Kontakti | Par SievietesPasauli | Reklāmas iespējas | Noteikumi | Lapas karte | Dāvanas | Labo Domu Krūzes | SP veidotājas
Twitter
Lietotājvārds 
Aizmirsi lietotājvārdu vai paroli?
Parole 
Ienāc
Atcerēties manus lietotāja datus uz šī datora
Tu vēl neesi reģistrējusies SievietesPasaule.lv? Izdari to tagad!Tas ir bez maksas, bet piedāvā dažādus bonusus, tādus kā - piedalīties konkursos, testēt produktus, blogot, pirmajai uzzināt jaunumus, kā arī personalizēt savu Sievietes Pasauli. Pievienojies!
Svētdiena,  18. Novembris Vārda dienas Aleksandrs, Doloresa
Sarunas
Autors: nāra
Pievienots: 29.10.2018.
Saglabāt kā mīļāko rakstu
04.11.2018 19:08
Galvenais manuprāt vecvecākiem ir būt līdzās. Un, ja iesaistās, tad tam jābūt abpusēji patiesi un ieinteresēti. Jo nereti redzu, ka bērni savus vecākus izmanto kā aukļus un nerēķinās, ka arī viņu vecākiem ir dzīve, ka viņi gribētu mazbērnus lutināt, nevis diendienā būt teju vecāku vietā. Un ja ikdienā iesaistās daudz, tad ar bērniem vajadzētu vienoties par kaut kādiem audzināšanas uzstādījumiem.
31.10.2018 19:54
Sveika, Nāra! Esmu vecmāmiņa septiņiem “pašas” plus diviem pieprecētiem mazbērniem, vecumā no 26 līdz pusotram gadam. Tāpat kā Tu esmu (gan ne īpaši čakli) interesējusies un meklējusi info par šo jautājumu, pagaidām nesekmīgi. Zināms, ka likumdošana neparedz vecvecākiem pienākumu vai atbildību mazbērnu aprūpē, ja kādos noteiktos apstākļos tiesa to nepielemj, turklāt ar vecvecāku piekrišanu. Izskatās, ka psihologi, sociologi un pedagogi arī neiedziļinās. Mūsdienu civilizētākajās Rietumu sabiedrībās attīstība, šķiet, noris tik strauji, ka paaudžu atšķirības veido arvien dziļāku un arvien platāku plaisu, kas attālina. Latvijā, kā redzu, šī attālināšanās ir spilgti izteikta. Tīri “tehniskā” ziņā vecāki tagad labi tiek galā bez vecvecāku palīdzības ikdienas gaitās, savukārt “garīgā” ziņā vecvecāki stipri atpaliek no modernajām atziņām un audzināšanas metodēm. Es esmu darbojusies ar visiem deviņiem mazbērniem vairāk vai mazāk, bet kopā nekad neesmu dzīvojusi. Galvenā nodarbe ir bijusi pastaigas ar ratiņiem, vadāšana no bērnudārza, uz un no pulciņiem ārpus skolas, esmu gājusi arī uz skolu vecāku sapulcēm, tikusies ar vadību un skolotājiem, bijusi skolu sarīkojumos. Gatavoju ēst, kad pie manis ciemojas, bet citreiz arī dodu viņiem uz mājām. Abas manas vedeklas ir bijušas apķērīgas un izdarīgas, tā ka neko daudz no manis nav vajadzējis mācīties. Viena arī atzīst, ka varu daudz dot mazbērniem garīgai attīstībai. Mazbērni sagādā gan raizes, gan daudz vairāk prieka, un arī man pašai ir prieks, kad varu viņiem būt kādos veidos noderīga. Tā ka, mīļā Nāra, runājot par vecmāmiņas lomu, domāju, ka tā var būt pietiekami nozīmīga ar noteikumu, ka ir galvenais — laba saprašanās ar jaunajiem, kurai pamatā, šķiet, tomēr ir pirmām un galvenās kārtām vecvecāku vēlme un prasme saprasties.
14.11.2018 20:52
Maru, burvīga atbilde, būtu man tāda jauka vecmāmiņa bērnam :)
Vārds
Komentārs:

! SievietesPasaule.lv neatbild par pievienotajiem lasītāju komentāriem, jo tie satur autora, nevis portāla veidotāju viedokli. Taču portāls aicina, rakstot komentārus, būt tolerantiem, ievērot pieklājības normas un iztikt bez rupjībām, pretējā gadījumā SievietesPasaule.lv patur tiesības komentārus dzēst. Komentāru noteikumi.
Pievienot komentāru
© SievietesPasaule 2009 | web izstrāde: Molssoft | webdizains: annija.lv