Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Nakts vilciens uz Lisabonu. Grāmata, kuru grūti nolikt malā

Pinterest LinkedIn Tumblr +

rāmatu klubiņa lasāmgabalu sarakstā nonāca aizraujošais Paskāla Mersjē romāns “Nakts vilciens uz Lisabonu”, kas vēstī par latīņu valodas skolotāju Raimundu Gregoriusu, kurš mācību stundas vidū pēkšņi pieceļas un atstāj klasi, jo vņu ir pārņēmusi biedējošā sajūta, ka laika vairs nav atlicis daudz. Viņš pamet savu sakārtoto, mierīgo dzīvi un iekāpj nakts vilcienā, kas dodas uz Lisabonu. Koferī viņam ir portugāļa Amadeu di Pradu grāmata – Gregoriusa prātu neatlaidīgi nodarbina tajā paustās domas par dzīvi, mīlestību, vientulību, galīgumu, draudzību un nāvi. Viņš dodas meklēt šo fascinējošo cilvēku. Gregoriusa dzīvi tam ir lemts mainīt līdz nepazīšanai. Vai arī mūsējo?

Liene: dzīve nav tas, ko mēs dzīvojam; dzīve ir tas, ko mēs iztēlojamies dzīvojam

Paskāla Mersjē romāna “Nakts vilciens uz Lisabonu” galvenais varonis ir latīņu valodas skolotājs Raimunds Gregoriuss, kurš pēkšņi pieņem lēmumu doties uz Lisabonu, lai meklētu portugāli Amadeu di Pradu.

Romāns ir kā grāmata grāmatā, kur aprakstīta R.Gregoriusa dzīve un A.di Pradas piezīmes. Manā izpratnē romāns ir par uzdrošināšanos, jo ne katrs no mums var izlemt vienā dienā mainīt savu dzīvi un doties ceļā. Kā bija rakstījis Pradu – “dzīve nav tas, ko mēs dzīvojam; dzīve ir tas, ko mēs iztēlojamies dzīvojam”.

 

Daira: katram varētu novēlēt šo sajūtu – būt savas dzīves noteicējam

“Viņu pārņēma savāda, tikpat satraucoša, cik atbrīvojoša sajūta, ka piecdesmit septiņu gadu vecumā viņš pirmo reizi grasās pilnībā kļūt par savas dzīves noteicēju”.

Šis, manuprāt, ir visa romāna moto. Katram varētu novēlēt šo sajūtu – būt savas dzīves noteicējam. Un nav pat svarīgi, kad tas notiek, galvenais, ka vispār notiek. Nonākot pie šīs atziņas un beidzot atļaujoties rīkoties spontāni – ņemt grožu savās rokās, rīkoties tā, kā liek sirds, nevis veselais saprāts, romāna galvenais varonis Gregoruiss iegūst ļoti daudz. Un vislielākais ieguvums, manuprāt, romāna varonim ir iespēja dzīvot un just, just ik katru mirkli no savas dzīves. 

 

Lienīte: grāmata, kas iedrošina piepildīt sapņus, lai arī šķiet, ka viss jau ir aiz muguras

Šveices rakstnieka Paskāla Mersjē romāns „Nakts vilciens uz Lisabonu” veidots kā grāmata grāmatā. Vispirms – Gregoriusa ceļojums uz Portugāli, tad portugāļu ārsta un rakstnieka Amadeu Di Prada  uzskati par  mīlestību, dzīvi, nāvi un vientulību.

Grāmata ir kā puzlis, kuru galvenais varonis liek visā romāna garumā un beigās veidojas brīnišķīgs zīmējums. Tā uzdod daudz jautājumu, uz kuriem jāatbild mums pašiem – kas ir ticība, vai cilvēki ir sava likteņa noteicēji vai arī tā ir tikai ilūzija? Kāda nozīme ir atmiņām un kāda ir to cena?

Tas ir traktāts par cilvēka dzīves jēgu, kas liek pārvērtēt savu dzīvi, bet arī iedrošina piepildīt savus sapņus, kaut arī liekas, ka viss jau aiz muguras.

 

Inese: patīkamais gāmatas noslēgums, kas lasītāju atstāj neziņā uz pārdomu perona

Šveiciešu rakstnieka Paskāla Mersjē romāns „Nakts vilciens uz Lisabonu” ir ceļojums cilvēka pārdomu un dvēseles atklāsmju pasaulē. Ceļotājs ir ne tikai galvenais varonis – seno valodu skolotājs Gregoriuss, bet ikviens lasītājs, kurš iedziļinājies šī darba un paša dzīves lapaspusēs.

Nejauši uzietā kāda portugāļa Amadeu di Pradu grāmatiņa aizvilina Gregoriusu prom no gadiem ierastās rutīnas Bernē, liek kā detektīvam izstaigāt Lisabonu, meklējot šīs jau mirušās, taču apbrīnojamās personības atstātās pēdas un pārvērtējot pašam savu dzīvi. Teksts veidots kā „grāmata grāmatā” – pamatsižetā ievītas filozofiskās, varoņa Amadeu rakstītās pārdomas.

Galvenajam varonim lemts sastapt dažādas neparastas personības: pagātnē dzīvojošo Adrianu, mūžam smēķējošo Žoržu, spīdzināšanas nesalauzto Žuau, izpratnes pilno biznesmeni Silveiru un daudzas citas. Savstarpējā saskarsmē viņi bagātina viens otru un liek mums, lasītājiem, rūpīgāk paskatīties pašiem uz savu dzīvi.

Vilciens šai darbā kļūst par metaforu pašai dzīvei. Mēs nezinām, kad pienāks mums lemtā galastacija, taču autors aicina neiestigt kādā vienā punktā, būt kustībā, neizšķiest savu laiku nelietderīgi, jo mūs pavada apziņa, ka neesam mūžīgi. Kad galvas reiboņu dēļ Gregoriuss dodas uz izmeklēšanu slimnīcā, romāna vilciens aizcērt durvis lasītāju degunu priekšā, atstājot mūs neziņā uz pārdomu perona. Šāds nobeigums man patīk daudz labāk nekā tas, ko piedāvā pēc šī romāna motīviem uzņemtās filmas režisors.

„MEMENTO MORI. Šķietami drūmais brīdinājums neiesloga mūs piesnigušajā klostera dārzā. Tas atver ceļu uz āru un atmodina mūs tagadnei.”

 

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

 

Dalīties.

Atstāt Ziņu