Grāmatu klubiņā pirms kāda laika nolēmām iepazīties ar japāņu literatūru un nolēmām lasīt atzītā autora Haruki Murakami darbu “Aitas medīšanas noslēpumi”. Šī autora stils uzrunāja daudzas un nu jau kāri tveram katru nākamo viņa darba tulkojumu.
Šeit grāmatu klubiņa dalībnieces INESES KUŠĶES vērtējums par Murakami darbu “Kafka liedagā”:
Haruki Murakami romāns „Kafka liedagā” ir viens no izcilākajiem šī apbrīnojamā japāņu autora darbiem. Tas sākas ar pusaudža lēmumu aiziet no mājām – it kā pašsaprotamu piecpadsmitgadnieka sacelšanos pret pastāvošajiem noteikumiem. Taču sižeta gaitā lasītājs saprot, ka nekas nav vienkārši un pašsaprotami. Zēns, kurš izbaudījis mātes nodevību un tēva vienaldzību, iziet savdabīgu iniciāciju un romāna beigās kļūst nobriedis un spējīgs pieņemt patstāvīgus, gudrus lēmumus.
Romāna vēstījums nav viendabīgs. Paralēli „es” formā risinātajam galvenā varoņa Kafkas Tamuras stāstam tiek atspoguļoti kāda večuka Nakatas piedzīvojumi 3.personas formā. Pamazām paralēlie sižeti pārklājas, jo ir savstarpēji saistīti. Tieši tāpat pārklājas un savijas realitāte ar sirreālo pasauli, mūsdienas ar antīkās pasaules motīviem. Daudziem tēliem ir simboliska nozīme: bibliotēkai, akmenim, kaķiem. Vissavdabīgākais, manuprāt, ir Ošimas tēls, kurš man asociējas ar „iņ-jan” principu.
Lasot šo darbu, mēs aizdomājamies par dabas varenību, par to, vai ir dzīve pēc nāves, par vecāku un bērnu, kā arī skolotāja un skolnieka attiecībām, par mīlestības nozīmi… Un, aizverot pēdējo lappusi, mēs noteikti aizdomājamies – kā gan viens rakstnieks spēja to visu iekļaut vienā romānā! Pārfrazējot pēdējo šī romāna teikumu: „Lasot Murakami darbus, esi kļuvis par daļu no pārsteidzošas un dziļas pasaules.”
