Pēkšņi klusumu istabā pārtrauc viņa smiekli: „Tas ir pilnīgi par mums. Vienam izdevies to īsi un konkrēti raksturot!" Manā priekšā tiek nolikta intervija ar Gundaru Skudriņu, kas publicēta žurnāla „Santa" 2010.gada augusta numurā.
Sāku lasīt tur, kur vairākkārt tiek iebakstīts ar pirksu:

- Intervijā jūs reiz stāstījāt par saviem strīdiem, kur bija trīs gradācijas – piļīšana, ļečīšana un močīšana.
Redzi, vispār jau es esmu mierīgs. Un sievietei ir tiesības uz vārda brīvību. Bet es arī saprotu, ka tāpat viņa mani nepārliecinās un es viņu arī ne – ja strīds ir no sērijas „šodien debesis ir zilas – nē, man liekas, ka viegli dzeltenīgas". Nu, un ko tas mainīs, ja katrs ņemsies pārliecināt par savu taisnību? (..)

Prasu vai tad ir tik traki? Kas tad atbilst šai gradācijai mūsu attiecībās un sadzīvē?

Ko diez viņš pateiks..., pie sevis domāju.

Pirmais, kas viņam ienāca prātā – mani ierosinājumi pārkrāsot guļamistabu.
Atļaušos piebilst, ka tas bija pirms gada un pēc pārkrāsošanas pašam istaba šķiet pat vairāk kā mājīga un pats ir priecīgs par izdarīto. Bet tā vai tā, atmiņā istabas pārkrāsošana iegūlusi plaukstiņā „Izdarīts pēc intensīvas zāģēšanas"...

Prašņāju tālāk – kas tad vēl? Nu esot visādas situācijas, kad es varot „dragāt vienu un to pašu" līdz tas tiek izdarīts vai arī nonākam otrā grāvī – saskaišamies pa īstam...

Jā, arī šodien mums bija saruna. Manuprāt, tā bija saruna, bet viņam šķita, ka piļīšana par tēmu 'bērns un televizors' un to vai televizoram visu laiku jādarbojas telpā, kurā dzīvojas bērns. Beigu beigās izrunājām, vienojāmies „par mūsu kā vecāku nostāju". Rezultātu sasniedzām. Bet vai pateicoties piļīšanai?

Man jau šķiet, ka tā vienkārši tāda uztveres atšķirība no sērijas „vīrieši no Marsa, bet sievietes no Venēras". Vīrietim šķiet, ja viņam vairākkārt par kaut ko jautā, saka, prasa viedokli, lūdz rīkoties utt., tad tas jau ir spiediens kaut ko darīt un nekas cits kā zāģēšana tas nevar būt.

Es līdzīgās situācijās, kad viņš man vairākkārt kaut ko tiešā un netiešā veidā saka un cenšas par kaut ko pārliecināt, tikai nodomāju: viņam tas tiešām ir svarīgi, un pieņemu to... Vai tad ar manu guļamistabas sienu pārkrāsošanu bija savādāk?

Un kā jums sokas ar piļīšanu, ļečīšanu un močīšanu?