Tāda īpaša smarža un gaisotne, tāda īpaša soļu skaņa un skaisti skanīga valoda...Kaut kas netverams, bet tajā pašā laikā tik acīmredzams un iespējams.

Šādi noteikti kāds vīrietis spētu raksturot savu mīļoto sievieti, kuru apbrīno un dievina, bet šajā gadījumā tiek runāts par sajūtām, kuras mani pārņēma pastaigājoties pa vienu no Francijas lielākās pilsētas ielām. Vērojot cilvēkus, secināju, ka nav melots par franču šarmu un īpašo attieksmi. Attieksmi pret sevi, savu ārieni, savu izturēšanos un sevis pasniegšanu. Jā, francūži daudz tiek aprunāti par savu mīlestību pret melno krāsu, kura pa retam tiek miksēta ar kādu citu krāsu, bet ir jāpiekrīt, ka viņiem piestāv. Es pat varētu teikt, ka šī krāsa, kura savā būtībā ir tik necila un nekliedzoša, spēj pateikt un raksturot krietni vairāk par kādu košu toņu izlēcienu.

Pastaigājoties pa kādu klusu ieliņu brīvdienas vakarā, mani patīkami pārsteidza kāda franču meitene, kura ātrā solī steidzās uz sev vien zināmu gala mērķi. Viņa bija tērpusies vienkārša griezuma melnas krāsas mētelītī, zem kura kautrīgi slēpās melna kleitiņas mala, kuru nedaudz rotāja koķeta mežģīne. Slaidās kājas bija ietērptas tumšās zeķubiksēs. Bet īsie melnas krāsas īszābaciņi uz pieklājīgi koķeta papēdīša radīja meitenīgi sievišķu koptēlu. Meitenes mati bija nevīžīgi saņemti copē, atļaujot daudzām matu šķipsnām nerātni rotaļāties savā nodabā. Un šinī mirklī es atkal iemīlējos skaistajā minimumā un atturībā, kas sniedz estētisku baudījumu un noslēpumu. Un atkal iemīlēju klasiski skumjo krāsu...Šī meitene piestāvēja Francijai un Francija piestāvēja meitenei.

„Nostājies pie sava drēbju skapja un uzmanīgi to pārskatot, centies tajā atrast mazo, smalko francūzieti.”

Jā, labi, mēs nedzīvojam Francijā un neesam francūzietes, taču katra no mums savā dziļākajā būtībā ir vēlējusies ar savu ārējo tēlu radīt patīkamas sajūtas citos un arī vēlmi mūs labāk iepazīt, atstājot kaut ko nezināmu, neizprotamu un noslēpumainu par mums. Un viens no labākajiem veidiem, kā šo vēlmi realizēt, ir nostāties pie sava drēbju skapja un uzmanīgi to pārskatot, censties tajā atrast mazo, smalko francūzieti. Un atrodot to nebūt nenāksies mācīties runāt franciski, bet koķetēt un staigāt ar flirta papēdīšiem gan.

Mums katrai ir savs augums, sava sejas, acu un matu krāsa, kas ļoti būtiski var ietekmēt apģērbu krāsu izvēli, bet gribu piebilst, ka melnā krāsa ir uzticīga un draudzīga jebkurai citai krāsai un tas nozīmē, ka gan rudmates, gan tumšmates un blondīnes var šo krāsu izvēlēties bez bailēm, ka tā varētu nepiestāvēt. Blondīnēm patīk tirkīza tonis? Mazs smalks kakla lakatiņš tirkīza krāsā pie melna džemperīša radīs brīnišķīgu kontrastu neko nepārspīlējot ne par daudz, ne par maz. Jāpiebilst, ka tāpat var draiski rotaļāties ar rotām. Piemēram, rudmates droši var izvēlēties zaļā toņa akmeņus rotās, kas brīnišķīgi piestāv šo matu krāsas īpašniecēm. Tātad galvenais, ko vēlos pateikt, ka nav jābaidās no melnās krāsas vientulības un jāliek tai draudzēties ar cita toņa aksesuāriem, ja vien ir tāda vēlme un iekšēja izjūta.

„Melnā krāsa ir uzticīga un draudzīga jebkurai citai krāsai un tas nozīmē, ka gan rudmates, gan tumšmates un blondīnes var šo krāsu izvēlēties bez bailēm, ka tā varētu nepiestāvēt.”

Mēs katra esam piedzimušas ar kādu noteiktu auguma tipu - viena tievāka, bet cita apaļāka. Un nevajag uzsvērt, ka pirmā auguma tipa īpašnieces ir laimīgas, bet otrās nav. Pilnīgi noteikti daudzas no mums ir stāvējušas spoguļa priekšā un izpētījušas savu augumu ar slēptu vēlmi tajā mainīt tik daudz ko. Bet kā būtu, ja mēs savu ķermeni iemīlētu un sāktu to kopt ar patiesu mīlestību un vieglu attieksmi? Tas ir tikai mūsu un tas ir mūsu svētais templis, kas ir jākopj un jānes pa šo zemi, jo tas mums ir dots...Tātad pirmais solis uz sevis mīlēšanu ir sakopt savu ķermeni un pateikties tam iesmaržinot to ar kādu losjonu vai smaržīgu ķermeņa krēmu un ietērpt to skaistā melnā (!) mežģīņu veļā. Bet kājām uzdāvinātu melna toņa zeķes ar koķeto mežģīnes malu (un nevis zeķubikses). Vienmēr esmu uzskatījusi, ka zeķu nēsātājām ir kāds tik sev zināms noslēpums...:)

Kad esam pateikušas daudzus labus vārdus un veltījušas mīlas pilnus skatienus savam ķermenis, tad droši dodamies drēbju skapja virzienā, kur noteikti atradīsim dažādas trikotāžas melnas kleitiņas-dažāda piegriezuma, topiņus, legingus, bikses un klasiskos svārkus un, protams, mazo vakarkleitiņu ( bez tās piektdienas vakarā nu nekādi neiztiksi).

„Pirmais solis uz sevis mīlēšanu ir sakopt savu ķermeni un pateikties tam, iesmaržinot to ar kādu losjonu vai smaržīgu ķermeņa krēmu un ietērpt to skaistā mežģīņu veļā”

Pilnīgi viennozīmīgi smalko francūzieti neatrast bez smalkām melna, iespējams, lakādas augstpapēžu kurpēm. Un nekādas baletkurpītes, kuras vairāk piestāvētu padsmitgadniecēm! Augstpapēžu apavi piešķir gaitai savu devu pipariņa, kas nozīmē- gurni kustas līgani un koķeti. Protams, ka visu gadu nestaigāsim teātra kurpītēs, tāpēc jāparūpējas ir par rudens un ziemas zābakiem, kuri arī nedrīkst atpalikt no sievišķības būtības. Tas nebūt nenozīmē, ka būtu jāriskē ar savu veselību pa ledu staigājot augstpapēžu zābakos. Šajā gadalaikā brīnišķīgi var izskatīties arī ar jātnieču stila zābakiem, kurus var pievilkt pie tāda paša stila biksēm vai vienkārši pie pieguļošiem streča džinsiem. Te gan paliek spēkā noteikums-melniem. Izvēloties gan melnus zābakus, gan bikses, kuras ir sabāztas zābakos, var vizuāli pagarināt un slaidināt kājas.

Bet ja par pamatu savā garderobē arī aukstajos mēnešos izvēlamies sievišķo, tad droši varam izlīdzēties ar siltiem legingiem, kuri tiek pievilkti pie kādas džemperkleitas vai glīta sarafāniņa. Šāds stils var arī glīti izskatīties, ja par virsjaku izvēlas auduma jaku, nevis klasisko auduma pusmēteli. Joprojām arī ziemā izvēlamies melno toni, ko atdzīvinām ar, piemēram, koši rozā cimdiņiem.

 „Augstpapēžu apavi piešķir gaitai savu devu pipariņa, kas nozīmē- gurni kustas līgani un koķeti.”

Rudenī izvēlamies plānākus auduma mētelīšus vai ādas jaciņas, kuras velkam gan pie biksēm, gan pie kleitiņām. Galvenais nosacījums-izvēlēties visu maksimāli minimālā stilā bez liekiem akcentiem un sevis izpušķošanu. Smalkā francūziete zina, ka vairāk ir mazāk.

Taču, lai tas viss neliktos pārāk drūmi un vienkārši, īpašu vērību piegriežam matiem un meikapam. Cenšamies vienmēr uzturēt savus matus ideālā kārtībā- kaut vienkāršā zirgastē, bet tajā pašā laikā glīti saķemmētā un ieveidotā. Lai saglabātu vēlamo noslēpumu un atturību, meikapā izvēlamies klusinātus toņus, labāk dabiskos.

Ja vēlamies izskatīties vēl valdzinošākas arī ikdienā, tad acis varam iekrāsot dūmakainas, izmantojot divus ēnu toņus - gaišāku un tumšāku. Tomēr ir jācenšas nepārspīlēt un saglabāt dabiskumu. Mazi auskariņi - pērlītes, akmentiņi tikai akcentēs sievišķību un uzsvērs sakoptību. Jāpievērš uzmanība arī sejas ādai - ja esam bālas, tad viegli to ietonējam, lai radītu veselīgāku skatu. Neļaujam arī uzacīm dzīvoties savā vaļā. Noteikti reizi nedēļā rūpīgi tās sakopjam.

„Galvenais nosacījums-izvēlēties visu maksimāli minimālā stilā bez liekiem akcentiem un sevis izpušķošanu. Smalkā francūziete zina, ka vairāk ir mazāk.”

Un nu esam gatavas ņemt mazo francūzieti pie rokas, piezvanīt draudzenei vai savam draugam un doties iedzert tasi kafijas Vecrīgas kafejnīcā. Esam skaistas, smalkas un pārdomātas, jo tādas ir mūsu dvēseles un visa būtība! Svinēsim dzīvi!:)