Vēstule iesūtīta akcijai “Uzplauksti pavasarim!”.
Pavisam nejauši uzgāju rakstu par to, ka jebkurai Latvijas sievietei ir iespēja “uzplaukt pavasarim”. Nekad agrāk tādām pārvērtībām neesmu pievērsusi īpašu vērību, jo likās, ka cilvēkam dzīve ir jānodzīvo tādam, kādu to radījis Dievs – bez lieka grima un ārišķībām.
Šobrīd, kad aiz muguras jau 12 skolā nostrādāti gadi, esmu secinājusi, ka taisnība vien būs apkārtējiem cilvēkiem, kas apgalvo, ka skolotājus gandrīz vienmēr var pazīt pa gabalu pēc viņu nepārdomātā, pārlieku vienkāršā stila. Tas iespējams bija pēdējais piliens, lai es vērīgāk ieskatītos spogulī un saprastu, ka, pirmkārt, es esmu jauna un skaista sieviete, otrkārt, mamma ne tikai saviem, bet arī skolas bērniem, kuri ik dienu grib mani redzēt smaidošu, ar dzīvi apmierinātu un gatavu jaunām iecerēm un idejām. Man tikai pietrūkst neliela grūdiena no malas, lai atrastu savu stilu, kaut ko sevī mainītu. Šobrīd šķiet, ka veikalā nopērkamais apģērbs un aksesuāri nav domāti man, jo tie ir, manuprāt, bezgaumīgi. Nē, drīzāk es tos neprotu pieskaņot! Bezgaumīgā es…
Arī darbā nākas saskarties ar tādām frāzēm, kā “atkal tev viens un tas pats…nopērc kaut ko jaunu…atkal melnā…” Aizejot pie friziera, es nekad nezinu, ko es īsti gribu mainīt. Uz jautājumu “Ko mēs šodien darīsim?” parasti atbildu “nezinu, kaut ko pēc taviem ieskatiem”, un tas beidzas ne ar ko, jo parasti mājās dodos tāda, kāda atbraucu, bez iekšēja pacēluma. Jau gadiem neesmu no tuviem cilvēkiem dzirdējusi ” wow…cik tu labi izskaties!”
Es neticu brīnumiem, ticu tikai taustāmām, pašizdarītām lietām, bet šobrīd gribas dzīvot…tā pa īstam…aizsniegt jaunas virsotnes, iepazīt vēl neredzētas tāles – ar pilnu krūti ieelpot pavasara spirgto gaisu, ieskatīties spogulī un uzplaukt pavasarim…
Sanita
Pieteikumu iesūtīšana dalībai akcijā “Uzplauksti pavasarim!” noslēgusies.
