Līdz pat pašam Mīlētāju dienas vakaram aicinājām lasītājas iesūtīt savas  personīgās atziņas par mīlestību. Nu apkopojam konkursa dalībnieču iesūtītās mīlestības pērles jeb domu graudus par attiecībām, kaisli un mīlestību. Vai nav brīnišķīgi vārdi? Tik skaisti un patiesi.

Es esmu tavās plaukstās

Elpoju gaisa vietā Tevi
Sajūtu tevi,

Esmu tava
Skūpstos
Mīlas dzirkstīs
Un visā esībā

Tavas plaukstas
Ar manām vijas
Viss ko vien vēlos
Ārprātīgi stipri
Sirdij tavai mūžam pielipt..

Pukst strauji mana sirds
Līdzās tavējai,
Ar jūtām kā jūru
Un ar kvēli kā guns lodi,
Kā tu mans, tā es tava
Sapņos,domās,vēlmēs,
Tavs tuvums
Ābeles ziedu burvībā mani ienes,
Savijam plaukstas.

(Hitina)

***

Mīlestība ir sasodīti vienkāršs, patiess laimes vilinājums, kuru īstajā brīdī ir jāprot uzņemt.....paņemt.....un palaist.....
(Laacukss)

***

Lai mīlētu nav vajadzīgs daudz.... tikai Tava paša sirds, patiess vārds, silts pavasara vējš. Lai saprastu, nav vajadzīgs daudz.... tikai klusums, Viņa acis un mīlestība. Lai dzīvotu, nav vajadzīgs daudz.... tikai balta sniegpārsla plaukstā, Dievs debesīs un mīļā cilvēka smaids.
(Ginta)

***
Cik maz gan vajadzīgs
Lai stiprākos mūrus
sagrautu putekļos.

Cik maz gan vajadzīgs
Lai cilvēks lidot spētu
septītajās debesīs.
(Ilze)

***
Man teica - Debesis aukstas, Dzīve ir nežēlīga un Cilvēks Cilvēkam vilks. Es noticēju... Līdz nāca Viņa. Viņa - Mīlestība. Un mani sasildīja...
(Ilze)

***
Bērzu pumpuru balsis sadzirdēt
nevar
ja spēka nav pašam
par pumpuru būt
un otram ļaut
saulei kļūt.
(Ilze)


***
Mīlestības ir kā pogas. Citam tā poga koša un liela, lai tikai citi pamanītu un jau pa gabalu redzētu - O, paskat, kā šiem Tā mirdz! Bet citiem pogas izskats ir mazsvarīgs. Tie sapogājas un iet pa pasauli kopā. Vēsture rāda, tās mazākās, necilākās pogas izrādās tās stiprākās.
(Ilze)

***
Tavs siltums apskauj
manas domas
kā saulstars
es griežos
pret sauli
pret dzīvību
(Ilze)

***
iedegās gaisma
kad uzlika roku
nevis kā parasti
sita
ar koku.
(Ilze)


***
Mīlestību izmērīt nav iespējams. Jo mīlestības termometrs lēkā kā uz batuta nokļuvis. Brīdī, kad liekas, mīli TIK daudz, izrādās - spēj mīlēt vēl mazliet, tik nevajag apstāties.
(Ilze)


***
Zini, kas apliecina mīlestību? Ne jau vārdi skaļi vai serenādes pusnaktī zem loga. Mīlestība kā cīrulis iedzied pavasari un tad.. tad trauc pretī saulei, arvien augstāk un augstāk...
(Ilze)


***
Man jautāja - kā es varu būt droša, ka esmu sastapusi savu mūža mīlestību. Nevaru, mīļie. Nevaru būt droša. Viss ko es varu, ir atdot sevi mirklim un priecāties par to, kā mana šī brīža mīlestība aug augumā. Par to gan es esmu droša.
(Ilze)