Aldis Gobzems: Mans pienākums ir dalīties ar savām zināšanām

r cilvēki, kas nebaidās skaļi paust savu viedokli un aktīvi iesaistās valsts dzīvē. Advokāts Aldis Gobzems ir tieši šāds cilvēks. Tieši šī iemesla dēļ viņš sabiedrībā tiek gan slavēts, gan nicināts. Vēlējāmies noskaidrot par Aldi ko vairāk un saprast, kas un kāpēc viņu mudina nestāvēt malā, bet iesaistīties tajā, kas notiek valstī.

Kāda ir tava laba rīta formula?
Mans rīts sākas ar pozitīvām gaidām par to, ko atnesīs kārtējā diena. Mans pirmais rīta uzdevums ir sajust gandarījumu, ka atkal varu celties, iet un darīt.

Lietas, cilvēki vai vietas, kas Tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo dažādas detaļas. Tas var būt vakars Toskānā vai agrs brīvdienu rīts manās lauku mājās. Mani iedvesmo mākslas darbi. Varu stundu stāvēt un lūkoties gleznā, un tā var iedvesmot paveikt ko neiespējamu. Citreiz tas var būt skaņdarbs vai tikai kāda atsevišķa nots. Arī dzīvnieki mani iedvesmo, īpaši tad, kad izrāda savu uzticību un pieķeršanos. Cilvēku personības ir tās, kuras iedvesmo ik dienas.

Tavs pēdējā laika labākais atklājums?
Mans pēdējā laika lielākais atklājums ir tas, ka cilvēki gaida pamudinājumu, lai kāds viņus pamudina uzdrīkstēties izdarīt vairāk, kā līdz šim viņi ir atļāvušies ticēt. Un, ja šādi pamudinājumi seko, tad cilvēki arī veic progresīvu soli uz priekšu.

Pabeidz teikumu: Sievietes pasaule ir…
…dažādu iespēju pilna, un tikai pati sieviete ir atbildīga, ko izvēlēsies.

Par rudeni cilvēkiem domas dalās – vieniem tas ļoti patīk, otriem -nē. Kā ir ar tevi? Kā tu ieteiktu priecāties un baudīt rudeni?
Pirmkārt, rudens ir manas dzimšanas dienas laiks, tādēļ es to viennozīmīgi vērtēju pozitīvi. Taču galvenokārt jāuzsver, ka rudens saistīts ar ražas novākšanu, gan burtiski, gan dzīves filozofiskajās kategorijās. Rudens ir laiks, kad jāmāk priecāties par iepriekš paveikto, par ražu, kas novācama. Arī cāļus taču skaita rudenī.

Tu daudziem esi zināms ar savu izsmalcināto gaumi, augstiem standartiem un patiku pret visu – mājvietu, apģērbu, vietām un pasākumiem, ko apmeklē, mākslu – no kā tev tas? Bet, varbūt tevī iekšā ir daudz lielāks „pašpuika”, nekā tavs ārējais tēls rāda?
Paldies par komplimentu, bet tas, domāju, ir pašsaprotams ikviena cilvēka dzīves stāvoklis – tiekties pēc īstā, skaistā, dabiskā, labā. Jā, man personīgi fascinē, kādas durvis un apvāršņus atver mākslas darbs. Tas man liek domāt un attīstīt sevi tālāk.

Pastāsti īsumā par savu nodarbošanos. Kāpēc tevi saistīja tieši šī profesija?
Esmu advokāts. Neviens līdz šim nav paskaidrojis, ka juristi ir cilvēki, kuriem māca izprast dažādas dzīves organizācijas. Tādēļ, ja jurists ir izglītots, tad viņš pašos pamatos saprot ikvienu dzīves tēmu, sākot no tā, kā darbojas ģimenes organizācija, kā darbojas biznesa organizācija, un kā darbojas valsts organizācija. Un tieši šis ir iemesls, kamdēļ tieši juristam ir atbildība un pienākums piedalīties visu iepriekšminēto organizāciju pilnveidošanā, uzlabošanā un sabiedrības izglītošanā attiecīgajās jomās.

Tu ļoti aktīvi izsakies par sabiedrībā aktuāliem notikumiem, kāpēc tev tas ir svarīgi? Tu gribi aicināt uz diskusijām, gribi, lai visi zina tavu viedokli, kāds vēl ir iemesls, ka skaļi par to runā?
Daļēji uz šo jautājumu jau atbildēju iepriekšējā atbildē. Taču jāuzsver, ka manas rīcības pamatā ir tas, ka man ir svarīgi, kādā vidē un kādā valstī es dzīvoju. Man ir svarīgi, kādā valstī dzīvos mani bērni. Man ir svarīgi, kas notiks un notiek ar manu tautu. Es negribu braukt un pārcelties uz dzīvi citur, es gribu dzīvot šeit. Un tieši tāpēc nevaru stāvēt malā, varu nākt klajā gan ar savām zināšanām, gan aicināt citus dalīties ar viņu pieredzi. Mans pienākums ir pamudināt sākt noticēt sev.

Kas būtu pirmās lietas, ko tu mainītu un sakārtotu mūsu valstī?
Faktiski te ir divas atbildes. Pirmā – mūsu valsts lielākais absurds ir tas, ka tiek atbalstīta lēmumu nepieņemšanas un secīgi – bezatbildības – politika. Šāda sistēma ved uz iznīcību. Otrā atbilde ir tā, ka visupirms jāsaliedē cilvēki, jāpamudina, jāļauj viņiem atkal sev noticēt, noticēt kopīgai idejai, ir jāpanāk, lai cilvēki notic tam, ka viņi var būt veiksmīgi, un tad visiem jāliek galvas kopā, nepārtraukti jārada idejas un tās jārealizē, nevis jāiznicina vienam otru un jākašķējas. Mūsu konkurenti un ienaidnieki to vien gaida, lai mēs savstarpēji kašķētos un nīcinātu viens otru ārā.