Ir grāmatas, kuras paliek prātā vēl ilgi pēc izlasīšanas, turklāt paliek prātā kā smalks prieka un skumju avots vienlaikus. Grāmatas, kuru lasīšana aizkustina, satricina un piespiež uz pasauli un tās izpausmēm palūkoties no cita skatpunkta, it kā atklājot to vēlreiz no jauna.
Austrāliešu rakstnieka Markusa Zusaka “Grāmatu zagle” ir romāns, kuram piemīt visas iepriekšminētās un vēl daudzas citas lieliskas īpašības, tas ir aizkustinošs un sāpīgi skaists, patiesīgs un dziļš. Tas satriec ar savu vienkāršību. Izbaudiet ik rindiņu, kā to jau ir darījuši miljoniem cilvēku pirms jums!
Lai gan Markuss Zusaks jau ar saviem pirmajiem romāniem kļuva pazīstams arī ārpus dzimtās Austrālijas un vairāki no tiem ir tulkoti un izdoti arī citās valstīs un ieguvuši literāras godalgas, “Grāmatu zagle” (angļu valodā iznāca 2005. gadā) atnesa viņam patiesu slavu. Romāns tulkots jau vairāk nekā 35 valodās, tas iekļuvis labāk pārdoto grāmatu topa pirmajās vietās tik dažādās valstīs kā ASV un Brazīlija, Spānija un Dienvidkoreja, Lielbritānija un Izraēla, Islande, Grieķija un Krievija… New York Times bestselleru sarakstā “Grāmatu zagle” atradās 230 nedēļas – četrarpus gadus!
Šoruden klajā nāks arī filma, kas uzņemta pēc šī romāna motīviem, – 15. novembrī notiks filmas pirmizrāde ASV.
Stāsts par Līželi Memingeri, pie kuras Nāve nāca trīs reizes, nav pārstāstāms, to pat nedrīkstētu darīt, jo šī romāna vērtība ir ne tikai sižeta līkloči, bet arī veids, kā stāsts top pavēstīts. Māras Poļakovas tulkojums ir sulīgs un iederīgs: valoda plūst krāšņi un iespaidīgi, izzīmējot ik niansi tieši tajās krāsās, kā to iecerējis un radījis Markuss Zusaks. Vienīgais, ko noteikti gribas pateikt, ir tas, ka latviešu lasītājiem Līžele mazuliet atgādinās Vizmas Belševicas “Billi”, taču Līželes vēstījums ir par citu valsti. Grāmatā kopā ar Līželi darbojas Nāve, žīdu dūru cīkstonis, akordeonists ar sudraba krāsas acīm, puišelis, kura iesauka ir Džesijs Ouens un kura mati ir citronu dzeltenumā, sieviete, kura nevēlas beigt sērot un vēl daudzi citi. Un zādzību šai grāmatā ir bez skaita, bet par tām nevajag satraukties – Līžele zog tikai grāmatas, un bieži ir laipni aicināta to darīt.
No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova.
