Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Stāsts par zaudētiem ideāliem un izplēnējušu mīlestību

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Aizvadītajā rudenī japāņu izcelsmes britu rakstniekam Kadzuo Išiguro tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā. Grāmatu klubiņā uzskatījām par pienākumu iepazīt un apspriest vismaz kādu no šī autora daiļdarbiem. Mūsu izvēle krita par labu populārakajam rakstnieka romānam “Dienas atlikusī daļa”, kas “uzbur dzīvi starpkara laikā lielā angļu namā – mājā, kurā skaidri atbalsojas Eiropu pārņēmušie nemieri. Aristokrātiskā Dārlingtonu nama virssulainis Stīvenss mūža nogalē dodas ceļojumā cauri Anglijai. Sešas ceļojuma dienas izvēršas pa atskatu uz dzīvi un mīlestību, kas angļu augstāko aprindu snobisko un liekulīgo tradīciju dēļ palikusi nepiepildīta. Neaizmirstams stāsts par zaudētiem ideāliem un izplēnējušu mīlestību!”.    

Inese K.: kā mēs sagaidīsim vecumdienas – kā depresīvu tukšumu vai kā skaistu, piepildītu dārzu?
Kadzuo Išiguro romāna galveno varoni virssulaini Stīvensu iepazīstam, kad viņam jāsāk aizdomāties par sava mūža atlikušo daļu, uz ko vedina arī viņa bijusī kolēģe Kentones jaunkundze, ieminoties vēstulē par to, ka baidās no izjūtas, ka „dzīves atlikusī daļa stiepjas man priekšā kā tukšums”. Tomēr Stīvenss, pat sākot apšaubīt sava mirušā mīļotā kunga Dārlingtona vairāku lēmumu pareizību, spītīgi paliek pie tā, ka viņa mūža uzdevums un piepildījums ir turpināt kalpot, šoreiz Feredeja kungam.
Noskatījos arī savulaik Lielbritānijā slavēto filmu, kas uzņemta pēc šī romāna motīviem 1993. gadā kopražojumā ar ASV. Galvenajās lomās Entonijs Hopkinss un Emma Tompsone. Man nepatika vienkāršotā ideja sapludināt 20. gs. 20. un 30. gadus vienā laikposmā – neilgi pirms Otrā pasaules kara, kā arī divu dažādu amerikāņu džentlmeņu – Feredeja un Lūisa – apvienošana vienā koptēlā. Arī pašu virssulaini biju iedomājusies vizuāli mazliet citādu nekā aktieris Hopkinss – slaidāku, stiegraināku. Toties filmā daudz plašāk atklātas Stīvensa un Kentones sarežģītās savstarpējās attiecības, uzsverot nepārprotamās sievietes ilgas tikt ievērotai, novērtētai, samīļotai un kļūt par laimīgi precētu sievieti. Filmas beigās labi izmantots baloža tēls – apjukušais putns, iemaldījies milzīgā nama telpās, svaidās un netiek ārā, līdz virssulainis atver plaši logu un putnu izlaiž. Gan grāmatā, gan filmā apbur to rimtais, vienmērīgais plūdums, kas daudzus varētu garlaikot.
Vai Stīvenss, kura vārdā „es” formā norit vēstījums, arī nav tāds apjucis putns, kurš nespēj izkļūt ārā no savu vecmodīgo principu gūsta? Romāns „Dienas atlikusī daļa” liek mums aizdomāties par to, kā mēs sagaidīsim savas vecumdienas – kā depresīvu tukšumu vai kā skaistu, piepildītu dārzu…

Krista Anna: interesants psiholoģisks eksperiments
Pārsteidz autora drosme rakstīt grāmatu par tādu cilvēku, kas tik ļoti atšķiras no mūsu priekšstatiem par to – kādam būtu jābūt cilvēkam. Pagāja laiks, kamēr starp rindiņām es sāku izlasīt to īpašo eksistences veidu, kas raksturo galveno varoni (virssulaini Stīvensu), par kuru autors raksta. Tādēļ sākumā brīžiem bija pat garlaicīgi. Likās – kādēļ galvenais varonis tik ļoti tiecas nodefinēt savu tēvu kā perfekto sulaini, kādēļ stāsta gaitā galvenajam varonim neatklājas nekāda identitāte vai personība? Kādēļ viss, kas veido Stīvensa realitāti ir – kā izpatikt savam jaunajam saimniekam un kā būt perfektam sulainim? Ir grūti kā lasītājam piedabūt sevi atkāpties no saviem priekšstatiem un pieņemt autora varoni, ļoti īpašu un savdabīgo cilvēku, tādu kāds viņš ir: saaudzis ar savu profesionālo identitāti, atmetot visu, kas viņu varētu padarīt par personu un ziedojot sevi kā cilvēku idejai par perfekto sulaini. Grāmata ir interesants psiholoģisks eksperiments.

Lienīte: romāns, kas liek aizdomāties par savu dzīvi
Grūti uzreiz pateikt, kas šajā Kadzuo Išiguro  romānā galvenais – tur ir gan vēsture, gan mīlestība, gan pienākums. Un vilšanās. Grāmata par laiku, kas neglābjami aiziet, un par laiku, kas vienmēr pietrūkst.
Liek aizdomāties par savu dzīvi, par prioritātēm tajā, vai darba un pārprasta pienākuma dēļ nav palaists garām kas ļoti svarīgs.
Lūk, mans mīļākais citāts: „Nu labi, neviens no mums vairs nav pirmajā jaunības plaukumā, bet tik un tā ir jāraugās uz priekšu. Vajag priecāties. Vakars ir dienas labākā daļa. Dienas darbi ir padarīti. Nu var sasliet kājas gaisā un to izbaudīt. Tā es uz to skatos. Pajautājiet jebkuram, visi to apstiprinās. Vakars ir dienas labākā daļa.”

Līga O.: kaitinošs, taču vienlaikus ārkārtīgi prasmīgi uzrakstīts darbs
Pagājušā gada rudenī Nobela prēmiju literatūrā ieguvušā Lielbritānijā dzīvojošā japāņu rakstnieka Kadzuo Išiguro romāns “Dienas atlikusī daļa” ir kaitinošs, taču vienlaikus ārkārtīgi prasmīgi uzrakstīts. Nepārprotiet – kaitinošs ir galvenais varonis, sulainis Stīvenss, nevis autora valoda, izvēlētais stils vai darba forma. Romānam ir ļoti rāms un nesteidzīgs ritējums – atmiņu uzplaiksnījumi mijas ar galvenā varoņa tābrīža sajūtām un atklāsmēm. Kopumā tas ir stāsts par cilvēku, kurš ir tik ļoti atdevies profesijai un vēlmei tajā sasniegt pilnību, ka darbs pilnībā pārņēmis viņa dzīvi, atstājot visu cilvēcisko un pasaulīgo otrā plānā. Tieši šī pārprastā pienākuma sajūta un pārņemtība un jebkā attaisnošana ar darbu un perfekcijas meklējumiem tajā ir tā kaitinošā šajā darbā. Taču nevar noliegt rakstnieka pofesionalitāti, jo ir liela māksla spēt iznest un noturēt šādu tēlu visa darba garumā. 

 

Grāmatu klubiņš „Ar grāmatu azotē” tiekas reizi mēnesī, kad pie tējas tases vai vīna glāzes, dalamies iespaidos par kopīgi lasīto grāmatu. Ja arī Tu mīli lasīt un gribi pievienoties mūsu grupiņai, piesakies, rakstot uz sp@sievietespasaule.lv! Ja nevari pievienoties klātienē, seko līdzi virtuāli, jo par klubiņa aktualitātēm rakstām sadaļā „Grāmatu klubiņš Ar grāmatu azotē“!

Dalīties.

Atstāt Ziņu