urpinot ekskursu dažādu tautu pasaules klasiķu darbos, grāmatu klubiņš aizvadītajā mēnesī pieķērās viena no XX gadsimta izcilākā amerikāņu rakstnieka Frānsisa Skota Ficdžeralda daiļradei. Sava salīdzinoši īsā mūža laikā – autors no šīs dzīves šķīrās, nesasniedzis 45 gadu vecumu – Ficdžeralds sarakstīja četrus romānus un vairākus īsos stāstus, pēc kuru motīviem uzņemtas daudzas filmas, no kurām svaigākā ir „Lielais Getsbijs” un „Bendžamina Batona neparastais dzīves stāsts” ekranizācijas.
Ņemot vērā, ka kāda jau bija lasījusi kaut ko no šī autora darbiem, nolēmām katra brīvi izvēlēties Ficdžeralda darbu, kuru lasīt. Tāpēc šoreiz atsauksmes par dažādām Ficdžeralda grāmatām!
Lielais Getsbijs
Līga F.:
Pirms grāmatas izlasīšanas zināmu iespaidu uz mani bija atstājusi režisora Beza Lurmena filma ar Getsbija lomas attēlotāju Leonardo Di Kaprio. Filmu pavadīja izcila mūzika, un Getsbijs bija attēlots mazliet mistisks, stāvošs mēnesgaismā un izvairīgs. Grāmata Getsbijam piešķīra cilvēciskāku veidolu. Viņš ir izskatīgs, gaumīgs, turīgs, mazliet noslēpumains, bet savā mīlestībā izrādās – tik naivs. Interesanta ir autora attieksme pret sievieti. Viņai piemīt lielāka spēja dzīvot realitātē un būt racionālai, kas neļauj Dēziju raksturot kā nodevēju. Jau stāsta vidū tiek atzīts, ka ‘sievietes negodīgums ir kaut kas tāds, kas nekad neizpelnās dziļu nosodījumu’.
Liene:
Romāna darbība risinās 1922.gada vasarā, un Niks Karavejs ir varonis caur kura stāstījumu lasītājs iepazīst noslēpumaino miljonāru Džeju Getsbiju.
Džejs Getsbijs ātri ir ieguvis naudu un dzīvo greznā namā, kur regulāri notiek svinības. Tomēr viņa mērķis ir atgūt „smalko meiteni” Dēziju, kura ir apprecējusies ar Tomu Bjūkenanu.
Romānā atspoguļota Amerikas sabiedrība laikā, kad viegli bija kļūt bagātam, tomēr Getsbija lielais sapnis izšķīst kā krāsains ziepju burbulis, jo izdomātā dzīve nesniedz laimi – līdz galam kopā ar viņu paliek tikai kaimiņš Niks Karavejs.
Ir maiga nakts
Inese:
Tā kā Frānsisa Skota Ficdžeralda romāns „Lielais Getsbijs” jau bija lasīts un svaigā atmiņā režisora Lurmena uzņemtā krāšņā filma par Getsbiju (2013), nolēmu izlasīt romānu „Ir maiga nakts…”. Tas sarakstīts 1934.gadā, deviņus gadus pēc „Lielā Getsbija”, un, jāsaka, tomēr neatstāj tādu iespaidu kā romāns, kurš ekranizēts vairākkārt un šobrīd Džilindžera režijā skatāms arī Liepājas teātrī.
Abos šais Ficdžeralda darbos var saskatīt autobiogrāfiskus motīvus. Piemēram, Getsbija kaimiņš Niks ir tāds vērotājs no malas, kas visu piefiksē, gluži kā to dara pats autors, atklājot sava laika augstākās sabiedrības tikumus un netikumus. Romānā „Ir maiga nakts…” Niks pārtapis Dikā – psihiatrā, kurš iemīl un apprec savu pacienti. Šī psihiski nelīdzsvarotā būtne Nikola noteikti atgādina paša autora sievu Zeldu, kas dzīvi beidza psihiatriskajā klīnikā.
Atšķirībā no mērķtiecīgā Getsbija Diks Daivers savus mērķus nesasniedz, iegrimst dzīves apātijā un slīcina savas skumjas alkoholā. Sākumā padevies savdabīgajam Nikolas valdzinājumam, ārsts Daivers diezgan viegli, būdams jau precēts, iekrīt jauniņās aktrises Rozmarijas mīlas tīklos. Bet šie tīkli sairst un izgaist, atstājot vien rūgtas mieles. Visbeidzot notiek šķiršanās arī ar Nikolu.
„Lielais Getsbijs” šķiet sarakstīts vienā elpas vilcienā. Savukārt romāns „Ir maiga nakts…” ir diezgan sadrumstalots, neviendabīgs un mani personīgi neaizrāva. Sāpīgi bija lasīt par galveno varoni, ka viņš „bija pazaudējis sevi”, un pēdējo romāna rindiņu zemtekstā nojaust bojāejas spriedumu. Arī pats Ficdžeralds sešus gadus pēc „Ir maiga nakts…” publicēšanas mira no sirdslēkmes, būdams vien 44 gadus vecs.
Lienīte:
Savos romānos „Ir maiga nakts” un „Lieliskais Getsbijs” amerikāņu rakstnieks Frensiss Skots Ficdžeralds atspoguļo „džeza laikmeta” noskaņas Amerikā, kura galvenā iezīme ir uzspēlēts optimisms un tieksme pēc greznības un izpriecām. Šis periods beidzas 1929.gadā līdz ar ekonomisko krīzi.
Savā darbā „Ir maiga nakts” rakstnieks psiholoģiski ļoti precīzi atspoguļo jaunā ārsta Dika Daivera degradāciju, kuras pamatā ir gan ārējie faktori, gan arī galvenā varoņa rakstura vājums. Satiekot Rozmariju, Dika mīlestība pret sievu sāk dzist. Atdziest arī viņa dzīves alkas. Daudz vietas atvēlēts glamurīgo izpriecu attēlošanai, kurām klāt nāk rūgtuma pieskaņa. Daiveru spožums pārvēršas postā.
Visā romāna garumā Dika Daivera tēlā sajūtu uzspēlētu jautrību, bravūru, nepatiesumu attiecībās pret sievu Nikolu, jauno aktrisi Rozmariju, kā arī draugiem. Viņa glancētās manieres šķiet neīstas. Dusmojos par viņa nespēju rast drošu pamatu zem kājām un nepakļauties savām vājībām. Diks nodod savu talantu un viņa saprāts noslīkst grādīgajos dzērienos.
Lielākas simpātijas jūtu pret Nikolu, kura spēj pārvarēt savu slimību un iemācās pieņemt pati savus lēmumus, rod spēkus dzīvot tālāk, arī bez Dika.
