Dace Pecolli par dzīvi uz koferiem un ģimenes ģenerāltīrīšanu

ūt pasaulē pieprasītam māksliniekam mūsdienās nozīmē daudz ceļot. Dažkārt pat tik daudz, ka Latvijā sanāk ierasties vien uz īsu brīdi, lai pārkrāmētu ceļa somas. Lielā mērā tas ir stāsts arī par iluzionistiem Daci un Enriko Pecolli. Šogad vien pāris pabijis 16 dažādās valstīs, un tikai divi no šiem ceļojumiem, kā saka Dace, bija tīrie prieka braucieni. Taču nu mākslinieki atkal ir Rīgā un jau šajās brīvdienās visus aicina uz atjaunoto ziepju burbuļu, lāzeru un specefektu šovu Bubblelandia. Starp citu, 9.novembrī izsludināts pat papildšovs, uz kuru biļetes vēl nopērkamas šeit >>!

Mājas ir tur, kur ir mans vīrs un mana ģimene
Kad ar Daci runājam par biežajiem ceļojumiem, viņa saka, ka kaut kādā mērā sevi un ģimeni uzskata par pasaules pilsoņiem, jo, kur vien ierodoties, jau pēc pirmajām divām stundām tās saucot par mājām. „Es par to esmu domājusi un sapratu, ka manas mājas ir mans vīrs un mana ģimene. Ja mēs visi braucam kopā, tad man visur ir mājas, jo man tieši tās cilvēcīgās attiecības veido māju sajūtu,” saka Dace.

Tiesa, pavisam Latviju ne pret ko viņa nemainītu. „Mums bieži ir jābrauc tieši uz tādām karstām un eksotiskām zemēm. Bijām, piemēram, Kuveitā, Libānā, Katarā, Dubajā, nupat atgriezāmies no Ķīnas. Visās tajās zemēs tu redzi smogu. Tas burtiski karājas gaisā. Gaiss ir pelēcīgi virmojošs, ja arī ārā spīd saulīte, tā nemaz pilnībā netiek cauri smogam. Es jau divus gadus nodarbojos ar jogu un mācos, cik liela nozīme ir dziļajai elpai, taču Ķīnā es ar to nesāktu nodarboties. Lai saudzētu sevi, dziļi elpot tur pat nebūtu ieteicams,” smejoties saka Dace. Latvijā turpretim varot patiešām elpot, jo gaiss ir īpaši svaigs. „Latvijas gaisā ir kaut kas ļoti atspirdzinošs. Kad apprecējos ar Enriko, mēs pirmos divus gadus bijām pārdomās par to, kur dzīvot – Itālijā vai Latvijā. Es no Itālijas atgriezos atpakaļ diezgan ātri, jo teicu, ka man pietrūkst Latvijas priežu smaržas,” stāsta Dace. Tas licis apzināties, ka viņas pamatvieta nekur citur nevarētu būt. „Taču ceļot un strādāt – jā, jo pasaules iespējas tomēr ir lielas, salīdzinājumā ar Latviju, kas ir maziņa,” saka Dace.

Kad piekūsti no darba, ko mīli… ir laiks ģenerāltīrīšanai!
Bet, protams, nogurst arī no ceļošanas. „Vienu brīdi mēs burtiski dzīvojām uz čemodāniem. Mums pat nebija laika tos pārkrāmēt, tāpēc pirkām jaunus. Mums bija atsevišķa čemodānu istaba,” saka Dace, „taču, vai nu tas, ka mēs paliekam vecāki vai kaut kas cits, arvien vairāk velk uz mājām.” Tagad griboties mājās radīt tādu vidi, kas izstaro mieru un mudina atgriezties. „Agrāk mums nebija laika, kad mājā ielikt savu mīlestību un radīt īpašu atmosfēru, tāpēc nav, ko brīnīties, ka tā mums arī nespēja neko dot atpakaļ. Tad arī šķita, ka labāk atpūsties var kaut kur citur, taču tagad, kad esam ielikuši mājā mīlestību, saņemam to atpakaļ un gribas atgriezties,” sapratusi Dace.

Vispār pēdējie divi gadi Daces dzīvē esot bijuši ļoti nozīmīgi, mainot dzīves uztveri un attieksmi pret sevi. „Es tik daudzus gadus biju skrējusi, neatrodot laiku sev. Sapratu, ka kaut kas nav labi. Tā, maz pamazām, sāku iet uz jogu, sāku visu ko mācīties, arī ar vīru apsēdāmies un uztaisījām ģimenes ģenerāltīrīšanu,” atceras Dace. Kad jautāju, kas tā tāda, viņa paskaidro: „Mēs apsēdāmies ar vīru, sākām runāt un sapratām, ka abi esam piekusuši no darba, kuru mīlam. Tur bija kaut kāda nepareizība. Secinājām, ka acīmredzot ar kaut ko pārspīlējam. Sarakstījām uz papīra lapas visu, ko darām. Un tobrīd mēs darījām daudz: organizējām iluzionistu festivālu Abrakadabra, vadījām Baltijas iluzionistu biedrību, mums bija veikals, veidojām šovu, vēl bija dažādi pasākumi. Sapratām, ka visa vienkārši ir par daudz. Tad bez liekām emocijām uzrakstījām, kas no tā visa nes naudu, jo prieku deva viss. Festivāls naudu nenesa, biedrība nenesa, veikals varbūt nedaudz… Nolēmām, ka visu atmetīsim un paliksim tikai pie vienas lietas – lielā šova. Uz to koncentrējam visu savu naudu un enerģiju. Un ziniet, kad enerģiju koncentrē tikai uz vienu lietu, tad tā visu ar lielu spēku dzen uz priekšu. Un rezultātā, lai cik dīvaini tas nebūtu, mums bija gan vairāk brīva laika sev, gan naudas kļuva vairāk,” stāsta Dace, tāpēc visiem rekomendē laiku pa laikam uztaisīt šādu ģenerāltīrīšanu.

Mūsos katrā bango spēcīgs dvēseles okeāns
Šajā ziņā Pecolli veidotais šovs Bubblelandia, kas 8. un 9.novembrī būs skatāms Rīgas Kongresu namā, ļoti precīzi raksturo to, ko Dace pati ir piedzīvojusi un sapratusi. „Izrāde pamatā stāsta par attieksmi pašam pret sevi. Mēs taču bieži vien aizraujamies ar visu ko, rokam nepareizā virzienā vai strādājam darbu, kas nedod prieku un gandarījumu, kā rezultātā paliekam arvien pelēkāki, pelēkāki un pelēkāki. Šādu pelēku, noskrējušos cilvēku mēs redzam arī šova sākumā. Tomēr katrā no mums, arī tādā noskrējušamies cilvēkā, bango ļoti spēcīgs dvēseles okeāns. Tas ir tikai jāierauga. Tur ir gan prieks, gan bailes, jo cilvēki, tāpat kā šova galvenais varonis, baidās no pārmaiņām. Taču viņš mazpamazām pārvēršas un saprot, ka viņam ir ļoti labi, viņš ierauga, ka viņā ir tik daudz krāsu,” stāsta Dace. Viņa gan uzsver, ka šī morāle šovā ir neuzbāzīga: bērni to uz triku, krāsu un burbuļu fona nepamanīs, bet pieaugušie, kas būs gatavi – sapratīs, kas nebūs gatavi, to pat nejutīs.

Ja publika prasa, triki ir jārāda arī jūrā peldoties
Tomēr, kā ir būt iluzionistiem ārpus darba? „Ir labi,” smejoties saka Dace. „Tas, ka mums ir tāda interesanta profesija, nozīmē, ka arī mēs paši savā būtībā uz lietām un dzīvi skatāmies ļoti interesanti. Arī mājās mēs darām daudz ko savādāk nekā citi. Piemēram, mums mājās ir teātris ar sarkaniem aizkariem un prožektoriem, ir iekārtots mazs iluzionisma muzejiņš, dēlam istabā ir liela palma, 3D tapetes. Mēs esam tādi radoši, mākslinieciski avantūristi,” saka Dace. Un šis interesantais skatījums uz lietām cilvēkus piesaista.

„Cilvēki vienmēr, protams, kaut ko gaida. Un Enriko tiešām vienmēr arī ir līdzi kāds triku komplekts, lai iepriecinātu interesentus,” atklāj burvju mākslinieka sieva. Esot gan bijis arī tā, ka, ejot peldēt, ūdenī kādu satiekot, sākot runāt, bet viss, kas ir līdzi, ir peldbikses. Un ko tad? Taču arī tā nav bezizeja, jo ir vesela sērija ar iluzoro efektu trikiem, ko var darīt ar cilvēka ķermeni.  

Taču Pecolli pāris to neuztver kā apgrūtinājumu, jo uzskata, ka humors dzīvē ir ārkārtīgi nepieciešams gan viņiem pašiem, gan citiem. Dace uzskata, ka vispār ir labi sākt dienu ar humoru, tāpēc dažkārt no rītiem ieiet draugos un paskatās smieklīgās dzīvnieku bildītes vai kādu smieklīgu video. „Tas uzlādē pozitīvi, jo – kā dienu sāksi, tā to pavadīsi!” saka Dace un visiem novēl būt laimīgiem, jo, kā teicis Dalailama, būt laimīgam ir cilvēka dzīves galvenais uzdevums.