Vai jūs zināt, cik brīnumains var būt sievietes smaids?

Vai jūs zināt, cik brīnumains var būt sievietes smaids? Kāds maģisks spēks tam piemīt? Kā tas iedvesmo, aizrauj un liek darīt neierastas lietas? Dažs sievietes smaida apburts to nolaupa, lai radītu romānu, kura cienītāju pulks ir lielāks kā cerēts. Ziepes gan sākas brīdī, kad smaida īpašniece ierodas, lai iepazītos ar “laupītāju”, kas nemaz nav tas, par ko uzdodas. Taču ziepes ir lielākas kā izskatās, jo vaininieks ir neglābjami iemīlējies, bet neuzdrošinās atklāt patiesību. Bet nenosodiet viņu bargi tik bargi! Karā un mīlestībā katrs līdzeklis labs.

Franču rakstnieka Nikolā Barro romāns “Sievietes smaids” aizved lasītāju uz nelielu, bet omulīgu Parīzes kafejnīcu, kurā saimnieko skaistā Orelī. Orelī sirdslieta ir nelielā kafejnīca, kuru viņa pārņēmusi no sava tēva. Un viņai ir burvīgs smaids. Iespējams, ka Orelī par sava smaida burvību tā arī neko neuzzinātu, ja vien… ja vien viņa neviltos mīlestībā un gluži neviļus savā īpašumā neatgūtu grāmatu, kuras galvenā varone ir viņa pati. Tūlīt pēc grāmatas izlasīšanas Orelī nolemj uzmeklēt grāmatas autoru. Tomēr tas nemaz nav tik vienkārši, jo autoram ir noslēpums, kura atklāšana varētu maksāt viņa karjeru. Tādēļ viņš izvēlas melot, bet… iemīlas skaistajā kafejnīcas īpašniecē, kas liek melot vēl vairāk. Romantiska mīlestība, bailes zaudēt mīļoto, meli un komiski notikumi, kas liek smieties, dusmoties un sapņot par skaistu mīlestību. Varbūt pat tai noticēt. Tas ir arī stāsts par Parīzi, lieliskie, ēdieniem, sarkanu mēteli, matos iekritušu sniegpārslu un un skūpstu, kurā satiekas mīlestība, kas spēj piedot.

Man šī grāmata patika, tieši tai piemītošā Parīzes šarma dēļ un galveno varoņu dēļ.  Romāns ar dzirksteli, kas spēj pārsteigt. Nu ļoti šarmanta literatūra, kas līdzinās smalkai pavedināšanai bez prastuma.

Lasi arī citas recenzijas grāmatu blogā sienakaudze.lv:

Elizabetes Bardas “Pusdienas Parīzē”
http://sienakaudze.lv/2013/12/elizabete-barda-pusdienas-parize/