vidusjūrā un Atlantijas okeānā.
Sieviešu burātāju komandu ”RA” pirms pieciem gadiem izveidoja kapteinis Ilgonis Balodis, kas kopā sasauca sievietes, kurām jau bija saistība ar jūru. Kaut arī sporta burāšanā man pieredzes nebija, es ātri vien uzķēru to īpašo pavedienu un sāku veidot un vadīt komandu. Šobrīd komandā burā ikviena sieviete, kas vien vēlas iemācīties burāt. Mēs piedalāmies burāšanas sacensībās Latvijā, Igaunijā un Lietuvā un ticam, ka burāšanu iemīlēs un aizrausies arvien vairāk cilvēku, neatkarīgi no vecuma ierobežojuma.
Tas izklausās skaisti – burulaiva, ūdens, saulrieti un saullekti…bet tas noteikti ir arī bīstami. Pastāsti lūdzu stāstu, kas visvairāk palicis atmiņā- kāda bīstama situācija uz ūdens un kā ar to tikāt galā?
Vārdu ‘bīstami’ es gribētu nomainīt ar vārdu ‘ekstrēmi’. Mēs burājam ar sportisku jahtu un ekstrēmu sajūtu netrūkts, galvenais nosacījums, lai labi iepūš vējš. Viena no ekstrēmākajām situācijām bija dažas dienas atpakaļ. Piedalījāmies Igaunijas jūras burāšanas sacensībās vai Muhu Vain regatē, ejot distancē, stiprā vējā (10-13m/s), kursā bakštagvējš (vējš, kas pūš iesānis no mugurpuses apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu) uzvilkām spinākeru ( trīsstūraina, liela, vēderaina un viegla bura ko lieto, burājot ar vēju). Mainot spinākera halzi (halzējot jahta maina kursu uz to pusi, kur atrodas buras un tad pārliekot buras uz pretējo pusi) spinākers aptinās ap jahtas foraštagu (štaga jahtas priekšgalā) un to stiprā vēja dēļ nebija iespējams ne attīt vaļā ne novilkt lejā. Pēc ilga cīniņa ar sapinušos buru, komandai tomēr izdevās to noplēst lejā no forštagas, burai tika saplēsta apakšējā mala. Mēs to ātri salīmējām ar speciālu buru līmlenti, uzvilkām mastā un turpinājām distanci.
Kāda vispār ir diena, kad burā? Kas notiek uz jahtas- kādi pienākumi jāveic, kas ir jāmāk un kādas vispār jābūt cilvēkam, lai varētu kļūt par burātāju?
Nav sliktu vai labu laika apstākļu, pats galvenais ir pareizs ekipējums un labs komandas noskaņojums. Man vislabāk patīk, kad ir vidēji stipri laika apstākļi, kad uz jahtas notiek dinamiska rosība. Uz jahtas RA ir piecas pozīcijas un katrai no tām ir savi pienākumi, kas jāveic. Uz mazām jahtām kapteinis ir gan stūrmanis, gan pilda taktiķa pienākumus, jahtas priekšgalā jeb forā darbojas cilvēks, kas sagatavo uzvilkšanai buras un novelk tās, vidus daļā ir tā saucamās ‘klavieres’ daudz virves ar kurām tiek paceltas un nolaistas buras un veiktas citas darbības, divi škoteri, kuri regulē spinākeru un fokburu (jahtas priekšējā bura, kas tiek uzvilkta uz forštagas) un daudzas citas funkcijas. Lai kļūtu par burātāju ir nepieciešama vēlme burāt, ja šī vēlme ir pietiekami stipra, tad šķēršļus es nesaskatu. Pacietību, drosmi, neatlaidību un citas burāšanai tik svarīgās īpašības iemāca jūra.
Kāda ir tava dzīves devīze?
Es mīlu teikt, ka dzīvē, nekas nav neiespējams, nepietiek tikai ar vēlmi, galvenais ir darīt pēc labākās gribas un tad viss izdosies.
1 komentārs
ļoti iedvesmojoša sieviete!<br><br>prieks par spēju un redzību novērtēt un izbaudīt dzīvi līdz ar vēju, jūru un darbību!<br><br>paldies!