Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā pēc 1921. gada izdevuma sagatavoto grāmatu “Minjonas pavārniecības māksla”, kurā iekļautas 1837 receptes latviešu ēdieniem un arī cittautu pavārmākslas šedevriem. Neraugoties uz to, ka grāmata izdota pirms vairāk nekā 90 gadiem, daudz kas no teiktā ir mūsdienīgs un pielietojams ikdienā, un reizē grāmata var kalpot arī kā aizraujoša lasāmviela.
Leģendārās Minjonas vārdu droši vien zina katra saimniece, kuras rokās kaut reizi nonākušas Latvijas laikā izdotās pavāru grāmatas. Par Minjonas milzīgo popularitāti liecina fakts, ka “Minjonas pavārniecības māksla” 1921. gadā piedzīvo jau ceturto, papildināto izdevumu.
Grāmatā “Minjonas pavārniecības māksla” ir atrodams viss, kas vien attiecas uz ēst vārīšanas mākslu, arī skaidrojums par vielu ķīmisko sastāvu un iedarbību uz cilvēka organismu, pamācības par produktu pirmapstrādi, ieteikumi augļu, dārzeņu un sēņu kaltēšanai un marinēšanai, gaļas sālīšanai un žāvēšanai, padomi, kā saglābt sabojātu ēdienu.
Par to, cik nozīmīga ēst gatavošana ir bijusi 20. gs. sākumā liecina grāmatas sastādītājas, Minjonas teiktais: “Pavārniecības māksla tikai tad var tuvoties savam īstajam mērķim, kad tā savienojas ar zinātni, jo mūsu spēks, spirgtums un svaigums, omulības sajūta ir saistīta ar to, ko mēs ēdam. Tādēļ vajag zināt ēdienu sagatavot un iedalīt tā, kā tas visnoderīgāks, jo ar nepareizi sagatavotu ēdienu mēs pat saģiftējam savu organismu. Cilvēki būtu daudz spēcīgāki un skaistāki, ja uztura jautājums būtu labāki nokārtots, ja nenotiktu pārēšanās un badošanās un tas, ko ēdam, būtu noderīgi sagatavots.”
Minjona, īstajā vārdā Hermīne Zālīte (dz. Balode; 1858. 16. IX Ķeipenē – 1923. 30. VI Rīgā) bija literāte, publiciste. Pēc tēva nāves 1866. gadā ģimene pārcēlusies uz Pleskavas guberņu. No 1887. vai 1888. gada H. Zālīte dzīvojusi pie brāļa Tērbatā, kur iepazinusies ar savu nākamo vīru Pēteri Zālīti. Viņa strādājusi par vācu valodas mājskolotāju Pēterburgā, tur iepazinusies ar ievērojamiem tālaika latviešu kultūras darbiniekiem Andreju Stērsti, Vensku Edvardu un citiem.
Hermīne Zālīte bijusi arī P. Zālītes vadīto izdevumu “Mājas Viesis” (no 1893), “Mājas Viesa Mēnešraksts” (no 1895) un “Dienas Lapa” (no 1898) līdzstrādniece. Viņa rūpējusies par izdevumu ilustratīvo noformējumu, izvēlējusies ilustrācijas un tās komentējusi.
1895. gadā H. Zālīte devusies uz Vāciju, lai apgūtu moderna žurnāla izveidošanai nepieciešamo autotipiju un cinkogrāfiju. Pirms 1. pasaules kara vadījusi brāļa saimniecību Kacengrīnē, Vācijā. Daudz ceļojusi – 1885. gadā un vēlāk bijusi Vācijā, Austrijā, Šveicē, Francijā, Anglijā, Itālijā, Grieķijā u.c. 1900. gada vasaras semestrī klausījusies lekcijas Berlīnes universitātē. Hermīne Zālīte rakstījusi un publicējusi aprakstus par ceļojumiem, viņa rakstījusi par sieviešu jautājumiem, latviešu un ārzemju mākslas izstādēm, latviešu tautastērpiem. Viņa veidojusi apdziedāšanās dziesmu apkopojumu un ar pseidonīmu Liesma publicējusi stāstus. Tulkojusi arī no cittautu valodām.
Ar pseidonīmu Minjona Hermīne Zālīte sarakstījusi grāmatu “Mājsaimniecība un pavāru māksla” (1927) un “Pavārniecības māksla” (1927).
“Minjonas pavārniecības māksla” izdota sērijā “Latvijas kulinārais mantojums”, kurā apkopota latviešu kulinārijas māksla jau no pagājušā gadsimta sākuma un, kas joprojām ir svarīga arī mūsu kultūras sastāvdaļa.
Visās sērijas grāmatās tiek saglabāts sulīgais, vecmodīgais valodas stils. Patīkams un noderīgs sīkums – katrā grāmatā ielikta grāmatzīme ar tilpuma un masas attiecībām un senajās pavārgrāmatās minētajām mērvienībām.
